Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kas ir īsts?“

Uzruna Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas svētbrīdī Sv. Pētera baznīcā Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 532, 2019. g. 23. janv.
Guntars Baikovs -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Māc. Guntars Baikovs Sv. Pētera baznīcā Adelaidē. FOTO Kalvis Švolmanis.

Te nu mēs esam. Dieva namā. Cik nu kuram bieži sanāk šeit iegriezties. Un tas ir fakts, ka šis ir smags laiks kristīgajai ticībai Rietumu pasaulē.

Tas ir pārāk grūti būt kristietim, pārāk grūti izvēlēties šauro ceļu. Ne pārāk daudziem piemīt tāds raksturs, lai viņi varētu kļūt par Kristus sekotājiem. Daudz vieglāk ir izvēlēties plato ceļu. Un zināmā mērā mēs tiešām esam brīvi izvēlēties, ko darīt ar šo mums dāvāto dzīvi.

Lai nu kā, šodien es vēlētos pamudināt jūs padomāt, – kāpēc tik daudzi izvēlās atgrūst Dievu un Jēzu Kristu? Es minētu, ka tas ir tāpēc, ka lielā mērā daudzi netic, ka visa tā lieta ar Dievu un Jēzu Kristu ir īsta.

Padomāsim, kas tad ir īsts? Cik īsts ir jebkas jūsu dzīvēs? Cik īstas ir mūsu vēlmes un mūsu ilgas? Mēs visi ilgojamies pēc dažādām lietām, vai tad ne? Un dažas no mūsu ilgām nāk no pašiem sirds dziļumiem. Mēs ilgojamies būt mīlēti un pieņemti. Mēs ilgojamies būt vērtīgi un cienīti. Mēs ilgojamies pēc skaistuma, pēc prieka, pēc miera. Mēs ilgojamies pēc drošības. Mēs ilgojamies pēc dzīves, kas piepildīta ar jēgu.

Vai visas šīs ilgas ir īstas? Es teiktu, ka jā, protams. Jautājums ir, kā apmierināt šīs ilgas. Pasaule piedāvā tik daudz un dažādas izvēles. Un parasti mēs izvēlamies tās, par kurām domājam, ka tās ir labas izvēles.

Tā mēs reizēm ticam, ka varam apmierināt šīs ilgas, ja mums ir lieliska karjera vai bizness. Un tiešām, tie var nest daudz prieka un apmierinājuma. Vienu dienu... Nākamajā tie var nest sliktākās galvassāpes. Daudzi no jums to zina. Bet pat tad, ja karjera virzās perfekti, tā nedod visu, pēc kā ilgojamies.

Reizēm mēs ticam, ka ja vien mums izdotos satikt un apprecēt īsto personu, aizsākt ģimeni, tad gan mēs iemantotu to, ko vēlamies. Varbūt. Tā ir liela svētība – atrast otru pusīti, mums piemērotu cilvēku un aizsākt savu ģimeni.

Tas izmaina dzīvi. Tā ir. Bet atkal, – neviens nav pilnīgs. Pat ne visjaukākā persona. To mēs ātri uzzinām. Un ģimenes dzīve var būt liels pārbaudījums. Var pienākt dienas, kad gribās teikt – ļaujiet man izkāpt.

Tā nu mēs bieži ticam, ka ja vien mums izdotos piepildīt mūsu sapņus, lai kādi tie arī būtu, tad visas šīs ilgas arī būtu piepildītas. Mēģiniet un lai jums izdodas! Piepildiet savus sapņus! Un kad jūs to darīsiet, jūs iemācīsieties, ka tie dāvā jums prieku un laimi... uz brīdi, bet tie tomēr nesasniedz to dziļumu, pēc kuru mūsu sirdis ilgojās.

Vai arī mēs varam iedomāties, ka neierobežota brīvība, kad varam darīt, ko vien vēlamies un neviens mūs nevar komandēt, varētu mums dot laimi un piepildījumu. Nu, nu... Varat pamēģināt, lai pārliecinātos, ka tas, pēc kā ilgojamies savās sirdīs, tur nav atrodams.

Vai arī mēs, varat ticēt, ka ja vien būsim labas un morālas personas, tā būs tā laimes atslēga. Tas ir patīkami, censties būt labam, visu darīt pareizi, bet tas nav viegls ceļš, tas var vest arī izmisumā, kad nespējam dzīvot saskaņā ar pašu noliktajiem standartiem.

Un galu galā, kad esam dzīvojuši pietiekoši ilgi, nākas atzīt, ka šajā pasaulē mūsu sirds dziļāko ilgu piepildījumu nav iespējams rast. Lai ko šī pasaule reklamētu, – dari, ko vēlies, ceļo, kur sirds mudina, izbaudi mīlas priekus, pērc, ko acis kāro, centies būt labs un pareizs, vai arī uzdzīvo, it kā rītdienas nebūtu, tas viss ir... sekls. Bez dziļuma, bez ilgstoša apmierinājuma.

