„Veseris“ atkal pārsteidz

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Veseris“. Diriģente Sandra Birze. FOTO Ilze Nāgela.

Sestdien, 2. jūnijā, vēsā ziemas pievakarē Melburnas Latviešu Ciema Lielajā zālē bija silti un gaiši; ap 150 kora dziesmas cienītāju bija pulcējušies, lai atkal tiktos ar Melburnā nu jau slaveno vīru kori Veseris. Tiem, kas kori pazīst jau gandrīz 3 gadus, ir skaidrs, ka sagaidāms kāds muzikāls pārsteigums. Un tas neizpalika arī šoreiz.

Kā pirmo, tāpat kā divu gadu jubilejas koncertā, koris atkal izpildīja Sandras Birzes komponēto Introit, bet šoreiz šīs pašas dziesmas izpildījumam jauna nokrāsa: klusais sākums, enerģiskais skaņas kāpinājums un varenie izskaņas akordi; paldies diriģentam Edgaram Vegneram!

Koncerta pirmajā daļā koris dalījās ar Dziesmu svētku programmu. Lai arī klasiskās vīru kora dziesmas ir labi pazīstamas un zināmas, arī tās sagādāja klausītājiem pārsteigumu ar nedaudz savādāku sniegumu ar rūpīgi noslīpēto izpildījuma kvalitāti – izteiksmīgi, niansēti, emocionāli, sirsnīgi un ar, manuprāt, brīnišķīgi izpildītajām piano vietām. Veseris lieku reizi pierādīja, ka varbūt nedaudz variējot ar pierasto uzstādījumu „tā tam jābūt“, netiek zaudētas skaņdarbu muzikālās vērtības. Noteikti vēlos te minēt labo dikciju, ko koristi demonstrēja ikkatrā dziesmā – katrs vārds un zilbe skaidri saklausāmi sasniedza klausītājus.

Pirmās daļas noslēgumā Ērika Ešenvalda latviešu tautas dziesmas apdarei Krustiem zvaigznes debesīs pievienojās divas solistes un dažas no Dainas kora dziedātājam.

Ļoti skaista izskaņa koncerta pirmajai daļai.

Koncerta otra daļa sākas ar nākamo pārsteigumu ar Imanta Ramiņa skaņdarba pirmatskaņojumu Austrālijā – Kadiķis un priede – Jānis Laurs – čells, Sandra Birze – klavieres. Šī bija silta un sirsnīga, brīnišķīga klavieru un čella saruna. Paldies māksliniekiem!

Jautāju Jānim, kas viņu rosina mērot ceļu uz Melburnu, uz ko viņš atbildēja: „Te viss notiek... vienmēr priecājos te būs un sadarboties ar diriģenti Sandri Birzi un ar vīru kori „Veseris“! Koristu daudzpusība un uzņēmība arvien ķerties pie jaunām un profesionāli sarežģītākām lietām, mani sajūsmina un iedvesmo!“

Nākamais priekšnesums atkal bija liels pārsteigums publikai. Pazinu šo 2004. gadā uzrakstīto Uģa Prauliņa Venus et Amor – „muzikālās atbildes Orfam un viņa Carmina Burana (I.C.). Tagad mums, klausītājiem, bija tas gods dzirdēt fragmentus no cikla Venus et Amor – pirmatskaņojuma Austrālijā! Ar šī skaņdarba atskaņošanu nenoliedzami Veseris ir savu mākslinieciskās kvalitātes latiņu pacēlis krietni, jo krietni.

Uzdevu dažus jautājumus kora mākslinieciskai vadītājai, diriģentei, kormeistarei, komponistei, pianistei, solistei Sandrai Birzei.

Kad iepazinies ar Uģa Prauliņa skaņdarbu Venus et Amor?

Sandra: Bijām jau iepriekš baudījuši Uģa Prauliņa „Venus et Amor“ RTU, vīru kora „Gaudeamus“ CD Mūzika vīru korim: „Prauliņš * Pūce * Gothams“, un ieraksts mūs dziļi iespaidoja.

2016. g. izbaudījām milzīgo privilēģiju kopīgi sadarboties ar komponistu Uģi Prauliņu, māksliniecisko vadītāju Ivaru Cinkusu un režisoru Uģi Brikmani, Melburnas jauktā kora DAINA un vīru kora VESERIS un Lietievušu ansambļa Pamesta Klumpe (The Lost Clog) uzvedumā „Pagānu gadagrāmata“ (AL56.KD ietvaros). Mūsu brīnišķīgo instrumentālistu starpā spēlēja mūsu basģitārists Dāvids Zemdegs, ģitārists Ivars Štubis un čellists Jānis Laurs.

