Lielais loms

Palielināt / Enlarge

Māris Krusts. FOTO Ingrīda Houka (Hawke).

29. oktobrī nolēmu atklāt copēšanas sezonu, dodoties uz Tarvinas upi, kura atrodas 120 km no Melburnas. Man vēl spilgtā atmiņā bija gadījums, kā gadu iepriekš šajā pašā upē copējot, no āķa norāvās lielākais zutis, kādu nebiju redzējis savā makšķernieka pieredzē.

Šogad biju apņēmības pilns, ka kaut ko tādu vairs nepieļaušu! Un tiešām, vēsture atkārtojās, bet nu man bija amats rokā. Tad, kad milzīgs zutis mēģināja norauties, lai ienirtu upes dzelmē, es ar visu augumu metos tam virsū. Izmērā kā baļķis, spēcīgs, izveicīgs; ļoti grūti bija to noturēt. Tā šajā cīņā ar zuti biju nomūrējies ar dubļiem un gļotām no galvas līdz kājām. Tomēr šoreiz zivi izdevās noturēt!

Tad sākās nākamā cīņa, jau ar upes stāvo krastu. Tā kā viss biju dubļains, un stāvais krasts tāds pats, tad nekādi nevarēju tikt augšā. Kā spēru kādu soli, tā krasts gruva pa kārtai nost, un es turpināju slīdēt atpakaļ upē. Mani zābaki pildījās ar dubļaino masu, kājas bija smagas un grima arvien dziļāk. Tā nu pēc kārtējās sīvās cīņas, man izdevās pieķerties pie koka un izķepuroties no dubļiem laukā.

Tajā dienā kopīgais guvums bija četras zivis. Lielākais zutis svēra 2 kg un 300 gr pēc nožāvēšanas. Nožāvēju tos Ciema žāvētavā un vienu no zušiem iedevu Latviešu Ciema virtuvē pavāram Miķelim. Viņš sīvajā cīņā iegūto lomu pārvērta ļoti gardās maizītēs!

Stāstīto pierakstīja –

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“