Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā svin Latvijas Simtgadi

Piedalās ārzemju diplomāti

Laikraksts Latvietis Nr. 525, 2018. g. 30. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grupa konsulu un Rietumaustrālijas Opozīcijas pārstāvis pēc sarīkojuma, kad daži jau bija aizgājuši. No kreisās: Ķīnas, ASV kungs ar kundzi, Opozīcijas pārstāvis, Čehijas, Japānas, otrais ASV, Indijas, Slovēnijas, Latvijas, Austrijas (redzama galva), Indijas kundze, Rumānijas, Zviedrijas un Ilmārs Rudaks (paslēpies). FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Turpinām svinības Centra pagalmā. FOTO Jānis Purvinskis.

Pertas gadskārtējā Kopvalžu sēdē, runājot par Latvijas Simtgadi, un ko vai kā Pertas latviešu saime varētu šo svarīgo notikumu godam atzīmēt, bija daži ieteikumi. LAAJ vicepriekšsēdim bija laba doma, izlietot lielo, tukšo sienu mūsu pagalmā ar skaistu, lielu gleznu par godu Latvijai, kas būtu paliekošs atgādinājums mūsu daudziem ciemiņiem, kad viņi iebrauc mūsu pagalmā. Tiešām, apsveicama doma. Kas tad to darīs un cik tas maksās... utt., utt. Ko tad nu mēs jau vairs te darīsim. (Izklausījās kā „nu jau mums tikai jāmeklē savu kapa vietu, to jau drīz vajadzēs...“)

Izklausījās, ka neviens vairs ne grib, ne domā, ka vairs spēj kaut ko darīt. Nu, saprotams, mēs visi esam jau stipri lielos gadu gājumos, bet tomēr vēl ir viens otrs pertietis/te, kuri ir gatavi vēl turpināt pielikt savu roku Pertas latviešu kopienai. Maz mums viņu ir, bet tomēr ir. Kad tai pašā sēdē Latvijas goda konsuls Pertā pieminēja, ka viņš grib rīkot diplomātu un viesu Pieņemšanu, sajūsma bija apmēram tāda pati kā LAAJ idejai ko nu mēs vairāk?? Tomēr viņš no šīs idejas neatlaidās, jo teica, ka viņam ir bieži jāpārstāv Latvija un viņas vārdā jāsveic citu vēstnieku un konsulu pieņemšanās viņu valsts svētkos. Viņš jūtas spiests līdzīgu pieņemšanu rīkot saviem konsulu kolēģiem, lai rādītu Latvijas tēlu, jo sevišķi šajā sevišķi svarīgajā gadījumā – Latvijas Simtgadē. Otru Simtgadi jau viņš nepiedzīvos. Un šis dod jo sevišķu iespēju rādīt Latviju tās spožumā. Neko darīt, šī pieņemšana ir jārīko un aši jāķeras pie darba, jo darbu ir daudz: ielūgumi jāraksta un jāizsūta laicīgi, taču jāsagādā kāda programma, palīgi vajadzīgi sarīkojumā vien un vēl vairāk pirms tā. Taču mūsu zāle nav lietota jau gadiem, tā ir jāsakārto, jāiztīra, jāizdekorē. Kur tad ir mūsu skaistās dekorācijas? Tās ir arī jāuzstāda... utt., utt.

