LELBĀL Viedoklis

Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca, izmantojot vairāku Saeimas deputātu atbalstu, ir lūgusi iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par izmaiņām LELB likumā. Šis likumprojekts ir izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. Tā kā pašreiz Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu Baznīcas un to draudzes, kā tās Latvijas ev. lut. baznīcas pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais Pasaules karš un sekojošā okupācija (Latvijas ev. lut. baznīca, kas darbojas Latvijā un Īrijā – LELB; Latvijas ev. lut. Baznīca ārpus Latvijas, kas darbojas pasaules mērogā, ieskaitot Latviju – LELBĀL; un Vācu ev. lut. Baznīca Latvijā), būtu piemēroti, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, netaisni neizceļot vienas absolūtu prioritāti.

Tādēļ LELBĀL uzskata, ka

1. Ar grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšēju jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi, nekā ar valsts likumdošanu.

Šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas.

2. Likuma preambulā tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.

Baznīcai ārēju apstākļu dēļ sadaloties vairākās daļās, Baznīca trimdā gan palika juridiskā un personu pēctecībā, bet zaudēja savu zemi, turpretī Baznīcai savā zemē nācās uzņemties pat juridiskā ziņā svešu varu noteicošo jūgu. Šajā situācijā nepieciešama savstarpēja izpratne un līdzjūtība, bet ne paštaisnība.

3. Šis likumprojekts nepamatoti ierobežo LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību.

LELB rīcība nenoliedzami pārsteidz, jo Latvijas Valsts Satversmes 99. punkts apliecina, ka Baznīca ir atdalīta no valsts.

Lauma Zuševica,
LELBĀL Arhibīskape

Kārlis Žols,
LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvests