Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ukraiņu „Višivanka“ un Muzeju nakts

Jaunas tradīcijas un garas rindas

Laikraksts Latvietis Nr. 503, 2018. g. 28. maijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ukraiņu „Višivanka“ svētki. FOTO Aina Gailīte.

Ukraiņu „Višivanka“ svētki pie Tarasa Ševčenko pieminekļa Kronvalda parkā. FOTO Aina Gailīte.

Rinda pie Rīgas pils. FOTO Aina Gailīte.

Baltā zāle Rīgas pilī. FOTO Aina Gailīte.

Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī. FOTO Aina Gailīte.

Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī. FOTO Aina Gailīte.

Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī. FOTO Aina Gailīte.

Prezidenta Čakstes kabinets. FOTO Aina Gailīte.

Svētku zāle Rīgas pilī. FOTO Aina Gailīte.

Rinda Muzeju naktī pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeju. FOTO Aina Gailīte.

17. maija pēcpusdienā pie Operas strūklakas bija svētku noskaņojums un daudz baltas krāsas. Ukraiņi visā pasaulē maija trešajā ceturtdienā svin sava tautastērpa svētkus – Višivanku. Pārsvarā visi bija ieradušies izšūtās baltās blūzēs un kreklos. Izšuvumi dažādās krāsās un dažādos rakstos, kā jau no dažādiem lielās Ukrainas novadiem. Šogad atkal bija bērni no Ukraiņu skolas, bija izstiepts garais dvielis, kas pa gabaliņam izšūts visā Latvijā, bija karogi, bija latvieši, kas atbalsta Ukrainu, tikai neviens savā tautas tērpā (citu gadu bija).

Pie strūklakas tika nodziedātas dažas skaistas dziesmas, tad visi sastājās gājienam un devās pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Tika nodziedātas abu valstu himnas. Tālāk tradicionāli karogotais gājiens devās uz Kronvalda parku pie ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa. Sanākušos sveica Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāve. Tika dziedātas skaistas dziesmas, nolikti ziedi un pamatīga fotografēšanās. Pēc tam visi devās uz netālo Ukrainas vēstniecību, kurā bija sagatavota Višivankai veltīta izstāde, un katrs pielika roku, lai izšūtu Ukrainas karogu. Ļoti interesants un cieņpilns pasākums, ukraiņiem lepojoties ar savu tautastērpu savā mītnes zemē un justies vienotiem visā pasaulē.

19. maija vakarā Rīgā šur un tur veidojās garas, garas rindas. Muzeju nakts piedāvājumu sadomājuši izmantot tiešām daudzi, varbūt ejot uz muzeju vienu reizi gadā. Kā tur īsti ir, es nezinu.

Varu jums pastāstīt par Rīgas pili. Šo garo rindu apkārt visam Pils laukumam es tiešām atbalstu, jo muzeju jau tomēr katrs ar biļeti var apmeklēt vai nu reizi gadā, vai reizi mūžā, pēc izvēles, bet Rīgas pils zāles, kuras tiek izmantotas valsts reprezentatīviem pasākumiem, ir iespējams redzēt tikai šajā reizē, Muzeju naktī – šogad no plkts. 19.00 līdz 24.00. Iespējams, ka Pils Baltā dāma ap pusnakti par sevi atgādināja.

Es izmantoju presei doto iespēju un pirmo reizi redzēju vairākas izcilas telpas. Viss sākās ar pūtēju fanfarām no Pils balkona, tas bija patīkams pārsteigums. Rindā stāvētājiem bija jāiziet drošības pārbaude un tad no lielas, lielas kastes jāpaņem zilas bahilas un jāuzvelk uz apaviem. Tālāk tik pa iezīmēto ceļu pa kāpnēm, caur zālēm un gar kabinetiem. Līdz šim man nebija sanācis redzēt Rīgas pils Balto zāli un Sūtņu akreditācijas zāli. Par Latvijas pirmā prezidenta Čakstes kabinetu pat nezināju. Baltā zāle, protams, ir fantastiska – īsta balles zāle. Uz baltā flīģeļa mūzikas skolas audzēkņi spēlēja klasiku, bet skatītāji bija tā pārņemti ar interjera smalkumiem, ka aizmirsa pat aplaudēt.

Mans laimes mirklis bija Sūtņu akreditācijas zāle ar pilnībā Anša Cīruļa veidotu interjeru nacionālā romantisma stilā. Šo stilu jāizprot un jāakceptē. Ko es te varu pastāstīt? Tas ir jāredz. Laikam kara laikā oriģinālais latviešu audēju no vairākām daļām austais paklājs gāja zudumā. Jau pils restaurācijas laikā tika pasūtīts jauns paklājs 8,15m x 8,15m izmērā uz pasaules lielākajām stellēm Nepālā. Tīra vilna un absolūts roku darbs.

Pārsteigums man bija pirmā prezidenta Čakstes kabinets gandrīz vai minimālisma stilā ar divām Vilhelma Purvīša oriģinālām gleznām. Un kur tad vēl kāpnes un pagriezienu telpas! Ak, nu pils ir pils ar savu plānojumu. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par iespēju šo visu redzēt.

Vai visa garā rinda tika iekšā līdz pusnaktij, to es nezinu. Iesaku citu gadu silti saģērbties, jo pie Rīgas pils vārtiem ir caurvējš, un stāties rindā kādas pāris stundas pirms noteiktā laika, tad noteikti redzēsiet, kā kādreiz dzīvojuši Rīgas iekarotāji un valdītāji.

Vēl aizgāju līdz Nacionālajam Mākslas muzejam, tur rinda bija tik līdz Jaņa Rozentāla piemineklim.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com