Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atklāj baltiešu izstādi Tallinā

„Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā“

Laikraksts Latvietis Nr. 520, 2018. g. 20. okt.
Nataļja Sujunšalijeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LNMM_400pxwb

Johans Valters (1869–1932). „Zemnieku meitene“. Ap 1904. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. FOTO Normunds Brasliņš.

Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911). „Eņģelis“ (Eņģelis Prelūdija). 1909. Papīrs, tempera. M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Kauņa. FOTO Arūns Baltēns (Arūnas Baltėnas).

Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911). „Pasaka“ („Karaļu pasaka“). 1909. Audekls, tempera. M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Kauņa. FOTO Arūns Baltēns (Arūnas Baltėnas).

Kristjans Rauds (Kristjan Raud, 1865–1943). „Atpūta no ceļa (Bēgšana uz Ēģipti)“. Ap 1905. Audekls, tempera. Igaunijas Mākslas muzeja kolekcija, Tallina. FOTO Publicitātes foto.

Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi, 1878–1925). „Norvēģu meitenes portrets“. 1909. Audekls, eļļa. Tartu Mākslas muzeja kolekcija, Tartu. FOTO Publicitātes foto.

Burkards Dzenis (1879–1966). „Sievas portrets“. 1922. Marmors. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. FOTO Normunds Brasliņš.

Ceturtdien, 2018. gada 11. oktobrī, Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā tika atklāta izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Ekspozīcija būs skatāma līdz 2019. gada 3. februārim.

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde Nepieradinātās dvēseles piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gs. 90. gadiem līdz 20. gs. 30. gadiem. Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19.gs. otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu.

Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to brīvību. Ekspozīcija iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki attīstīja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte.

Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisław Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.

Izstādes Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Savā esejā Terra incognita, kas būs publicēta izstādi pavadošajā katalogā, Rapeti teicis šādus vārdus: „Baltijas mākslas personība ir neatdalāma no konkrētā brīža – laikmetu mijas – politiskā konteksta. Vizuālā māksla, tāpat kā dzeja, literatūra un folklora, veicināja nacionālās identitātes nostabilizēšanos; gleznotāji un tēlnieki bija aktīvi tās veidotāji. Neapšaubāmi, katras zemes leģendu un mītu izmantojums bija viens no galvenajiem šīs identitātes iemiesojumiem (..). Tas viennozīmīgi definē t.s. nacionālo romantismu un tā oriģinalitāti saistībā ar internacionālajām simbolisma iezīmēm.“

Plašo motīvu un rokrakstu panorāmu KUMU izstādē veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām.

Par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā tas bija Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna Zemnieku meitene (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Kā jau ziņots, no š. g. 10. aprīļa līdz 15. jūlijam izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs („Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes“ / Wild Souls. Symbolism in the Baltic States“) vienā no pasaulē ievērojamākajiem muzejiem – Orsē muzejā kopumā apmeklēja 236 079 mākslas cienītāji, dienā pulcējot vidēji 3000 interesentu no visas pasaules.

Pēc Tallinas izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā (Wild Souls. Symbolism in the Art of the Baltic States) ceļos uz Viļņu, kur tā tiks parādīta 2020. gada vidū. Savukārt 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā šī ekspozīcija būs skatāma Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

IZSTĀDES KURATORI: Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), Francijas nacionālā mantojuma galvenais glabātājs, Kompjēņas un Blerankūras nacionālo muzeju direktors; Līsa Pehlapū (Liis Pählapuu), Igaunijas Mākslas muzeja KUMU kuratore un projektu vadītāja.

PROJEKTA VADĪTĀJA Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja

Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com