Bet ja mūsu ilgas ir īstas, tad būtu taču jābūt kaut kādam veidam, kā tās piepildīt, vai ne tā? Slavenais teologs Augustīns bija sacījis, ka mēs esam radīti ar Dieva formas caurumu mūsu sirdīs. Ka mūsu dziļākās ilgas paliks nepiepildītas, kamēr Dievs nepiepildīs šo caurumu mūsu sirdīs.

Es pieņemu, ka daudzi no jums netic, ka visa tā Jēzus lieta ir īsta. Nekas. Es varu pateikt, kam es ticu. Es ticu, ka visīstākais ir tas, kas spēj apmierināt mūsu sirds dziļākās ilgas, tā, ka mēs to piedzīvojam un sajūtam. Tāpēc es ticu, ka Jēzus ir daudz īstāks nekā jebkas cits šajā pasaulē. Daudz īstāks kā šī mūžīgi mainīgā pasaule, kurā mēs dzīvojam, ar tās mūžīgi mainīgajām idejām par to, kā mēs varētu kļūt laimīgi.

Jēzus dod mums Savu skaidrojumu par šo pasauli un arī par mums, un Viņa skaidrojums atbilst realitātei precīzāk nekā jebkurš cits. Mūsu Dievs dāvā mums gudrību kā dzīvot tādā veidā, kas ved pie daudz labākām un sirdis pildošākām pieredzēm, nekā jebkurš cits dzīves ceļš.

Tā tas ir, un katrs pats par to var pārliecināties. Mūsu Dievs mums atklāj visskaistāko izpratni par to, kas mēs esam kā cilvēki. Ne jau bezjēdzīgas mutācijas, vai nabaga dvēseles iesprostotas šajos ķermeņos, bet brīnišķīgas būtnes, radītas pēc Dieva paša tēla un līdzības.

Ko tas nozīmē? Ka ikviens no mums esam Dieva paša pārstāvji šeit uz zemes, bezgalīgi vērtīgi Dieva acīs. Viņš ir radījis katru no mums, lai dzīvotu ar mums ciešās un uzticības pilnās attiecībās. Viņš ilgojās pēc mums, un mēs ilgojamies pēc Viņa, pat ja vēl to neesam apjautuši. Viņš aicina un mudina piedzīvot Viņa klātbūtni, Viņa prieku, Viņa gudrību. Es lietoju vārdu piedzīvot, jo tas tiešām darbojās. Dievs ir tik īsts, cik īsts vien kaut kas var būt.

Protams, šobrīd mēs esam šķirti no Dieva. Un mēs dzīvojam šajā ievainotajā pasaulē, kas pilna ar muļķību, lepnību, patmīlību. To visu jūs zināt. Tas arī ir iemesls, kādēļ mēs nespējam atrast paliekošu piepildījumu mūsu dziļākajām ilgām. Bet tas ir atrodams. Patiesībā, tas ir apsolīts ikvienam, kurš to vēlās saņemt kā dāvanu.

Tas ir atrodams Dievā, tas ir atrodams caur Dieva Dēlu, kurš pirms 2000 gadiem kļuva par vienu no mums, par cilvēku Jēzu no Nācaretes, lai tikai Viņš varētu mūs atkal vest atpakaļ tur, kur mēs patiešām piederam, – kopībā ar Viņu.

Bez tam, Viņš ir vienīgais, kurš pilnībā zina, kas jūs esat. Jēzus Kristus ir vienīgais, kurš var piepildīt mūsu dziļākās ilgas. Jo mēs esat radīti, lai dzīvotu kopā ar Viņu, nevis bez Viņa. Un mēs nezinām, kas patiesa mīlestība ir, kamēr neesam piedzīvojuši Jēzus beznosacījumu mīlestību pret mums.

Mēs nezināt, cik īpaši un svarīgi mēs esam, ja mēs nezinām, ko mūsu Dievs ir izdarījis mūsu dēļ, un ko Viņš mums ir sagatavojis. Mēs nezinām, cik jēgpilna, cik priekpilna un cik aizraujoša mūsu dzīve var būt, ja mēs nepazīstam Dieva Dēlu Jēzu Kristu.

Jūs varat neticēt, ka tas, ko es te saku, ir īstenība, bet Jēzus ir galējā atbilde uz visām mūsu dziļākajām ilgām. Un Viņš runā uz katru no mums tieši šobrīd, un Viņš aicina mūs: „Nāc un pamēģini, seko man un es tevi svētīšu!“ Viņš ilgojās pēc mums un gaida uz mums.

Viss šajā pasaulē paiet. Viss mainās. Arī mūsu laiks iztek. Bet Jēzus Kristus paliek nemainīgs. Viņa aicinājums nemainās. Viņa apsolījumi nemainās. Un Viņš nekad, nekad nenovērsīsies no tiem, kas nāk pie viņa, lai kas jūs būtu.

Kad šodien pametīsiet Dieva namu, esiet godīgi pret sevi, padomājiet, kas ir īsts, patiešām īsts, un kādu dzīvi jūs vēlētos dzīvot. Āmen.

Guntars Baikovs
2019. gada 13. janvārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com