Intervija – Aldis Sils

Palielināt / Enlarge

Aldis Sils. FOTO Ojārs Greste.

Sestdien, 3. novembrī, Melburnas Latviešu nama Misiņa zālē notika Austrālijas Latviešu 57. Kultūras dienu Kopkora repertuāra koru mēģinājumi, ko visas dienas garumā vadīja no Adelaides ieradies Aldis Sils. Tūlīt pēc mēģinājumiem viņš piekrita nelielai interviju.

Ilze Nāgela: Liels paldies par šodienas vērtīgajiem mēģinājumiem, strādājot ar koriem. Pavisam tuvu jau ir AL57.KD, un Tev tajās ir godpilnais uzdevums – organizēt un vadīt Kopkora koncertu. Vai biji gandarīts saņemot šo piedāvājumu/uzdevumu?

Aldis Sils: Gandarīts – nē. Man bija šaubas, jo es zināju, ka tas būs liels darbs. Es zināju, ka man būs daudz ko darīt, bet man bija tas jādara, lai palīdzētu KD rīcības komitejai, kas ir mīļi draugi; lai palīdzētu Adelaidei un lai mēs varētu novadīt labas Kultūras dienas, un arī tāpēc, ka man kora dziesma ir mīļa.

IN: Kā izvēlējies koncerta programmu?

AS: Jā, es izvēlējos, sākot jau ar tām dziesmām, kas man ir mīļas, un tām dziesmām, kas bija Dziesmu svētkos un kas ir ar Simtgades domu. Kā piemēram, es izvēlējos dziesmas no pirmajiem Dziesmu svētkiem, no pirmās Atmodas laika un no otrās Atmodas.

IN: Cik dziesmas tiks izpildītas Kopkora koncerta?

AS: Pavisam 26.

IN: Vai programmā iekļāvi kādu no sev personīgi ļoti mīļām kora dziesmām, kuras vēlējies lai Kopkoris nodzied?

AS: Jā, bet ir arī tādas dziesmas, ko es neieliku, kaut tās man ir ārkārtīgi mīļas, bet ieliku tādas, kuras mēs varam un spējam noslīpēt, ar godu izpildīt. Aijā – vīru korim; Aiz azara augsti kolni un, protams, – Gaismas pils. Man no jaunajām – Karoga dziesma un tad tādas mīļas, jaukas dziesmas kā – Ko gaidīji, sērdienīte un Pērkons veda vedekliņu. Un pilnīgi jauna dziesma ir – Lauras Jēkabsones Jo dziedāju, jo skanēja, tautas dziesmas apdare ļoti modernā stilā, bet kāpēc ne?

IN: Vai būs atsevišķi vīru koris?

AS: Jā, vīru korim ir septiņas dziesmas, pārējās – jauktajam korim.

IN: Cik dziesmas būs a capella izpildījumā?

AS: Apmēram trešā daļa no koncerta dziesmām ir ar pavadījumiem; būs ansamblis, kas tās pavadīs.

IN: Vai būs austrāliešu kori, kas papildinās Kopkori?

AS: Būs dziedātāji no Adelaides Filharmonijas kora – kora, ko es vadu. Ne viss koris, bet atsevišķi dziedātāji, jo mūsu Kultūras dienas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, un tas parasti austrāliešiem ir svētku laiks, kad neko nedara. Bet ir tādi dziedātāji, kas jau dziedāja Kopkorī iepriekšējās Kultūras dienās Adelaidē; viņiem iepatikās, viņiem patīk, tās dziesmas, ko dziedam. Tas tikai pierāda, ka mums tiesām ir skaistas dziesmas.

IN: Par Tavu aktīvo mūziķa darbību. Kas jauns notiek ar Taviem skolas koriem? Ko esat iestudējuši? Kādos konkursos esat piedalījušies, vai uz kādiem gatavojaties? Cik korus skolā patreiz vadi?

AS: Man ir divi kori augstākā kvalitātē – koncertkoris un kamerkoris. Novembra beigās mēs ar Adelaides Simfonisko orķestri dziedājām jaunu kompozīciju, kas uzrakstīta Dienvidaustrālijas Universitātes graduācijas ceremonijai; tajā skan teksts trīs Austrālijas aborigēnu valodās. Kad man pajautāja, es teicu – jā, mēs varam, un šis tad ir mūsu pirmais koncerts publikai.

IN: Mazliet par nesen notikušo koncertu „Latvijas skaņas“ – „Sounds of Latvija“? Vai ideja šādu koncertu organizēt ir Tava? Un programmu arī Tu sastādīji?

AS: Manis vadītajam filharmonijas korim ir trīs koncerti gadā, un ko gan savādāku novembrī? Kāpēc ne latviešu mūziku? Krājumā man bija vairāki lielie mūzikas gabali. Man ļoti mīļš ir Beverīnas dziedonis, un es gribēju to atskaņot ar orķestri. Lietoju manu skolas orķestri, Filharmonijas kori. Orķestris arī spēlēja Jurjānu Andreja Dziesmu svētku maršu un Dārziņa Melanholisko valsi. Tas atkal parādīja Austrālijas publikai latviešu mūziku. Pirmā daļā bija Viktora Baštika Rekviēms. Tas ir moderns, tam ir tautas dziesmu elementi, zināmi elementi arī no Forē (Faure) Rekviēma, un tas ir ļoti melodisks arī. (Red.: Skat. Rakstu LL526, http://www.laikraksts.com/raksti/8464)

IN: Vai ir atlicis laiks vēl kaut kam citam? Vai ir iznācis laiks deju horeogrāfijai, kompozīcijām, tautas dziesmu apdarēm?

AS: Nē. Pie mums dziedāja Rīgas Radio koris Adelaides OzAsia festivālā japāņu valodā; protams, biju uz koncertu, tā, ka es atrodu laiku, arī ko citu padarīt. Es biju šovasar uz Dziesmu svētkiem Latvijā un vēlreiz uz Eiropu atvaļinājumā, tā, ka esmu mazliet atpūties.

Ja man nav pilns komplekts orķestrī, tad arvien pats veidoju apdares dziesmām. Komponējis patlaban neesmu, tur vajag lielāku atpūtu.

IN: Kādas Tavas atsauksmes par Dziesmu svētkiem šovasar Latvijā?

AS: Man bija tur jābūt, un es esmu ļoti priecīgs, ka biju. Esmu priecīgs, ka nepiedalījos, jo šoreiz varēju tikt uz citiem koncertiem un baudīt Dziesmu svētkus, tas bija labi.

IN: Paldies par interviju. Uz tikšanos Kultūras dienās Adelaidē! ■