Nacionālā enciklopēdija elektroniskā versijā

Palielināt / Enlarge

Preses konference par jauno enciklopēdiju. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Rafaela glezna „Svētā Katrīna no Aleksandrijas“ (1500-1503). FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Rafaela glezna mākslas muzejā „Rīgas Birža“. FOTO Aina Gailīte.

22. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā preses konference izrādījās ļoti interesanta – neliela atskaite, ziņas par patreizējām izstādēm un Latvijas simtgades gaidāmie pasākumi.

Līdz 20. maijam skatāma izstāde – Herders un Barons, izrādās, pirmo latviešu tautasdziesmu krājumu ir izveidojis tieši Johans Gotfrīds Herders (1744-1803), ieminot taciņu līdz Barona Dainu skapim.

Viļņā, Tallinā un Rīgā būs skatāma izstāde par Baltijas valstu starpkaru perioda grāmatniecības zelta laikmetu, bet Latvijas vēsture karikatūrās būs apskatāma LNB ceļojošajā izstādē Apvienotajā Karalistē: Kārdifā, Birmingemā, Gērnsijā, Liverpūlē, Glāzgovā, Belfāstā, Edinburgā, Ņūkāslā un Londonā.

Vēl divas izstādes par sabiedrības izaugsmi 19. gs., paaudzēm, kas veidoja valsti un Latviju 1918. gadā.

2019. g. būs LNB dibināšanas simtgades izstāde, to kopīgi gatavo visas Latvijas bibliotēkas kopā ar vairākām kaimiņvalstīm. Neko plašāk par LNB simtgades svinībām direktors Andris Vilks tagad neatklāja.

Triju gadu garumā tiek rīkots zinātnisko konferenču cikls Valsts pirms valsts (divas jau notikušas 2017. g.).

Nacionālā enciklopēdija ir topoša universāla populārzinātniska enciklopēdija latviešu valodā elektroniskā versijā, vienlaikus Latvijas valsts simtgadei tiek gatavots īpašs drukātais sējums par Latviju; tā atvēršana notiks 2018. g. 18. oktobrī, bet elektroniskā versija būs pieejama no 18. decembra. Enciklopēdija ir LNB autonoma sastāvdaļa, bibliotēka un tās darbinieki nodrošina redakcijas praktisko funkciju īstenošanu.

Bija patīkami redzēt preses konferencē plaši pārstāvēto mediju pulciņu. Viss ritēja gludi, bet neiztika bez jociņiem, pārslēdzot lielā ekrāna informāciju, kaut kas ieklemmējās uz aizokeāna valsts izklaides raidījumu, bija jautri.

Tikko Latvija savā jubilejā saņēma neiedomājamu dāvanu – Mākslas muzejā Rīgas Birža no 21. marta līdz 22. aprīlim ir apskatāma Rafaela glezna.

Par godu jubilejai, Rīgā tika atklātas Itālijas Markes reģiona dienas. Rīgas Biržā ir iespējams ikvienam apskatīt Renesanses laikmeta dižā mākslinieka Rafaela (Rafaello Sanzio da Urbino, 1483-1520) gleznu Svētā Katrīna no Aleksandrijas (1500-1503); koks, eļļa, Markes Nacionālās galerijas kolekcija. Tas ir viens no pirmajiem Rafaela darbiem. Glezna ir neliela, trīsdaļīga, pārnēsājama altāra labā sānu vira. Gleznā Aleksandrijas svētā Katrīna attēlota, stāvot uz moku rata. Šo gleznu Itālijas republika iegādājās 1990. gadā, kad Filipīnas diktatora Markosa sieva Imelda pēc vīra nāves pārdeva viņa kolekciju. Markoss to savulaik bija iegādājies ASV. Kopš 1991. gada Rafaela glezna Svētā Katrīna no Aleksandrijas ir Markes Nacionālajā galerijā.

Protams, glezna ļoti skaista, un tieši ar savu nelielo izmēru un redzami padilušo sarkana samta malu ļauj to uztvert ar sirdi. Skatītāji ilgi uzkavējas pie Rafaela; glezna zem stikla kupola ir apskatāma no visām pusēm. Vai es kādreiz varēju iedomāties, ka Rīgā redzēšu īstu Rafaelu!

Mazliet par Mākslas muzeju un Rīgas Biržas ēku. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta laikā no 1852. – 1855. g. pēc arhitekta Haralda Jūliusa Boses (1812-1894) projekta, īpaši Rīgas Biržai, tās arhitektūra simbolizē bagātību un pārpilnību. Lai arī ēka cieta ugunsgrēkā, tās restaurācija ir ļoti veiksmīga, ēkas greznība ir apbrīnojama un piemērotība muzejam; pārdomāta, pārsteidzot skatītāju jau ar ieeju un iekšējo apsildāmo iekšpagalmu. Ekspozīcija izvietota vairākos stāvos, sākot ar senseniem laikiem, ar mūmiju un beidzot ar mūsdienīgām izstādēm pirmajā stāvā; šobrīd – Artistry Polijas tēlniecības 100 gadi sasaucas ar Latvija100. Par poļu izstādi varu tik teikt –;tas nu ir belziens, ļoti interesanta!

Kā jau katrā muzejā, arī šeit ir suvenīru veikals pagrabstāvā, un te nu noteikti var izvēlēties labas dāvanas.

Šobrīd, ar Rafaelu pārņemtā,

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“