Ziemeļzemes cēlā tauta

Grāmatas „Ziemeļzemes cēlā tauta“ vāks.

Ir tautas, kuru ceļš vijies līdzīgos līkločos kā šogad simtgadi svinošajai Latvijai. Viena no šīm tautām ir Somija, kuru savā jaunākajā grāmatā Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822–1945 apgāda Zinātne izdevumā apraksta mūsu bijusī vēstniece Somijā, rakstniece, Somijas dziļa pazinēja Anna Žīgure. Par godu Somijas simtgadei 2017. gada rudenī grāmata iznāca somu valodā allaž kvalitatīvajā Hilkas Koskelas tulkojumā. Žurnāls Seura pētījumu nosauca par aizraujošu un pat aizkustinošu.

Pirmais laikraksts latviešu valodā iznāca 1822. gadā. Pēdējais grāmatā izmantotais – 1945. gadā īsi pirms Latvijas piespiedu iekļaušanas Padomju Savienības sastāvā. Starp šiem abiem laikmeta griežu robežstabiem autorei izdevies atrast pārsteidzoši daudzus – 2209 (!) – rakstus par Somiju. Visražīgākais bijis 1921. gads, kad Latvijas laikraksti par Somiju publicējuši 167 rakstus. Oriģinālais manuskripts ar precīzām atsaucēm uzdāvināts Somijas literatūras biedrībai. Somiski publicētajā grāmatas versijā atsauces nav iekļautas, un tādēļ izmantotā materiāla bagātība nav tik skaidri samanāma. Šāda risinājuma pienesums ir pētījuma vieglāka lasāmība un mazāks apjoms. Par laimi, grāmata latviešu valodā tiek izdota ar visām atsaucēm: tas iepriecinās studentus, vēsturniekus un interesentus, atvieglojot tālāku pētījumu veikšanu.

Kāda Somija un somi ir atrodami Latvijas preses izdevumos? Kādas ziņas tikušas publicētas, kas rakstītājiem un lasītājiem licies svarīgs? Somijas atspoguļojumā saskatāma arī tolaiku Latvija. Somu teiciens vēsta, ka skaistums rodams skatītāja acīs: Somijas un somu tautas apraksti un izvēlētās tēmas daudz atklāj par pašiem latviešiem, viņu cerībām, sapņiem, mērķiem un skatījumu uz pasauli. Somu piemērs latviešu rakstītājiem bieži licies atdarināšanas vērts. Somu lielākā laikraksta Helsingin Sanomat žurnālists Jusi Niemeleinens grāmatas somu izdevuma recenzijā raksta, ka Somija Annas Žīgures grāmatā ir kā sava veida vīzija tam, kāda Latvija būtu varējusi būt. Atsaucoties uz Niemeleinena rakstīto, rakstnieks Panu Rajala savā recenzijā piebilst, ka, visticamāk, reiz tā arī būs, varbūt pat vēl vairāk nekā Somija.

Annas Žīgures grāmata sniedz fascinējošu ieskatu Somijas vēsturē caur aprakstīto notikumu laikabiedru stāstiem, viedokļiem un liecībām, vienlaikus atklājot līdzīgo un atšķirīgo Latvijā un Somijā. Kopīgo atrodam vēsturiski politiskajā stāvoklī, abām valstīm atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, gan ar atšķirīgiem noteikumiem Somijas lielhercogistei un trijās guberņās sadalītajai Latvijai. Līdz pat Otrajam pasaules karam Somija bija Baltijas valsts līdzās Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai, un tikai Otrā pasaules kara sekas Somiju atstāja dzelzs priekškara ziemeļvalstu pusē.

Autore analizē katru no trim lielajiem vēstures periodiem, sniedzot vispārēju ieskatu katra laikmeta notikumos un bagātīgi izmantojot citātus un materiālus no arhīvos atrastajiem rakstiem. Krievijas divgalvainā ērgļa ēnā pavadītajos gados Somija latviešiem bijusi svarīga patvēruma vieta lielajos juku gados, un sapnis par neatkarīgu valsti audzis spēkā uz to pašu vēsturisko notikumu fona. Neatkarības gadi savukārt nesuši gan ciešu sadarbību īpaši kultūras jomā, gan vilšanos par Somijas politiskajām izvēlēm. Pensionētā lingvistikas docente Marja Leinonena grāmatas recenzijā paskaidrojot izceļ latviešu preses rakstīto, ka Somija centusies smaidīt citām ziemeļvalstīm un griezusi muguru mazajām pierobežas valstiņām. Trešais periods vēsta par Latvijas neatkarības zaudēšanas un Somijas neatkarības saglabāšanas notikumiem, apstākļiem, politiskajām izvēlēm un to iepriekš neparedzamajām sekām.

Ar īsiem pārtraukumiem varas maiņu un cenzūras dēļ Somijas tēls Latvijas presē bijis teju tumsā spīdoši pozitīvs: gan pazīstami rakstnieki, žurnālisti, kultūras darbinieki, gan vēstures līkločos izgaisuši rakstītāji viens pēc otra mudina latviešus ņemt piemēru no izglītotajiem un prasmīgajiem somiem te pilsētplānošanā, te izglītības un kultūras attīstības jomā, te militārajos jautājumos un sportā. Savukārt spējās izmaiņas Somijas portretējumā padomju un vācu okupācijas laikos saskaņā ar tā brīža varas oficiālo viedokli atgādina, ka faktu pieejamība un uzticamība atradusies starp svarīgākajiem žurnālistu ieročiem tolaik tikpat daudz kā šodien.

133 gadus presē nemainīga palikusi latviešu interese par somiem, Somijas dabu un kultūru. Imatras krāces, varenās klintis un ezeru tūkstoši, somu literatūra, izglītība, mūzika un sports latviešus fascinē allaž no jauna tāpat kā jautājums, ko no somiem varam mācīties. Kā somiem izdodas uzbūvēt un uzturēt savu valsti tik skarbos klimatiskos apstākļos, allaž no jauna skan jautājums Latvijā publicētajos rakstos. Autori viens pēc otra atbild: augsts izglītības un kultūras līmenis, veselīgs dzīvesveids, pieticība un pilsoniska atbildība par savu valsti.

Līdzīgi kā rakstniecei Annai Žīgurei labi pazīstamā un mīļā somu tauta, šī ārēji necilā grāmata slēpj sevī milzīgu, rūpīgu, prasmīgi paveiktu darbu. Grāmata ļauj sekot pārmaiņām gan Latvijā, gan Somijā, vienlaikus piedāvājot iespēju pārbaudīt zināšanas par Somiju un izlabot iesīkstējušus mītus: somu pirts ir tikpat slapja kā latviešu, un sausais likums bija spēkā vien no 1919. līdz 1932. gadam.

Gunta Pāvola
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums LA „Kultūrzīmes“