Latviešu koru skaņa pasaulē

Palielināt / Enlarge

Valsts Akadēmiskais kuris „Latvija“. Centrā priekšā diriģents Māris Sirmais. FOTO Publicitātes foto.

Māris Sirmais. FOTO Publicitātes foto.

Valsts Akadēmiskā kora Latvija diriģents Māris Sirmais intervijā stāsta par Kanādas debijas tūri.

Šī gada janvāra vidū Kanādas latviešiem bija iespēja satikties ar Latvijas virsdiriģentu un Valsts Akadēmiskā kora māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo, kurš atlidoja uz Toronto no Rīgas diriģēt Jāņa Kalniņa vijoļkoncertu kopā ar vijolnieci Lauru Zariņu un mūziķiem no Kanādas Nacionālās operas orķestra. Vijoļkoncerts ir daļa no Toronto Latviešu koncertapvienības vadītā projekta – jauns Centrediscs ieraksts, kurā skanēs arī Imanta Ramiņa Ārija klavierēm un vijolei, ar solistiem Lauru Zariņu un Artūru Ozoliņu, un Tālivalda Ķeniņa Klavierkoncerts stīgu orķestrim un sitamiem instrumentiem, kas ir ieraksts no Kanādas Nacionālā radio arhīviem. Ieraksts notika slavenajā Glenn Gould studijā, iecienītā Kanādas producenta Dāvida Jēgera vadībā. Ierakstu prezentēs, sadarbībā ar Kanādas Mūzikas centru, Dziesmu svētku Orķestra un kamermūzikas koncertā piektdien, 5. jūlijā, plkst. 16.00 Koerner Hall.

Līdzās šim vērienīgajam projektam virsdiriģents vadīja kopkora mēģinājumu ar Toronto, Montreālas, Hamiltonas un apkārtnes koristiem. Viņš tā apbūra koristus, ka viņi vēl ilgi jūsmoja par šo piedzīvojumu, par katru viņa aprakstīto attēlu, katru tehnisko detaļu, ko viņš bija mācījis. Visi ļoti gaida viņa atgriešanos pirmajā Dziesmu svētku kopkora mēģinājumā jūlijā Toronto.

Atgādinu visiem koristiem un plašai publikai, ka Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris Latvija pasniegs meistarklases trešdien, 3. jūlijā, plkst. 15.00 Trinity St. Paul's baznīcā. Meistarklases notiks angļu valodā, jo izsludinām arī kanādiešu koristiem. Māris stāstīs par latviešu dziesmu svētku un tautas dziesmu tradīcijām ar kora piedalīšanos un publikas līdzdziedāšanu. Visi ir laipni lūgti!

Starp mēģinājumiem Māris kopā ar vijolnieci Lauru Zariņu un pianistu Artūru Ozoliņu vēl pagodināja latviešu un kanādiešu mūzikas cienītājus Korporācijas Spīdola rīkotajā labvēļu vakarā, par labu Toronto Latviešu koncertapvienības iepriekšminētam ierakstu projektam.

Un, lai gan bija ļoti saspringta nedēļa Toronto, tomēr arī atradām laiku pārrunāt Valsts Akadēmiskā kora Kanādas debijas koncertu Toronto (piektdien, 5. jūlijā, plkst. 19.30 Koerner Hall) un tūri uz Otavas Music and Beyond / Musique et Autres Mondes festivālu (8. un 9. jūlijā) un Elora festivālu (12. un 13. jūlijā) pēc Dziesmu svētkiem.

Man bija patiess prieks šai brīdī intervēt Māri par viņa un kora radošiem projektiem, par gaidāmo Kanādas tūri un par latviešu koru skaņu.

Laura Adlers: Savas pastāvēšanas laikā Valsts Akadēmiskais koris „Latvija“ vēl nekad nav viesojies Kanādā. Kādas ir sajūtas, gatavojoties Kanādas debijai šovasar?

