Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Tēvu zeme runā“

Senioru saiets Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā
Vija Sieriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
SidnejasLatviesuBiedriba

Ivars Štubis Sidnejas Latviešu namā. FOTO Aija Štube.

Ivars Štubis Sidnejas Latviešu namā. FOTO Aija Štube.

Ilze Kalnāre šo dzejoli sāk tā:

,,Runā akmens, runā kalns, runā vārpas druvā,
Runā katrs koks un lauks valodā tik tuvā.
Tikai, latviet, ieklausies, ieklausies ar sirdi –
Ko tu bites dūkšanā, viļņu čalā dzirdi.“

Bet šā gada 8. martā Sidnejas seniori (ap 30) savas sanāksmes 1. daļā Latviešu Biedrībā vis neklausījās, kā runā Latvijas akmeņi un kalni, bet gan klausījās un skatījās, kā Latvijas pilsētas, it sevišķi Rīga, skanēja, spēlēja, dziedāja, dimdēja un zibēja ugunīs, svinot neatkarīgās Latvijas simtgadi.

Referents, kas ar ģimeni bija Rīgā ieradies pagājušā gada novembra vidū un visu to bija redzējis un dzirdējis, aizveda klātesošos uz koncertu Mazajā Ģildē, uz dievkalpojumu Manai tautai Jaunā Ģertrūdes baznīcā, pastāstīja par Mūsu dziesmas Latvijai koncertu Ventspilī, kurā piedalījusies Ieva Akurātere, ļāva mums noklausīties, kā Egīls Siliņš sulīgā balsī dzied Verdi āriju Rīgas Operas 100 gadu svinībās (operā starplaikā varēts dzert šampānieti ar šokolādēm), parādīja Staro Rīga apgaismojumu Daugavmalā 17. novembrī, kas attēloja Ausekļa un Vītola Gaismu sauca, gaisma ausa, augšām ceļas Gaismas pils un izgaismoja arī ēku fasādes.

18. novembrī visi klātesošie varēja garā iet līdz korporāciju locekļiem (ap 2000), apmēram, stundas gājienā uz Brāļu kapiem, kur katra korporācija nolika puķes pie sērojošās Mātes tēla. Doma baznīcā notika ekumēniskais dievkalpojums, kas sākās ar Dievs, sargi mūsu tēvu zemi. Nolika ziedus pie Brīvības Pieminekļa. Militārās parādes, kurā piedalījušies ap 1700 karavīru, priekšgalā soļoja 5 vecāko korporāciju prezidiji ar korporāciju karogiem. Kaļķu ielā bija uzstādītas gaismas skulptūras. Salūtu Saules mūžu tauta noskatījusies no 11. novembra krastmalas, plkst. 21.00 kopīgi dziedāta Valsts himna. Spēlēts Ešenvalda tautas dziesmu popurijs.

(Šis atstāstījums balstās tikai uz manis pašas piezīmēm pustumsā referāta laikā, tātad var būt nepilnīgs. Pēc precīzākām ziņām lūdzu griezties pie referenta.)

Tā kā iepriekšējā pirmdienā Raimondam Krauklim bija apritējuši 95 gadi, klātesošie viņam nodziedāja Daudz baltu dieniņu.

Pēc īsa starpbrīža, iestiprinoties ar pīrāgiem, kliņģeri un kūkām, sanāksmes otrā daļa turpinājās, ieklausoties tēvu zemes viļņu čalā un Latvijas putnu dziesmās, ko ar sirdi bija darījuši trīs Austrālijā dzimuši jaunieši: Ivars Štubis – bijušais sidnejietis, Andrejs Jaudzems un Laila Grosa (abi no Melburnas).

Ivars Štubis, speciāli tādēļ atlidojis no Melburnas, iepazīstināja klātesošos ar nupat izdotā diska Dabas miers tapšanas procesu, nospēlēdams no tā pa fragmentam.

Viss sācies ar dabas skaņu ierakstīšanu, ko izdarījis Andrejs Jaudzems. Uzņem skaņas mikrofonā un tad ieraksta datorā. Piemēram, noliek mikrofonu pie ūdens uz kādām 40 stundām, no kā iznāk apmēram 1 stundas ieraksts. Grūti esot bijis atrast labas skaņas. Tās meklētas Buļļos pie krastmalas, Līvānos, Mežaparkā. (Kā klausītājam liekas, Latvijas putni gan čivina un dzeguzes kūko, bet lakstīgalas vai nu guļ, streiko, vai ir izceļojušas uz citām zemēm.)

Skaņas maisītas. Piemēram, pļavas atmosfēra, piekrastes atmosfēra. To darīt pagājis ilgs laiks, piemēram, pļavas ierakstam komponēta mūzika. Pērkona negaiss: vējš, lietus.

Nākošais solis diska tapšanā bijis – ierakstīt mūziku datorā, uz ko pagājis kāds gads un 7 mēneši, un tur ierakstītājs ielicis sirdi un dvēseli. Tad bijis jāiet uz Mastering studio, kas bijis dārgs process.

Pie albuma iekārtošanas un sagatavošanas drukāšanai savu roku pielikusi Laila, kam līdz tam, pa skaņu uzņemšanas un sakārtošanas laiku, bijis jābūt klusai kā pelītei. Viņas radītais zaļi baltais satura rādītājs ļoti labi izteic Latvijas dabas mierīgo atmosfēru.

No 9 diska daļām, kurās Ivars ir arī devis muzikālu ietērpu Latvijas dabas skaņām, kurās ieskanas arī tautas dziesmu motīvi, 3 ir viņa paša oriģinālkompozīcijas.

Tā kā šo darbu nav bijis iespējams padarīt bez atbalstītājiem, Ivars viņiem visiem teica sirsnīgu paldies, it sevišķi Jānim Graudam un Jānim Čečiņam, kas bija klāt.

Brīvas diska kopijas tikšot izsūtītas 36 latviešu pansionātiem Latvijā, vienam – ASV un vienam – Austrālijā. Diska cena $20.

Kā kāda klausītāja izteicās, viņai ļoti patīkot strādāt pie šā diska skaņām, jo tad darbs labi ejot no rokas.

Tā kā starp senioriem Sidnejā ir daudz gudru galvu, varētu cerēt, ka kādā no nākošiem saietiem kā temats būtu diskusijas par preses brīvību.

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com