Aija Grosa

Aija Grosa. FOTO Anita Garvie (Grosa).

Reti var droši paredzēt kādas rīcības tālākās sekas.

Aija un Volfs Gross 1978. gadā iestājās Melburnas Latviešu vidusskolas padomē, Volfam vispirms uzņemoties kasiera amatu un vēlāk padomes priekšsēža. Aija jau 1978. gada otrajā pusē kļuva par Melburnas Latviešu vidusskolas (MLV) bibliotekāri. Ne Aija, ne kāds cits nebūtu toreiz paredzējis, ka Aijas darbs MLV bibliotēkā turpināsies četrdesmit gadus. Ļoti reti organizācijā kāds izpilda amatu tik ilgu laiku.

Kā raksturot Aijas darbu MLV bibliotēkā? Pirmie vārdi, kas nāk prātā, ir nodošanās darbam un pamatīgums. Aija iepazinās ar skolas mācību programmām, tām mainoties gadu tecējumā, un atbilstoši bibliotēkai iegādāja grāmatas un dokumentālo filmu ierakstus. Dažkārt var dzirdēt par tirdzniecības tīklu vai spiegu tīklu; abi šie jēdzieni palīdz saprast Aijas darbu. Lai iegādātos skolai noderīgu mācību vielu, Aija uzņēma sakarus ar latviešu grāmatnīcām Austrālijā un ASV, bet ar to nepietika, jo agrāk izdotas grāmatas bieži tur nebija pieejamas. Tāpēc Aijai bija kontakti arī ar dažādu organizāciju bibliotēkām, gadījumā, ja tur būtu skolai noderīgu grāmatu dubultnieki, kā Melburnas Latviešu biedrības bibliotēku, Latviešu Ciema bibliotēku Melburnā, Garezera bibliotēku ASV un DV īpašuma Gaujas bibliotēku Vācijā.

Aija informējās par grāmatām, kuras šais vietās bija vairākos eksemplāros. Prātā nāk gadījums, kad skolai ļoti derētu Krodera stāstu krājums Smīnētāji, īpaši divu stāstu dēļ: Mājskolotāja un Okupācijas stāsts. Pēc dažiem mēnešiem MLV bibliotēkā parādījās šī grāmata.

Skolām nepietiek ar lasāmvielu tikai vienā eksemplārā. Aija ar palīgiem Volfu Grosu un Uldi Šternu fotokopēja lugas un stāstus, gatavojot klašu komplektus, kurus Aija salika vākos. Tā skolai radās tādi komplekti kā Brigaderes Maija un Paija, Zīverta Rūda, Janovska stāsts Vilcienā un daudzi citi.

Vēlāk sestās klases eksterno eksāmenu dēļ radās vajadzība pēc lasāmvielas, kas sakārtota pa tematiem. Aija sameklēja un fotokopēja mācību materiālus un salika pa tematiem, piemēram: vietas Latvijā, Trešā Atmoda, rakstnieku biogrāfijas, latviešu gleznotāji un viņu darbi, deportācijas, latviešu svētki un svinamās dienas, 1991. gada barikādes Rīgā, utt.

Aija uzņēmās arī skolas arhivāres darbu. No latviešu laikrakstiem viņa krāja un fotokopēja rakstus ne vien par MLV un tās darbību, bet arī par bijušajiem audzēkņiem un par skolotājiem. Līdz ar to skolai tagad ir plašs arhīvs ar skolas vēsturi un informāciju, kas rāda skolas darbības tālākos rezultātus, aprakstot abiturientu darbu latviešu sabiedrībā.

Aijai, aizejot no MLV amatiem, skola un plašākā latviešu sabiedrība ir pateicīga par viņas lielo darbu. Kas būtu varējis paredzēt, ka vienas personas devums latviešu izglītībai varēja būt tik spēcīgs, plašs un ilgstošs.

Kārlis Brēmanis,
bijušais MLV vadītājs
Laikrakstam „Latvietis“