Māris Sirmais: Katru reizi, braucot uz jaunu valsti, tā ir interesanta pieredze. Esmu viesojies Toronto, bet jutu kaut kādu atšķirību, gan arī zināmas līdzības ar piedzīvoto ASV. Manā izpratnē Kanāda ir eiropiskāka, personīgi man mentāli tuvāka un saprotamāka. Bet sajūtas pirms jebkura brauciena vienmēr ir līdzīgas, pat ja uz Kanādu mēs brauktu desmito reizi. Katra jaunā programma, koncerta izaicinājums ir ar līdzīgu atbildības sajūtu, mazu uztraukumu. Mēs arī īpaši nešķirojam, vai koncerts notiks Preiļos vai Toronto, tāpēc sajūtas pirms braucieniem kardināli neatšķiras. Runājot par pašu zemi un tās apskati – tas vienmēr ir ļoti interesanti. Es domāju, daudzi no mūsu dziedātājiem Kanādā būs pirmo reizi. Mūsu tūrē uzstāsimies ne tikai Toronto, bet arī citos nozīmīgos Kanādas kultūras centros. Gaidām ar nepacietību viesošanos Kanādā!

LA: XV Dziesmu un Deju svētkus Kanādā svinēsim Latvijas simtgades zīmē. Pēdējos pāris gados bijuši daudzi interesanti un izcili projekti, kas veltīti šiem simtgades svētkiem. Vai jūs varētu pastāstīt par VAK „Latvija“ īpašo projektu „Latvijas komponisti Latvijas simtgadei“?

MS: Tas bija vērienīgs projekts, ko mēs īstenojām, balstoties uz pašu galveno pamatideju – ne tikai veicināt jaundarbu tapšanu, ko mēs tāpat darām ikdienā, bet Valsts simtgadē mums bija mērķis tieši radīt! Svētkos, kā jau parasti tas notiek, mēs daudz tērējam, sapošamies, kopīgi izbaudām brīnišķīgus mirkļus. Svinībām izskanot, atmiņām paliek tikai foto vai video ieraksti. Gribējām atstāt kaut ko paliekošu tajā jomā, kuru pārstāvam. Mēs uzaicinājām vairāk nekā 100 komponistus rakstīt jaundarbus, tai skaitā autorus, kuri kaut nelielā mērā ir saistīti ar Latviju. Varbūt viņi nav šeit dzimuši, bet viņu vecāku vai vecvecāku saknes ir Latvijā. Beigās mums bija, ja nemaldos, 84 komponisti. Četru gadu garumā izskanēja pieci koncerti, dziedājām divus koncertus gadā ar pirmatskaņojumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē.

Nošu izdevniecībā Musica Baltica jau ir izdota nošu izlase no mūsu projekta. Šos jaundarbus vērtēja gan paši Valsts kora dziedātāji, gan Latvijas amatieru koru diriģenti, kuriem bija iespēja piedalīties noslēguma koncertā. Diriģenti varēja izvēlēties, kurus skaņdarbus, piemēram, viņi gribētu iestudēt ar saviem koriem. No šīm anketām mēs izveidojām izlasi, kura izskanēja 2018. gada 4. maijā Nacionālās bibliotēkas ātrijā. Tas bija dižkoncerts, kurā mēs apvienojām 22 korus, gan izcilākos Latvijas amatieru korus, gan trīs Latvijas profesionālos korus – Valsts Akadēmisko kori Latvija, Latvijas Radio kori un kamerkori Ave Sol. Ja godīgi, es neatceros, vai pēdējos gados būtu bijis tāds gadījums, kad visi profesionālie kori apvienojas tieši a cappella kormūzikas atskaņošanā.

(LA piezīme: Valsts Akadēmiskais koris „Latvija“ sniegs Kanādas pirmatskaņojumu vienam šī projekta jaundarbam – Jura Ķeniņa „Missa latviensis“ – Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā, ceturtdien, 4. jūlijā, plkst. 15.30 Trinity St. Paul's baznīcā Toronto.)

