Melburnas vidusskolas skolnieki neatpūšas uz lauriem

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu vidusskolas gadskārtējais uzvedums „Ņem zobenu rociņā“. FOTO Anita Štube.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu vidusskolas gadskārtējais uzvedums „Ņem zobenu rociņā“. FOTO Anita Štube.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu vidusskolas gadskārtējais uzvedums „Ņem zobenu rociņā“. FOTO Anita Štube.

Palielināt / Enlarge

Melburnas Latviešu vidusskolas gadskārtējais uzvedums „Ņem zobenu rociņā“. FOTO Anita Štube.

Labdien, mīļie lasītāji! Lai Jums neienāktu prātā, ka Melburnas vidusskolas skolnieki šogad atpūšas uz lauriem, nolēmu uzrakstīt dažas rindiņas par viņa darbiem.

Gada sākumā mēs, skolotāji – Kārlis Brēmanis, Līga Dārziņa, Karīna Jaunalksne un es izplānojam, ko veikt ar šīm 18 gaišām galvām. Saprotams, ka būtu nodarbības un mācību viela sakarā ar Latvijas lielo jubileju. Nodomājam iedziļināties vēsturē, lasāmvielā, politikā un dziesmās.

Pat mūsu gadskārtējais uzvedums, kas bija 15. septembrī ar nosaukumu Ņem zobenu rociņā, atbilda tam, ko esam šogad mācījuši.

Kā katru gadu, mēs skolotāji mēģinām izveidot audzēkņiem tādu lielāku projektu (kā varētu teikt), lai skolēniem būtu sajūta, ka kaut kas unikāls būtu veikts. Pirms dažiem mēnešiem man zvanīja laba paziņa no universitātes un skolotāju institūta gadiem, autors Dr. Teds Railijs (Ted Reilly). Viņa rokās tika veidots un drukāts žurnāls Azuria, kurā atrodami raksta darbi no daudzu tautību autoriem. Teda priekšlikums bija aicināt mūsu skolniekiem piedalīties raksta darbos – vai latviski, vai angliski.

Raksti varēja būt vai dzeja, vai proza, vai ludziņas. Izvēle bez robežām. Sākuma punkts darbiem saistījās ar maizi – tās nozīmi visās kultūrās. Šajā gadījumā – latviešiem.

Ted un viņa dzīves biedre, autore Jura Railija (Reilly), apciemoja mūsu mācības stundas 28. aprīlī un caur interesantiem priekšlikumiem, mudināja mūsu jauniešiem domāt ne tikai par maizi, bet plašākā vērienā, par to, kas viņus pietur pie latviešu kultūras. Tās saites ir pietiekami stipras, lai pusaudži brīvprātīgi rāptos no siltas gultas sestdienas rītos!

Bija liels darbs padarītos rakstus izvilkt no jauniešiem! Tomēr galu galā sanāca visi 18 teksti. Žurnāls tika drukāts septembra sākumā. Liels paldies visiem pusaudžiem!

Un joprojām liels paldies vecākiem un vecvecākiem, kuri ir tik feinus jauniešus izaudzinājuši. Ir gandarījums ar viņiem sastrādāt.

Ieva Kaina
Laikrakstam „Latvietis“