Kurš grib, tas var un var visu! Radās gan darbinieki, gan atradās dekorācijas, un radās arī citas domas un idejas. Aizsūtīju pieprasījumu/lūgumu uz Latvijas Institūtu pēc Deju un Dziesmu svētku saīsinātā CD. No LI nedabūju nekādu atbildi. Tikai vēlāk saņēmu veselu kaudzi materiālu, ko viesiem arī izdalījām. Latviešu Centra komiteja ķērās pie darba ar vairākām talkām, sakārtot gan Centru, gan pagalmu, gan zāli. Arī programmu vajadzēja sastādīt un sagatavot. Diemžēl, mums Pertā ir tik maz to strādnieku, un tie jau ir tie paši, kuri darbojas gan organizācijās, gan Latviešu Centra darbos. Pagājušo gadu Purvinsku Jānis uzsāka latviešu bērnu spēļu grupu, tur jaunas māmiņas un bērni. Šogad, vēl pirms mēneša, uzsāka latviešu valodas pieaugušo klasi. Tur atkal vairāki, sen mūsu kopienā neredzēti un daži vēl nezināmi cilvēki. Mūsu kopienā sarodas jauni spēki, kuri kapus vēl nemeklē. Vai Pertā notiek atdzimšana? Lai Dieviņš dotu, ka tas tā būtu, bet bez sava roku darba nekas nenotiks. Tomēr Latvijas Simtgades Pieņemšana pierādīja, ka Pertas latviešu kopienā vēl ir dzīvība, tai ir tikai jāziedo laiks, telpa, ļaudis.

Tā nu pēc pūlēm un darba pie Centra un zāles aptīrīšanas un uzpošanas, pēc ielūgumu sarakstes un materiālu sagādes gan viesiem, gan programmas vajadzībām, Vucēnu Jānis bija iegādājies garu (17m) Lielvārdes jostu, kuru arī vajadzēja izkārtot. Jānim arī bija jāiegādājas Deju un Dziesmu Svētku ieraksti, ar kuriem uz ekrāna viesiem parādīt kaut ko, ko viņi nekad nebija un arī turpmāk laikam neredzēs – mūsu aktīvos, Mežaparka ļaužu pilno estrādi un Daugavas stadionu. Mūsu Latvijas lepnumu – dziesmas un dejas. Tai pašā laikā goda konsuls arī gādāja palīdzes, kuras sagādātu pietiekoši pīrāgus un maizītes, ar ko pabarot ciemiņus, un vīnu un dzeramo slāpju dzesēšanai. Visu gan pa telefonu, gan ar datora palīdzību, gan braukāšanu bija jānokārto. Fizisko darbu veicām Centrā, bet pēc tam saziņas ceļā ar datora palīdzību – mājās. Ciemiņus būs jāapkalpo ar ēdienu un dzērienu: tur vajadzēs tautu meitas, tautas tērpos. Tērpi mums būtu, tos varētu aizņemties, bet nav mums kas tos valkātu. Par laimi Purvinsku Jānim nupat uzsāktajā latviešu valodas klasē ir vairākas meitenes un sievas kuras vēl tautas tērpus nav valkājušas un būtu ļoti sajūsminātas, ja varētu tos pavalkāt. Nu, ar to arī atrisinās viesu apkalpošanas problēma.

Viss kustējās uz priekšu, un pienāca 14. novembra rīts, kad Vucēnu Jānis vēl ierīkoja savu audio un vizuālo iekārtu. Pienāca pievakars: jauks, saulains, silts (gandrīz karsts), liekās viss ir kārtībā un varam gaidīt ciemiņus. Zāle izdekorēta un sakārtota, tagad gatava sagaida viesus. Latvijas Simtgades svinības jau bijām iesākuši iepriekšējo svētdienu, kad no LAAJ svētku viesa, Latvijas ciemiņa, Jura Cālīša baudījām viņa 18. novembra runu.

Tagad turpināsim mūsu Latvijas Simtgades svinības vēl tālāk. Plkst. 18.10 ierodas pirmie viesi – ASV konsuls, kuram seko Indijas ģenerālkonsuls, kurš ir arī konsulārās kopienas priekšnieks, ar kundzi. Un tā mūsu Centra zāle pamazām pildās ar viesiem. Visi ir lūgti un mīļi gaidīti viesi, kurus goda konsuls sagaida pie durvīm, bet tautumeita piesprauž Latvijas krāsu lentīti. Visi ir jauki pārsteigti gan ar latviešu vīriešu, gan sievu tautas tērpiem, jo tos nekad nebija redzējuši. Meitenes tautas tērpos piedāvā pīrāgus, maizītes un vīnu vai ūdeni, jo laiks ir kļuvis visai silts. Laikam mūsu gaidītā vasara klauvē pie durvīm.

