Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Olimpiskās spēles ir visprestižākais pasaules sporta notikums, un tajās iegūtās medaļas ir ar sevišķu nozīmi. Spēļu pamatā bija sengrieķu tradīcija, kuru laikā bija aizliegti kari un konflikti. Moderno olimpisko spēļu dibinātāji cerēja sekot šādam ideālam, kur uzsvars būtu uz sportu kā tādu, un neizveidotos kā sacensība starp valstīm. Pasvītrojot šo tīro ideālu, piedalīties drīkstēja tikai amatieri, kuri nekā nepelnīja no sportošanas.

Spēļu neitralitāte jau pazuda ar 1936. gada Berlīnes spēlēm, kuras tika izmantotas nacionālsocialistiskās Vācijas propagandai.

Amatierisms arī kļuva par upuri nacionāliem centieniem. Sporta džentlmeņi bija tik sašutuši par vieglatlēta Džima Torpa piedalīšānās pusprofesionālā beisbolā, ka 1913. gadā atcēla abas viņa 1912. gadā iegūtās zelta medaļas. Toties Aukstā kara laikā bija visiem zināms, ka daudzi Austruma bloka amatieri faktiski bija valsts algoti sportisti, bet oficiāli ar kādu citu nodarbošanos kā aizsegu. Profesionāļus sāka oficiāli pielaist Olimpiskajās spēlēs 1980. gados.

Ir bijuši dažādi boikoti un aizliegumi. Dienvidāfrikai bija liegta dalība Olimpiskajās spēlēs no 1964. līdz 1988. gadam. Aizliegumi ir parasti bijuši pamatoti politisku apsvērumu dēļ.

Nupat beigušajās Ziemas olimpiskās spēlēs Krievijai it kā bija aizliegts piedalīties, jo tika atklāta milzīga valsts organizēta un atbalstīta dopinga programma. Krievijas ierēdņi esot palīdzējuši sportistiem apiet kontroles, izmainot nodotos urīna paraugus.

Bet ar Krieviju, kā zināms, nav tik viegli tikt galā. Ja sākotnēji aizliedza daudzus individuālos atlētus, tad daudzi aizliegumi tika atcelti, pierādījumu trūkuma dēļ. Kādas iespēja vispār ir atrast pierādījumus, ja pati valsts veic kontroles un reizē tās apiet?

Atrisinājums bija visu valsti aizliegt, jo dopinga krāpšana bija tik dziļi iesakņojusies, ka vairs nebija iespējams atšķetināt individuālo sportistu vainu.

Un kas notika? Krieviju tomēr pielaida šī gada olimpiskajās spēlēs, ar vienošanos, ka nav nosaukums Krievija, nav Krievijas karoga (tai vietā izmanto Olimpisko karogu) un medaļu pasniegšanā neskan Krievijas himna.

Praktiski – Krievijas komanda saucās Olimpiskie sportisti no Krievijas. Karogs patiešām bija Olimpiskais karogs, bet, iegūstot zelta medaļu vīriešu ledus hokejā, visa komanda medaļu pasniegšanā skaļi dziedāja Krievijas himna, pārbļaujot Olimpisko himnu.

Tāda ir Krievijas cieņa pret olimpiskajām spēlēm.

GN
2018. g. 1. martā