Aizgājušo pieminēšana Dvēseļu dienā

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Daugava“ diriģentes Ineses Laines vadībā. FOTO Ilga Vēvere.

Novembra mēnesis kristiešiem ir raksturīgs ar mirušo sevišķu pieminēšanu gan kopējos dievkalpojumos, gan privātās lūgšanās, gan apmeklējot aizgājušo atdusas vietas. Šai mirušo pieminēšanai ir gan cilvēcīgais, gan reliģiskais pamatojums, tas ir gan pietātes, radniecības un draudzības apliecinājums viņu dvēselēm.

Saulainajā 4. novembra dienā Adelaides Centennial kapsētas Florey kapličā bija pulcējušies tuvinieki, radi un draugi piemiņas brīdī, lai domās tiktos ar tuvajiem un visiem vēlētu dvēseles mieru. Prāvesta Jāņa Priedkalna un diakona Ivara Ozola vadītais sprediķis, visu kopīgi dziedātās dziesmas ērģelnieces Edītes Zimmermannes pavadījumā un vīru kora Daugava sirsnīgās dziesmas diriģentes Ineses Laines vadībā radīja īpašu un pārdomām pildītu brīdi.

Senāk Latvijā šo dienu sauca par Dvēseļu dienu. Bet nu ir vienalga, kā nosaucam šo dienu, galvenais ir mūsu patiesā attieksme pret viņsaulē mītošajiem.

Kur dvēseles mājas un atpūtas viet',
Kur spārni, zem kuriem tā dusēt var iet?
Vai pasaulē miers tāds un patvērums būs,
Kur grēks nevar iekļūt un valdzināt mūs?

Dziesma grūtam brīdim Kur dvēseles mājas; teksta autors Francs Ludvigs Jergens, tulkojis Roberts Bērziņš.

I. V.
Laikrakstam „Latvietis“