Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vesels cits stāsts...

Laikraksts Latvietis Nr. 519, 2018. g. 13. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Tauta ir izteikusi savu skatījumu uz Latvijas nākotni. Ne gluži visa tauta, bet, apmēram, puse – 54% no balsstiesīgajiem. Salīdzinoši aktīva bija Rīgas pilsēta, kur vēlēšanās piedalījās 63% balsstiesīgo. No tiem 33% atdeva savas balsis Saskaņai. Līdzīga aktivitāte bija Vidzemē, kur savas balsis nodeva 61% balsstiesīgo, bet Saskaņa saņēma tikai 11% no balsīm.

Viskūtrākie vēlētāji bija Latgalē, kur piedalījās tikai 43% balsstiesīgo. Nav ziņu par vēlētāju etnisko piederību, bet ir vērts atzīmēt, ka Latgalē divas partijas, kuras ir pretojušās latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai – Saskaņa un Latvijas Krievu savienība – kopā ieguva 46% no nodotajām balsīm.

Ja Latgales rezultāts būtu pārceļams uz visu Latviju, tad 13. Saeimā deputātu sadalījums būtu apmēram šāds: Saskaņa – 43 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienība – 17, Latvijas Krievu savienība – 13, Jaunā konservatīvā partija – 11, KPV LV – 9, Jaunā VIENOTĪBA – 7. Visas citas partijas paliktu aiz 5% barjera. Skaidrs, kas veidotu ļoti stabilu valdību.

Vēl interesants scenārijs – kas būtu, ja Rīgas pilsētas rezultāti tiktu pārcelti uz visu Latviju. (Jāuzsver, ka te, tāpat kā citur minētie skaitļi, ir par Rīgas pilsētu, bez ārzemēs nodotajām balsīm). Tādā gadījumā, jaunā Saeima būtu šāda: Saskaņa – 37 deputāti, Attīstībai/Par! – 15, Jaunā konservatīvā partija – 14, KPV LV – 11, Nacionālā apvienība Visu Latvijai – Brīvībai/LNNK – 10, Jaunā VIENOTĪBA – 7, Zaļo un Zemnieku savienība – 6.

Šis arī varētu būt rādītājs par nākamajām pašvaldības vēlēšanām – kurā kombinācijā no pāri par 50% deputātu varētu samesties kopā pārņemt Rīgas pilsētas vadību?

Manuprāt, te ir viela pārdomām – kāpēc Latgalē ir tik slikti rādītāji par latviešu valodas nākotni? Un ne tikai par tā saukto literāro latviešu valodu. Ja latviešu valoda tiks nostumta otrā vietā, tad latviešu valodas latgaliešu variants neaizņems latviešu literārās valodas vietu, bet atkal tiks tādā pašā veidā apspiests, kā tas bija okupācijas gados.

Acīmredzot, ir jādara daudz vairāk, lai Latgales iedzīvotāji izjustu Latvijas Satversmes preambulā teikto: „Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.“

Pie šī svarīgā darba būs jāķeras tūliņ pēc jaunās valdības izveidošanas. Bet tas ir vesels cits stāsts...

GN
2018. g. 13. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com