Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu un Deju Svētki – Piektā diena

Vokālsimfoniskās mūzikas koncerts – Deju lieluzveduma „Māras zeme“ ģenerālmēģinājums – Latviešu tautastērpu skate – Kokļu mūzikas svētki, teātris un Tautu diena

Laikraksts Latvietis Nr. 508, 2018. g. 9. jūlijā
Inga Vasiļjeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
2018-XXVI-DziesmuSvetki

Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts. FOTO Ilmārs Znotiņš (Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs).

Svētku piektajā dienā, 5. jūlijā, uz pirmo mēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē pulcējās kopkora dziedātāji, notiks Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts, deju lieluzveduma Māras zeme ģenerālmēģinājums, latviešu tautastērpu skate, kokļu mūzikas koncertuzvedums Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!, Latvijas amatierteātru izrādes, Tautu diena Rīta ausma un vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts Laiku viju gredzenā.

Plkst. 20.00 Arēnā Rīga notika Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts. Tā ir tradicionāla Dziesmu svētku sastāvdaļa – vēl viena Svētku krāsa, kurā spoži iemirdzas Latvijas labāko amatieru un profesionālo kolektīvu kopkoris, profesionālo orķestru un solistu balsu spēks. Koncertā skanēja latviešu komponistu Jurjānu Andreja, Jāņa Ivanova, Jāzepa Vītola, Lūcijas Garūtas, Tālivalža Ķeniņa, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Artura Maskata, Zigmara Liepiņa opusi, kā arī Ērika Ešenvalda jaundarbs korim, orķestrim un koncertkoklēm. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Ozoliņš, režisors – Dāvis Sīmanis, scenogrāfs – Ivars Noviks.

Plkst. 22.00 Daugavas stadionā notika deju lieluzveduma Māras zeme ģenerālmēģinājums. Vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju Daugavas stadionā izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā bija sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēs grupu Iļgi, Auļi mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā.

Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda). Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Uldis Šteins. Mākslinieciskie vadītāji – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, režisors – Elmārs Seņkovs, scenogrāfs – Reinis Suhanovs.

Plkst. 19.00 koncertzālē Palladium notika Latviešu tautastērpu skate. Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau piekto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate. Tērpi tika vērtēti šādās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautas tērpi; deju kolektīvu tautas tērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautas tērpi; individuālais pašdarinātais tautas tērps; individuālais nokomplektētais tautas tērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautastērps un bērnu tautastērps.

Plkst. 19.00 Dailes teātra Lielajā zālē skanēja kokļu mūzikas koncertuzvedums Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ! Tas būs stāsts par cilvēka meklējumiem sevis, tautas un mīlestības meklējumiem, muzikāls ceļojums laikā un telpā, kurā latviskā dvēsele piedzīvo iniciāciju caur kokles skaņu. Uzvedumā skanēja dažādu komponistu latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi, kā arī īpaši šim koncertam rakstītie Vitas Rudušas, Irīnas Rebhūnas, Valta Pūces un Riharda Zaļupes oriģinālskaņdarbi koklēm.

Plkst. 11.00–23.30 Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē būs skatāmas Latvijas amatierteātru izrādes. Amatierteātru dalībai Dziesmu svētkos ir senas tradīcijas – jau IV Vispārējos latviešu Dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā piedalījušies biedrību teātru kolektīvi. Dienas laikā būs iespēja noskatīties vairāk nekā 10 latviešu autoru darbu iestudējumu labāko amatierteātru interpretācijā.

Plkst. 12.00–22.00 Vērmanes dārzā notika Tautu diena Rīta ausma. Visas dienas garumā uz trim īpaši veidotām skatuvēm – Viensēta, Ciema godi un Ausma – ar savu tautu tradīcijām iepazīstināja dažādas etniskās kopienas, kas jau izsenis dzīvojušas Latvijas teritorijā. Viensētā un tirgus laukumā varēja izbaudīt ģimenes godus, dažādu tautu folkloras bagātības, amatu prasmes, izgaršot tradicionālos ēdienus. Uz Vērmanes dārza estrādes varēja vērot katras tautības apvienoto amatierkolektīvu priekšnesumus. Svētku noskaņu papildinās arī ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi.

Plkst. 20.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī notika vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts Laiku viju gredzenā. Vienpadsmit vokālie ansambļi no visas Latvijas muzikālā uzvedumā izdziedās diennakts ritējumu, gaismas un tumsas saspēli četros gadalaikos. Latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautas dziesmu apdares a cappella savienos solo mākslinieku – Valda Muktupāvela un Reiņa Sējāna – instrumentālas un vokālas improvizācijas.

Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com