LA: Kā latviešu koru skaņa atšķiras no, piemēram, angļu vai amerikāņu koru skaņas?

MS: Latviešu koru skaņu noteikti ietekmējusi mūsu vēsture un ģeopolitiskā atrašanās vieta. Vairāk nekā 500 gadus būdami vāciešu pakļautībā, no saviem senču senčiem ļoti labi esam mantojuši eiropisko punktuālitāti, darba kultūru un precizitāti, kas nāk no vācu puses. Es domāju, ka tas notiek neapzināti. Atrodamies ļoti tuvu Skandināvijai – arī caur šo atzaru mēs pietiekoši labi vienmēr esam pratuši būt atturīgāki, ievērot distanci, kas atspoguļojas arī mūsu izpildījumā un skaņā. Pat no diriģenta viedokļa varu teikt, ka man studiju procesā bija jāmācās būt savaldīgākam un klausīties it kā no malas. Tikpat tuvi esam klāt arī Krievijas kultūrai – Latvijā dzīvojuši un vēl joprojām dzīvo slāvu tautas pārstāvji, un mēs ļoti labi pazīstam slāvisko emocionalitāti. Šīs trīs enerģijas mums ir tuvas un saprotamas. Tās arī veido īpašo latviešu koru skaņu.

Ļoti liela nozīme ir arī mūsu skolotājiem, kas veidojuši koru kultūru Latvijā. Es nekad neesmu piedzīvojis Teodora Kalniņa laiku, bet esmu daudz dzirdējis par viņu no saviem skolotājiem. Pie Kalniņa mācījās arī Ausma Derkēvica, kura daudz stāstīja par to, kā viņš veidojis kora skaņu. Teodora Kalniņa ienākšana bija jauns pavērsiens kora dziedāšanā, viņš veidoja šo instrumentālo, tīro skanējuma kvalitāti. Tāpat arī Imants Kokars, kurš kori Ave Sol pulēja kā instrumentu ar atšķirīgu skaņas piegājienu un apzinātu veidolu. Nevaru nepieminēt Ausmu Derkēvicu, kura man bija kā otra dzīves augstskola ar savu intensīvo darbu un tēlu pasauli, ko radīja mēģinājumos – ne tikai tīrskanībā, bet arī emocionālajā izteiksmē. Latviešu koru skaņa patiešām ir atšķirīga pat no mūsu kaimiņiem Igaunijā vai Lietuvā. Noteikti arī latviešu valoda pati par sevi ietekmē to, kā dziedam.

LA: Koris „Latvija“ dēvēts par „vienu no vislabākajiem koriem pasaulē“. Ko tas nozīmē, būt vienam no vislabākajiem?

MS: Es tādai statistikai īsti neticu, šādi apzīmējumi ir ļoti relatīvi un nosacīti. Kas vispār mākslā var būt labāks par kādu citu? Vai pateikt, ka tas ir vislabākais? Mēs neviens nestrādājam tāpēc, ka mums būtu uzlikts pienākums būt šādiem vai tādiem. Es domāju, tas notiek pašsaprotami – mēs ejam uz kādu iecerētu mērķi, kuru vienkārši cenšamies sasniegt. Protams, ir kaut kādas pamata kvalitātes un standarts, no kura nedrīkst atkāpties, bet tajā pašā laikā tas process notiek tik dzīvi un neprognozējami.

LA: Ko jūs darāt brīvajā laikā, kad beidzot ir iespēja atvilkt elpu?

Māris Sirmais: Pamatā es sportoju. Ja ir normāls režīms, katru otro dienu es dodos skriet vai vingrot, daudz pārvietojos ar velosipēdu. Ziemas laikā gan nē. Un noteikti neklausos mūziku!

Laura Adlers
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“.