Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Ar siltu sirdi“ Adelaides latviešu dievnamā

Maija Kovaļevska un Dzintra Erliha Sv. Pētera baznīcā Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 501, 2018. g. 9. maijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Maija Kovaļevska dziedz Sv. Pētera baznīcā. Pie klavierēm Dzintra Erliha. FOTO Rūdis Dancis.

Dzied Maija Kovaļevska. Pie klavierēm Dzintra Erliha. FOTO Pēteris Strazds.

Sv. Pētera baznīcā. No kreisās: Ilze Radziņa, Jānis Laurs, Maija Kovaļevska, Lilita Daenke, Maija Kovaļevska. FOTO Pēteris Strazds.

Maija Kovaļevska dzied Daugavas Vanagu namā. Pie klavierēm Dzintra Erliha. FOTO Rūdis Dancis.

Kur tik trauslā augumā rodas tik liela balss? Apbrīnas pilna sēžu un klausos: mums priekšā nestāv spēcīgi konstruētā Džouna Saterlande (Joan Sutherland), no kuras varētu sagaidīt šādu bagātību, bet gan slaida, skaista, vijīga dāma. Balss pieņemas spēkā, liekas, ka rezervē ir vēl daudz, un baznīcas telpa ir par šauru, lai to visu saturētu. Taču tā ir operas balss, kurai jāspēj pārvarēt operas nama orķestri, un ir skaidrs, ka Maija Kovaļevska to veic bez piepūles.

Bet tas notiek programmas beigās. Koncerts piektdien, 4. maijā, sākās ar mazām dziesmiņām, varētu teikt, balss iesildīšanai. Labi pazīstamās latviešu komponistu dziesmas, Jāzepa Vītola Aizver actiņas un smaidi, Emīla Dārziņa Mātes gars, Jāņa Mediņa Ir viens vakars un Lūcijas Garūtas Mēness laiva kalpoja kā ievads uz lielākām lietām, un likās gandrīz par niecīgām tik lielai balsij. Bijām atnākuši, lai dzirdētu operu ārijas. Nākošās divas dziesmas, garīgās Baha/Guno (Bach/Gounod) Ave Maria un Cesara Franka (Cesar Franck) Panis Angelicus bija kā goda parādīšana koncerta telpai – baznīcai. Ļoti piemēroti.

Klavieru pavadījumus spēlēja Dzintra Erliha. Ne katrs pianists, vienalga, cik spējīgs, ir labs pavadītājs, jo vienmēr ir kārdinājums izcelties, bet jau pašā sākumā kļuva skaidrs, ka sadarbība un iejūtīgums abu mākslinieču starpā ir pilnīgs. Māksla, ne ego ir galvenais, un saprātīgas pavadītājas atbalsts ir neatvietojams. Dabūjām baudīt arī Dzintras Erlihas solistes spējas ar Lūcijas Garūtas Etīde Teika un Meditāciju klavierēm un Aleksandra Skrjabina Divas Prelūdijas. Šie darbi man ir sveši, tātad atklājums, un bija prieks dzirdēt kaut ko jaunu, nevis mūžīgos, pianistu iemīļotos Šopēnus un Bēthovenus. Liekas, ka pianistei ir nosliece drīzāk uz smalkiem, meditatīviem, nekā uz bravūras darbiem, un viņa spēlē it kā apmīļodama instrumentu, kurā rodas skaistās skaņas.

Un tad, vakara kulminācija, divas Pučīni ārijas, Mi chiamano Mimi (mani sauc Mimi – nezinu kādēļ, jo mans vārds ir Lučia) no Bohēma (La bohème) un O mio babbino caro (Mīļais tētiņ) no operas Džanni Skiki (Gianni Schicchi), kurā Skiki meita Lauretta lūdz tēvam atļauju, precēt Rinučio, jo viņa drīzāk gribētu mirt, nekā dzīvot bez sava mīļākā. Ārijās īsti parādās Maijas Kovaļevskas tēlošanas un balss spējas: reizēm šarmanta, koķetīga, reizēm pazemīga, reizēm dramatiska. Viņa iejūtas ārijas tekstā, operas stāstā un, liekas, pilnīgi aizmirst publiku. Nav grūti iedomāties, kā balss paceltos orķestrim pāri.

Baznīca nav operas nams, un tādēļ apgaismojums ne vienmēr izceļ solisti. Žēl, ka publika bija labāk apgaismota nekā dziedātāja. Pirmās daļas skaistais, tumši sarkanais tērps tomēr izcēlās, un operu āriju daļai bija izvēlēta dramatiski melna kleita. Publika būtu vēlējusies vēl kādu āriju, bet vajadzēja samierināties ar divām. Arī piedevu, kaut maziņu, laikam nebijām pelnījuši, lai gan publika beigās deva ovācijas, kājās stāvot. Lai nu kā, jāatzīst, ka Adelaide dabūja dzirdēt pasaules klases mākslinieces par apmēram ceturto daļu no operas nama vislētākās biļetes, tādēļ nedrīkst sūdzēties.

Pēc koncerta Tālavas mazajā zālē varēja apmeklēt ALB rīkotos Baltā Galdauta svētkus, bet tā kā gribēju vēl padzīvoties skaistā koncerta iespaidos, braucu tūlīt mājā, lai nejauktu divas dažādas lietas.

Nākošā dienā piedzīvoju pārsteigumu: Maija Kovaļevska un Dzintra Erliha, Jāņa Laura pavadībā, apciemoja Daugavas Vanagu namu, uzēda pusdienas un pat uzstājās visiem klātesošajiem par prieku. Vispirms pianiste ar klavieru solo, tad dziedātāja, ar Vītola Aizver actiņas un smaidi. Neparedzēts prieks un pagodinājums DV namam! Varbūt tomēr piedeva iepriekšējā vakara koncertam?

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com