Kad viesi ir apsveicinājušies, aprunājušies, ieēduši un iedzēruši, tie tiek aicināti apsēsties krēslos. Nodziest gaismas, un visi gaida, kad kaut kas parādīsies uz ekrāna. Bet nekas nerādās. Ekrāns stāv tumšs, kamēr mūsu pieteicējs Ilmārs Rudaks paziņo, ka visā šajā rajonā ir noticis elektrības atvienojums, un elektrība būs salabota ap plkst.21.30 vai varbūt pēc stundas. Ko nu darīt, tagad taču ir tā formālā daļa. Ārā vēl gaišs, aicināsim, lai ņem krēslus un turpināsim, gan saīsinātā veidā, mūsu pagalmā. Uz to viesi krēslus noraida: tie taču nav vajadzīgi. Visi dodamies laukā un sākam, kā jau programmā bija paredzēts, ar Svētbrīdi, kuru Ilmārs piesaka, ka pēc mūsu pieņemta paraduma visam izlūdzamies Dieva palīgu.

Mūsu ev. lut. Sv. Pāvila draudzes mācītājs Gunis Balodis notur Svētbrīdi ar Dieva vārdiem un runu par Latvijas vēsturi un latviešu tautas ciešanām ilgajos kalpu gados, kalpojot mūsu kungiem muižniekiem. Tos latviešu tauta ar Dieva palīgu ir varējusi izturēt un sagaidīt brīvības laikus.

Seko Latvijas goda konsula Jāņa Purvinska svētku runa, kuru nu ir grūti noturēt, jo nu jau bija palicis patumšs, un Jānis savu runu nevar nolasīt, bet to nodeva bez lasīšanas, viesiem stāstot par vispirms, kur un kāpēc latvieši dzīvo tieši tur – Baltijas jūras krastā. Cik liela un skaista ir Latvija, kādi ir latvieši, kā dzīvoja senatnē, un kāpēc kristīgā ticība mums atnesa garos kalpības gadus un ka tikai 19. gs. sākumā Krievija pārņēma Latviju. Viņš stāstīja, kā latvieši izmantojot politisko sajukumu laikus un Pirmā Pasaules kara beigu apvērsumu Krievijā, pasludinot Latvijas neatkarību. Ar tādu pašu politisko Krievijas Savienības izjukšanu 20. gs., Latvija atkal atjaunoja savu neatkarību. Diemžēl, no mūsu Simtgades tikai 50 gadi ir bijuši neatkarīgi, otrie 50 ir bijuši zem okupācijas.

Latvijas neatkarība ir bijusi vienmēr jāizcīna gan ar ieročiem rokās, gan ar politisku gudrību, bet ir vienmēr jābūt gataviem un nomodā, savu brīvību aizstāvēt. Viņš teica, ka Otrā Pasaules kara laikā, bēgot no otrās krievu okupācijas un nāves bailēm, 200 000 latviešu devās bēgļu gaitās, un 20 000 no tiem nokļuva Austrālijā, bet 2000 tika izsēdināti Fremantlē. 2008. gada tautas skaitīšanā vēl tagad tāds skaits ir Rietumaustrālijā.

Tā nu Jāņa runas vidū iedegās gaismas, par ko tūlīt pateicāmies mūsu mācītājam par viņa lūgšanām. Un varējām atgriezties atkal zālē un noskatīties īsus izvilkumus no šīgada Deju un Dziesmu svētku uzvedumiem Latvijā. Par to paldies Jānim Vucēnam.

Sekoja apsveikumi no Rietumaustrālijas valdes Opozīcijas pārstāvja un Konsulu kopienas priekšnieka, Indijas ģenerālkonsula un Jāņa Purvinska pateicība viesiem par viņu dalību mūsu svinībās. Visi bija sajūsmināti par atnākšanu, par mūsu tautas tērpiem, par vēsturi, no kuras viņiem agrāk nebija ne mazākās jausmas, par labajiem pīrāgiem un jo sevišķi par Aptumšošanos, ar to atcerēsimies mūsu ciemošanos pie latviešiem vēl ilgus gadus uz priekšu.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com