Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latvijas brīvības cīnītāji

Laikraksts Latvietis Nr. 513, 2018. g. 15. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Pirms dažām dienām – 11. augustā – bija oficiāli atzīmējamā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Vai mēs visi zinām, kas ir šī diena, un kāpēc to atzīmējam?

Latvijas valstij tā ir, iespējams, visnozīmīgākais valstiskais notikums – Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu 1920. gadā. Ja 1918. gada 18. novembri var apzīmēt kā nodomu un cerību izteikšanas dienu, tad tomēr tie būtu palikušas tikai nodomi un cerības, ja nesekotu citu valstu akcepts.

1918. gada 18. novembrī lielākā daļa Latvijas teritorija bija Vācijas bruņoto spēku okupēta. Drīz arī ienāca Padomju Krievijas spēki – latviešu sarkanie strēlnieki.

Brīvības cīņas Latvijā var tikai raksturot kā ļoti sarežģītas. Latvieši bija sadalīti trīs grupējumos – 18. novembra republikas atbalstītāji – sabiedrotie ar Angliju un Franciju, latviešu sarkanie strēlnieki – sabiedrotie ar Padomju Krieviju un mazs skaits ar mācītāju/rakstnieku Andrievu Niedru priekšgalā – sabiedrotie ar vāciešiem.

Bez Vācijas un Krievijas spēkiem, Latvijas teritorijā arī cīnījās igauņi, lietuvieši, poļi, angļi un franči.

Pirmo triecienu pret vāciešiem pie Cēsīm deva Igaunijas armija, ar kuriem kopā (bet salīdzinoši mazākā skaitā) cīnījās Ziemeļlatvijas brigāde pulkveža Jorģa Zemitāna vadībā. Nav plaši zināms, ka igauņu uzvarai Cēsīs sekoja tālākais karagājiens pret mūsu kopīgiem ienaidniekiem, un igauņi devās caur Alūksni, Gulbeni, Madonu līdz pat Jēkabpilij, kur pretī bija nākuši lietuvieši. Poļu armija atbrīvoja Daugavpili. Angļu un franču karakuģi apšaudīja vācu pozīcijas pie Daugavas, atbalstot 1919. gada novembra Daugavas kreisā krasta atbrīvošanu. Viņiem arī bija kritušie Latvijas aizstāvībai.

Sarežģītas cīņas, bet sekmīgas. Un sekmes var mērīt tikai ar to, vai citi atzīst mūsu uzvaru kā leģitīmu.

Latvijas neatkarību de facto jau rakstiski atzina Anglija 1918. gada 11. novembrī un neatkarīgā Ukraina vēl agrāk, bet vēl neviens nebija Latviju atzinis de jure, tas ir, ne tikai kā faktiski eksistējošu valsti, bet gan kā juridiski eksistējošu valsti.

Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā bija pirmā Latvijas valsts de jure atzīšana. Tas tika panākts, pateicoties Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīriem un diplomātiem, un mūsu sabiedrotiem.

GN
2018. g. 15. aug.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com