No Rīgas uz Adelaidi

Palielināt / Enlarge

Ar Ivetu Zunduru un Lilitu Miķelsoni. FOTO no Solvitas Adamovičas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ar diriģentu Gintu Ceplenieku. FOTO no Solvitas Adamovičas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jaunā Gada priekšvakarā ar deju grupu „Rotaļa“. FOTO no Solvitas Adamovičas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jaunā Gada sagaidīšana Adelaides Pilsētas namā. FOTO no Solvitas Adamovičas personīgā arhīva.

Pēc vairāk nekā 7 Melburnā, Austrālijā nodzīvotiem gadiem, 2017. gada jūlijā ar bērniem, Leo (9 gadi) un Danielu (3 gadi), atgriezāmies Latvijā.

Kad gadu jau bijām dzīvojuši Latvijā, ap 2018. gada vasaru, sākās 57. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu organizatoru aktīva aicināšana apmeklēt AL57. Kultūras dienas Adelaidē no 26. – 31. decembrim, 2018.

Jāatzīst, ka, dzīvojot Austrālijā, tikai reizi biju apmeklējusi Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, kuras 2016. gada decembrī norisinājās Melburnā. Tās mani negaidīti aizkustināja un radīja neaizmirstamas latviskās identitātes sajūtas par latviešu kultūras svinēšanu ārpus Latvijas robežām.

Tajā pat vasarā – 2017. gada janvārī, ar ģimeni pirmo reizi piedalījāmies 3x3 ģimeņu saietā Folskrīkā (Falls Creek), kurā ieguvām daudz jaunu latviešu draugu no dažādām Austrālijas pilsētām. Tā bija lieliska iespēja gan mums pieaugušajiem, gan arī bērniem pavadīt kopā nedēļu latviskā vidē.

Mēnesi vēlāk devos uz Latviju, lai jauniešiem Latvijā stāstītu par savu pieredzi Austrālijā, par Austrālijas izglītības sistēmu un studiju iespējām. Manuprāt, un domāju, daudzi man piekritīs, ka Austrālija ir vienreizēja valsts, kurā jauniešiem un ikvienam, kurš ceļo uz Austrāliju, tā ir fantastiska zeme, kurā iegūt pozitīvu dzīves pieredzi un pozitīvu enerģijas lādiņu, lai pēc tam, dotos tālāk dzīvē ar šo vērtīgo un pozitīvi uzlādēto dzīves pieredzi.

Pēc atgriešanās Melburnā, 2017. gada martā, nolēmu, ka vēlos ar ģimeni kādu laiku dzīvot Latvijā pie ģimenes. Tā nu mēs jau pēc pāris mēnešiem, 2017. gada jūlijā ieradāmies Latvijā, kur dzīvojam vēl joprojām. Par to, kā mums veicās, uzsākot dzīvi Latvijā ar 2 bērniem – viens skolas vecuma (9 gadi) un otrs bērnudārza vecuma, pastāstīšu citreiz. Šoreiz, par to, kādi iespaidi atgriežoties Austrālijā un apmeklējot AL57. Kultūras dienas Adelaidē.

Pirmkārt, vēlos uzslavēt atraktīvo Kultūras dienu reklāmas kampaņu. Mani noteikti uzrunāja informatīvie video par to, kādi viesi no Latvijas gaidāmi Kultūras dienās, kā noris viesu gatavošanās Kultūras dienu koncertiem, kā gatavojas Austrālijas pašmāju deju kolektīvi, kori un teātru trupa. Gatavošanās atspoguļošana noteikti spēlēja nozīmīgu lomu tam, lai es izlemtu doties uz Adelaidi un baudītu šos svētkus klātienē.

Austrālijā ierados jau laicīgi – 22. novembrī, lai pagūtu izdarīt visus ieplānotos darbiņus, satikt sen neredzētus tuvus un mīļus cilvēkus, kā arī, lai pagūtu apciemot Sidneju un satiktu jaunus darba partnerus. Mana pamata mītnes pilsēta bija Melburna, kur tikos ar studentiem, kuriem esmu palīdzējusi uzsākt studijas, kā arī citiem sadarbības partneriem. Kamēr dzīvoju Melburnā, mani ļoti viesmīlīgi uzņēma ģimenes draugi – Zunduru un Jakšu ģimenēm. Paldies jums, mīļie!

