Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Šajās dienās ir nācies īpaši domāt par cilvēku attieksmi pret līdzcilvēku – vai to vada mīlestība, vai naids. Bībeles Jaunā Derība ir pārpildīta ar Jēzus mīlestību, ieskaitot visiem zināmo pamācību: „Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina“ (Lk 6:27-28).

Mums visu laiku ir izvēle – vai pieejam dzīvei un attiecībām ar mīlestību, vai meklējam tumšākas filozofijas, neiecietību, iznīcināšanu – garīgo vai fizisko. Tajā pašā bībelē ir daudzas tumšas vietas, kā piemēram „To burvi tev nebūs likt dzīvot“ (2.Moz 22:17) (angliski vēl izteiksmīgāk: „Thou shalt not suffer a witch to live“).

Paļaušanās uz tumšiem pantiem, kuri atrodami ne tikai bībelē, bet arī dažādās pasaules reliģijās un filozofijās, ir nesusi lielu ļaunumu. Raganu dedzināšana senāk notika tepat Latvijā, bet arī mūsu laikos esmu dzīvojis zemē, kur valsts oficiāli izpilda nāves sodu burvjiem, nocērtot galvu.

Postošākā ir neiecietība. Lielā mērā kristīgā pasaule ir samierinājusies ar to, ka var būt dažādas izpratnes fundamentālos jautājumos, un lielie kari par ticības niansēm ir visumā pārgājuši no asins izliešanas uz asiem dialogiem. Bet tomēr vēl nevar teikt, ka iecietība ir uzvarējusi.

Okupācijas laikā notika cīņa par brīvību un brīvu domu, bet kāda tagad ir attieksme pret „Citādi domājošiem“? Tā Eiropas daļa, kura bija austrumu pusē no Dzelzs priekškara, dzīvoja totalitārisma apstākļos, kuros bija pieļauta tikai viena patiesība. Diemžēl, šis uzskats, ka var būt tikai viena patiesība, ir tik dziļi iesakņojusies, ka neiecietība pret domu dažādību, šķiet, aug spēkā, pat starp tiem, kuri paši agrāk cieta no tā laika vienīgās patiesības. Šī vairs nav valsts uzspiestā neiecietība, bet brīvprātīgi pieņemta.

Neiecietība vairo šķelšanos – jo radikālāk izsakās viena puse, jo radikālāk atbild otra. Atcerēsimies, ka ir veselas troļļu fabrikas, kuras ar to vien nodarbojas, kā vairot šķelšanās rietumu liberālās demokrātijās. Viņiem nav svarīgi, kura puse uzvarēs – vienīgais rezultatīvais rādītājs ir šķelšanās un neiecietība.

Nekļūsim par neiecietības upuriem, pārrunāsim domstarpības bez apsaukšanas. Bieži domstarpības rodas no nezināšanas, vai jaucot nesavienotas lietas. Dažas „visiem zināmas lietas“, kuras bieži tiek deklarētas, ir vienkārši zinātniski nepareizas. Piemērus minēšu citā reizē.

Izvēlēsimies gaišos pantus un gaišāko ceļu, ne tādu, ko mūsu pretinieki mums būtu novēlējuši.

Priecīgas Lieldienas!

GN
2018. g. 1. aprīlī