Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Gara asināšana

Jancis meklē padomu

Laikraksts Latvietis Nr. 501, 2018. g. 9. maijā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Padomi ir laba lieta. Sevišķi, ja tos dod gados ievērojamu skaitli sasniegusi dāma. Viena tāda dāma, mums esot tādā bariņā cilvēku, paziņoja, ka gara asināšana ir ļoti svarīga lieta pavecāka cilvēka mūžā. Kāpēc, to teikdama, viņa skatījās uz mani, to nevarēju un vēl vienmēr nevaru saprast. Ka viņa pati ir sasniegusi pavecāka cilvēka stāvokli, par to nevienam nevarēja būt šaubu, bet nekas nerādīja ka viņa kaut kādā veidā būtu savu prātu uzasinājusi. Nevarēju arī iedomāties, kādā veidā to viņas asināšanu varētu pasākt...

Protams, dzīvē, kā jau kuram katram, man ir nācies sastapties ar visādām asām lietām. Toreiz, kad ar mammu kāvām vistu, man bija jātur vista tā, ka tai kakls gulēja uz malkas kluča. Mamma tad ar cirvi cirta pa vistas kaklu, un galva aizripoja uz vienu pusi un vista brēkdama uz otru. Bez galvas. Pirmo reizi gandrīz apslapinājos, bet vēlāk strādāju kā vīrs ar pieredzi. Tur nebija nekas ko raustīties, ja tik cirvis bija labi uzasināts. Toreiz asināšanu darīja mamma ar galodu.

Šaubos, vai ar galodu un cirvi varēs ko līdzēt, ja būs jāķeras pie gara asināšanas. Vēlākos gados redzēju māsu ar tādu mazu vīlīti asinām nagus. Bet kas tad īsti zin, kur tas gars cilvēkā mājo. Pa smadzenēm čakarēties ar vīlīti nebūtu prāta darbs. To dzīvīti dzīvojot, jau nu ir redzēti arī citādi asināšanas veidi, bet tie visi der tikai darba rīkiem, ne garam.

Tieši prasīt tai pavecai tantei, ko viņa domā ar to gara asināšanu, – negribējās. Viņa bija vairāk nekā maķenīt lielāka par mani. Kad biju krietni jaunāks, tad man vienmēr palīdzēja dažas glāzītes stiprā, ja kāda problēma bija grūtāk atrisināma. Bet šajās dienās tas būtu bīstami. Ar kleinām kājām te daudzi krīt un salauž gūžas kaulu. Negribētu to piedzīvot. Beigu beigās, kad sapratu, ka mans kophins ir par biezu, lai atrisinātu tik sarežģītas lietas, saņēmu dūšu un gāju pie pavecās tantes. Noprasīju skaidri un gaiši, lai pasaka man, kā es varu savu garu uzasināt. Viņa tā stingri pablenza uz mani, tad, ne vārda neteikdama, paņēma no plaukta tādu kā burtnīcu, kā grāmatu, iedeva to man un vienkārši pagrūda mani uz durvju pusi. Izgājis koridorī, paskatījos burtnīcā – Krustvārdu mīklas. Krustvārdu mīklas minu nu jau vairākus gadus, bet gars kā nepaliek, tā nepaliek asāks.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com