Uzreiz pēc Ziemassvētku vakara sagaidīšanas, 25. decembrī, sapakojām mašīnu un kopā ar Agnesi Krūzi Keliju (Kelly), Patrīciju Ulpi un Ivetu Zunduru, devāmies braucienā no Melburnas uz Adelaidi, lai apmeklētu Austrālijas Latviešu Kultūras dienas Adelaidē! Brauciens bija garš, ap 1000 km, bet līdz ar to paguvām apskatīt vairākas skaistas vietas, okeāna krastus un sāls ezerus. Divas naktis pārnakšņojām karavānu parkos un 27. decembra rītā jau bijām Adelaidē.

Vispirms apmeklējām teātra izrādi – Latvija 100 gados Adelaides Latviešu namā. Zāle bija pilna ar apmeklētājiem. Izrāde bija fantastiska, ar man ļoti simpātisku humoru. Skatītājiem bija iespēja baudīt izklaidējošu izrādi ar lielisku humoru par Latvijas vēsturi pēdējos 100 gados. Paldies režisorei un aktieriem par šo izklaidējošo izrādi!

Nākamajā dienā apmeklēju Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Izglītības nodaļas organizētu semināru Latviešu Valodas mācīšana – dinamisks, priekpilns un izglītojošs piedzīvojums, kurā ieguvu vērtīgu informāciju par latviešu valodas mācīšanu tiem, kuriem latviešu valoda ir otrā vai pat trešā valoda. Man šis jautājums bija īpaši aktuāls, kad dzīvojām Melburnā, lai bērniem saglabātu latviešu valodu un daudz no tā, arī izmantojām, lai sagatavotu bērnus skolai Latvijā. Paldies Ļenai Rumpei, kā arī skolotājām no Latvijas par šo interesanto un izglītojošo semināru!

Tajā pat dienā, apmeklēju Rīgas Tehniskās Universitātes vīra kora GAUDEAMUS koncertu. Koncerts, līdzīgi kā teātra izrāde, tika plaši apmeklēts. Kora mūzikas cienītāji varēja baudīt gan latviešu koru mūzikas klasiku, gan arī jaunākas koru mūzikas dziesmas. Koncerts bija vairāk nekā 2 stundu garš un paldies koristiem par augstas kvalitātes izpildījumu.

Pēc kora mūzas baudīšanas, nolēmu, ka tomēr vēlos apskatīt arī Tautas deju Lieluzveduma koncertu, kurā piedalījās deju kolektīvi no Austrālijas lielākajām pilsētām, kā arī viesmākslinieki no Latvijas – tautas deju grupa Rotaļa. Pārsteidza gan plašais dejotāju dalībnieku skaits, gan arī skaistais dejotāju sniegums. Pēc koncerta, pārrunās ar draugiem un paziņām runājām, ka laikam arī pašiem vajadzētu iesaistīties kādā no Austrālijas latviešu deju kopām. Pēc koncerta sajūta bija pacilājoša un iedvesmojoša!

Dodoties prom no koncerta zāles, satiku deju grupas Rotaļa dalībniekus, tostarp dejotāju Ievu Mālmeisteri, ar kuru kopā mācījāmies Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsos, Latvijā. Daži dalībnieki klātienē man pateicās par palīdzību Austrālijas vīzas dokumentācijas sagatavošanā un vīzas iegūšanā, kas, protams, man bija liels gandarījums, vēl jo vairāk, redzot deju grupas dalībniekus tik priecīgus un smaidīgus šeit Kultūras dienās Adelaidē.

Sarunas laikā, grupas dalībnieki aicināja apmeklēt tautas deju grupas Rotaļa koncertu nākamajā dienā, kuram grupas dalībnieki bija ilgi gatavojušies un izstrādājuši īpašu deju programmu. Zināju, ka koncerts būs iespaidīgs ar perfektu dejotāju izpildījumu, tādēļ nolēmu tomēr nelaist garām šo unikālo iespēju apmeklēt deju grupas Rotaļa koncertu Adelaidē.

Skatoties koncertu, baudīju gan skaistos tautas tērpus, kurus dalībnieki mainīja vairākas reizes, kā arī baudīju līdz niansēm izstrādātos deju soļus. Ik katrai dejai bija stāsts, bija sākums, iztirzājums un nobeigums. Dejas bija enerģiskas un spraigas, līdz ar to vairāk nekā 2 stundu garais koncerts paskrēja nemanot. Paldies dejotājiem par augstas kvalitātes deju koncertu!

Tās pašas dienas vakarā, 29. decembrī, norisinājās ilgi gaidītais un pirmais grupas Prāta Vētra koncerts Norwood Concert Hall Adelaidē. Koncertu skatīties bija sabraukuši cilvēki no malu malām, un bija liels prieks vēlreiz satikt sen neredzētus draugus un paziņas no dažādām Austrālijas pilsētām un ne tikai. Tā arī bija iespēja neformālā atmosfērā satikt viesus no Latvijas.