Muzikālā sadarbība bija tik baudāma, ka turpinājām Jāni uzlūgt čellu spēlēt mūsu koru programmās, jo patiesi viņa samtainie čella toņi ļoti aizkustina un iedvesmo mūsu koristus.

Kad un kā ienāca prāta šo iestudēt ar Veseri?

Sandra: Apmēram 2017. g. novembrī, varbūt agrāk, sapratām, ka esam skaņdarbā krietni iemīlējušies un lūdzām komponista atļauju iestudēt. Bija tik ērti iejusties šajā skaņdarbā, it sevišķi tādēļ, ka mums bija iespēja iesaistīt solistus no paša VESERA sastāva, kā arī muzicēt ar koristiem Ivaru Štubi (akordeons), Dāvidu Zemdegu (basģitāra) un, protams, ar izcilo čellistu Jāni Lauru. Jūtamies ļoti laimīgi, ka VESERA sastāvā ir arī spējīgi perkusionisti (Miķelis Stepaņuks un Ēriks Stepaņuks). Zinājām arī, ka koristiem ir liels izaicinājums iemācīties dziedāt tekstu latīņu valodā. Jau februārī koris bija apburts! Trenējamies divreiz nedēļā un turpināsim vēl ar dziļu cieņu un mīlestību pret autora daiļradi.

Vai šis bija pirmatskaņojums Austrālijā?

Sandra: Pirmoreiz sniedzam īsu izvilkumu Sentio vatem februāra Simtgades ieskaņas koncertā Melburnā. Cik saprotu, jā, šis bija pirmatskaņojums, bet varbūt kaut kur Austrālijā ir citi šī skaņdarba atskaņojumi? Varbūt šis ir jautājums Uģim Prauliņam?

Te patiesi varējām pārliecināties par Vesera dziedātāju talantiem un daudzpusību: diriģents Edgars Vegners, solisti – Miķelis Stepaņuks, Kalvis Jaunalksnis, Kārlis Eimanis, Tomas Kalejs, Ēriks Stepaņuks un Sandra Birze, kurai bija dubltslodze – balss un klavieres; instrumentālisti: Dāvids Zemdegs – basģitāra, Ivars Štubis – akordeons, perkusionisti – Miķelis Stepaņuks un Ēriks Stepaņuks un Jānis Laurs – čells.

Kā jau par to pārliecinājāmies Vesera 2 gadu jubilejas koncertā Melburnas Latviešu namā 2017. gada 28. oktobrī (LL484). Jāņa Laura čells bija vairāk nekā dziesmu pavadošais instruments, jo kā jau agrāk esmu izteikusies, čells bija kā viena no kora balsīm, smalkjūtīgi un dziļi izjusti piedaloties katra skaņdarba muzikālajā sarunā.

Koncerta noslēgumā dzirdējām divas latviešu tautas dziesmu apdares – Ivars Štubis; salikums vīru balsīm – Sandra Birze. Ivars ģitāras solo bija īsta cīņa ar instrumentu – ļoti efektīgi. Paldies, Ivar!

Un noslēgumā kā atvadas izskanēja Bruno Skultes/Tomsona Aijā – silti un ļoti sirsnīgi.

Sandra Birze pateicās koristiem, jo „... strādāšanu ar šiem talantīgajiem kora dalībniekiem izjūtu kā lielu privilēģiju.“ Koncerta vadītājs Roberts Birze ar nelielām veltēm pateicās diriģentiem, solistiem, instrumentālistiem.

Savukārt Latviešu Ciema vadība – Ingrīda Houka (Hawke) – izteica gandarījumu, ka kora Veseris koncerts notiek tieši Latviešu ciemā, jo daudziem no Ciema iemītniekiem šī bija vienīgā iespēja apmeklēt koncertu.

Paldies visiem – dalībniekiem, rīkotājiem un apmeklētājiem! Novēlu korim Veseris labu ceļavēju, dodoties uz Dziesmu svētkiem. Lai skan Rīgā! Lai skan Latvijā! Uz tikšanos nākamajā Vesera koncertā!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“