Uldi Šternu pieminot

Uldis Šterns. FOTO no Šternu ģimenes arhīva.

Uldis bija viens no izciliem Melburnas latviešiem vairāk nekā 50 gadus.

9 gadu vecumā kopā ar māti Olgu, tēvu Pauli un 14 gadus veco brāli Gunāru bēga no Latvijas, kad tur 1944. gadā iebruka sarkanarmija. Ģimene pavadīja 6 gadus Oldenburgas DP nometnē, Vācijā, kur Uldis beidza nometnes latviešu pamatskolu.

1950. gada maijā ģimene iebrauca Austrālijā un sāka jaunu dzīvi galvaspilsētā Kanberā (Canberra).

Bez angļu valodas zināšanām Uldis 15 gadu vecumā iestājās ģimnāzijā (Canberra High School) un drīz guva panākumus mācībās un sportā. Reprezentēja skolu vieglatlētikā, kriketā un regbijā (rugby union), kur par savam spējām saņēma skolas atzinību (blue).

Liels pagodinājums Uldim bija, kad tika ievēlēts par Skolas Kapteini (School Captain). Bija pirmā reize New South Wales pavalstī, kad DP zēns guvis šo pagodinājumu. Par izcilām matrikulācijas atzīmēm, Uldis ieguva Valsts stipendiju (Commonwealth Scholarship), kas deva iespēju studēt Melburnas Universitātē.

Uldis izvēlējās dabas zinātnes metalurģijas nozari, nobeidzot 1958. gadā ar B.Sc. (Bachelor of Science) grādu.

Strādāja 33gadus (1960-1993) Austrālijas valsts zinātnes un rūpnieciskā pētniecības institutā, CSIRO (Commonwealth Scientific and Industrial Research Organization). Vēlākos gados bija galvenais eksperimentālais zinātnieks (Principal Experimental Officer). Šādi posteņi bija tikai 2 vai 3 organizācijā ar 40 nodaļām un 5000 darbiniekiem. Galvenā pieredze bija rūdu sasmalcināšanā un koncentrēšanā un jauno laborantu apmācīšanā. Darbs bija saistošs, apmeklējot Austrālijas lielākās raktuves. Interesants posms bija divas nedēļas svina un cinka raktuvē (Red Dog Mine), Aļaskā aiz polārā loka. Par sava darba kvalitāti CSIRO vadība izteica Uldim speciālu uzslavu.

Pētniecības darbā Uldis publicēja 30 zinātniskus darbus. Citi viņa raksti publicēti laikrakstos Canberra Times un Austrālijas Latvietis, kā arī Universitas un korp! Lettonia Vita Nostra.

Sabiedriskā darbā 51 gadu (1957-2008) Uldis bija vairāku latviešu organizāciju un pasākumu stūrakmens. Darbojās valdēs un komitejās: septiņās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās, Latviešu nama kooperatīvā, Latviešu kredītkooperatīvā, Austrālijas Latviešu teātrī, Svētā Krusta draudzē, Melburnas Latviešu biedrībā un LAAJ Kultūras fondā.

Bija arī Baltiešu padomes un Good Neighbour Council of Victoria (1957-61) biedrs.

Darbam Uldis nodevās ar dziļu pienākuma apziņu un precizitāti līdz mazākai detaļai. Par izciliem nopelniem latviešu sabiedrības darbā 1998. gadā Uldis saņēma LAAJ Atzinības rakstu.

Studentu korporācija Lettonia uzņēma Uldi 1957. gadā, un tā kļuva viņam par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Uldis darbojās aktīvi, pildot 12 dažādus amatus – Austrālijas letoņu rekords! Sešdesmit vienu gadu, līdz mūža pēdējām dienām, Lettonia bija Ulda otrā ģimene.

Uldis apprecēja farmaceiti Ilzi Ermani 1962. gadā. Kopīgā dzīve bija skaista. Bija prieks apceļot Austrāliju, Latviju un piecus kontinentus. Baudīja teātri, operu, baletu un simfoniskos koncertus; apmeklēja gandrīz visas Austrālijas Latviešu Kultūras dienas Austrālijā un Jaunzēlandē.

Ģimenē auga divas meitas, dēls un 7 mazbērni. Uldis un Ilze bērniem un mazbērniem mācīja dzīves vērtības – izglītības nozīmi, neatlaidību, cieņu darbam un patstāvību. Ulda rūpīgi plānotie ģimenes ceļojumi bagātināja bērnu izglītību un atvēra skatu uz pasauli. Mazbērni dziļi novērtēja Ulda devību un ar viņiem pavadīto laiku.

Apzinādamies laika vērtību, Uldis izplānoja un lietderīgi sadalīja savas dienas. Bija laiks golfam (vienreiz pat izdevās hole-in-one), bridža spēlei, pastmarku krāšanai un glāzei sarkanvīna ar draugiem.

Uldis bija izcils cilvēks, latviešu patriots un dzīves piemērs nākošām paaudzēm. Viņa aiziešana mūžībā ir Melburnas latviešiem smags zaudējums.

Par Uldi sēro – sieva Ilze, meitas Nora un Maija un dēls Tālis, znots Ivars, vedekla Lynda, mazbērni Daina, Lucy, Magnus, Samuel, Tiana, Isabel un Lia un radi un draugi plašajā pasaulē.

Andris Saltups