Koncerts sākās, kā plānots. Grupa Prāta Vētra dziedāja dziesmas no sava jaunākā albuma, kā arī vecākas un populāras dziesmas. Mums, skatītājiem, šī bija unikāla iespēja baudīt grupas Prāta Vētra mūziku salīdzinoši mazā un intīmā gaisotnē. Gluži kā privātais koncerts. Koncerts, protams, bija uzlādējošs, cilvēkus vienojošs un emocionāls. Grupas dalībnieku sejās bija redzams prieks par klausītāju atsaucību un ovācijām pēc grupas parādīšanās uz skatuves. Publikas atsaucība bija neatkārtojama, un augstais pacilājuma vilnis plūda un virmoja augstos toņos visā koncerta garumā.

Viens, no man vislabāk, atmiņā paliekošiem mirkļiem bija dziesmas vārdi „Tu izvēlējies palikt, es aizlidot,“ kas daudzos skatītājos veicināja emociju pieplūdumu un asaras acīs. Tas bija viens no daudzajiem koncerta laikā emocionālajiem brīžiem. Paldies koncerta organizatoriem par šo unikālo iespēju baudīt grupas Prāta Vētra pirmo koncertu Austrālijā!

Nākamajā dienā, 30. decembrī, apmeklējām Kopkora koncertu, kurš kārtējo reizi pacēla emocijas jaunā līmenī. Kopkora koncertā piedalījās Austrālijas latviešu kori no lielākajām Austrālijas pilsētām, tostarp, dziedātāji no Jaunzēlandes un Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora Gaudeamus. Koncerta programma bija ļoti interesanta un daudzveidīga. Tika izpildītas dažādas populāras Latvijas kora mūzikas dziesmas dažādu diriģentu pavadībā.

Kā jau tas notiek Kultūras dienās, gan koncertu starpbrīžos, gan pēc koncertiem, cilvēki uzkavējas brīdi, lai pārrunātu iespaidus pēc koncerta ar saviem draugiem, radiem un paziņām, kuri ir sabraukuši no dažādām Austrālijas pilsētām, kā arī no ārpus Austrālijas.

Kā zināms, neatņemama Kultūras dienu tradīcija ir Jaunā gada sagaidīšanas balle. Šogad tā tika organizēta ļoti skaistā ēkā Adelaides pilsētas centrā – Adelaide Town Hall. Balles laikā tika pasniegti ēdieni un dzērieni, kā arī vakara gaitā neiztika bez dejām un dziesmām. Bet tomēr, kas man pietrūka, bija pēdējo 10 sekunžu skaitīšana un Jaunā gada sagaidīšana ar šampānieša glāzēm. Bet nekas, to darījām kopā mazā draugu lokā.

Kopumā, pēc Kultūras dienu nedēļas pavadīšanas tik intensīvā emocionālā un patriotiskā noskaņojumā, vēlreiz tiek apstiprināta nepieciešamība pēc Kultūras dienām Austrālijas latviešu sabiedrībā. Kultūras dienas, kuras norisinās ik pēc 2 gadiem Melburnā, Sidnejā un Adelaidē, vieno latviešus Austrālijā, svin latviešu kultūru un tradīcijas. Austrālijas latviešu Kultūras dienas ir notikums, kas ir vitāli nepieciešams latviskās identitātes saglabāšanai Austrālijā, un 57. Austrālijas Latviešu Kultūras dienas Adelaidē, tam ir lielisks apliecinājums. Pēc katra koncerta apmeklētāju sejās bija manāms nezūdošs smaids, un tiek uzņemta pozitīva enerģija, kura liek lepoties ar mūsu kultūru un tradīcijām.

Personīgi vēlos teikt lielu paldies ikvienam, kurš piedalījās AL57. Kultūras dienu Adelaidē organizēšanā, piedalījās kā dalībnieks, kā arī paldies visiem skatītājiem un klausītājiem. Kultūras dienās ieguvu daudz jaunu draugu, satiku sen neredzētus draugus un paziņas, un bija no sirds prieks būt kopā šajos svētkos ar latviešiem Austrālijā! Vēlreiz paldies organizatoriem un dalībniekiem par šiem svētkiem!

Uz tikšanos 2020. gada decembrī Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienās Sidnejā!

Solvita Adamoviča
Laikrakstam „Latvietis“