Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lai dzīvo zirgs un zvirbulis...

Janča pārdomas

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tīri negals ar to atmiņu... Bieži kaut kas iekrīt prātā, bet tas arī ir viss. Nekādi paskaidrojumi netiek doti, kāpēc tas iekrita prātā, kāda tam jēga, ko ar to darīt? Viss tumšs un kluss!

Tā arī šoreiz. Iekrita prātā šis teiciens un nezinu, ko ar to iesākt. Kā caur miglu, kā caur vairākām ēnām, liekas, ka turpinājums būtu bijis – „Tad sētniekam būs darbs.“ Bet kaut kas neklapē. Par to, ko zirgs varētu izdarīt vai izbirdināt, un ko pēc tam vajadzētu darīt sētniekam, to varētu iedomāties un pieņemt kā saprotamu, bet kāda tur zvirbulim darīšana, to nevaru un nevaru izgudrot. Par zvirbuļiem manā galvā vispār ļoti maz informācijas. Vienīgais, ko atceros, ir sakāmvārds – Ko zvirbulis par gadu, to zirgs uz reizi.

Tā kā arī šoreiz ir pieminēti abi divi vienā reizē – kā zirgs, tā zvirbulis, tad jāpieņem, ka starp abiem tiešām ir kāda tuva radniecība, kaut gan ļoti grūti tam ticēt. Gandrīz vai neiespējami.

Tā kā visi putni izšķiļas no olas, tad diezgan droši varam pieņemt, ka tas notika arī ar mūsu zvirbuli. Bet kāda ola tad spētu apņemt zirgu? Kaut arī sākumā tas būtu nevis zirgs, bet tikai kumeliņš. Laikam jau ne par velti tauta dzied Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarij'

Vajadzēja būt pavisam draņķīgam skatam, ja cilvēkiem bija jānokaunas. No pieredzes zinām, ka mūsdienu cilvēki sevišķi kaunīgi nav. Dažu labu varbūt varētu pat saukt par nekaunīgu... Bet, tas nu tā... Galvenais jautājums: kas tad spētu tādu zirga olu izdēt? Taču ne nabaga ķēvīte – zirga sieva, un taču ne vistiņa ar savu mazo pakaļiņu. Tā nu redziet, es esmu nonācis strupceļā. Normālos apstākļos es pasūtītu kā zirgu, tā zvirbuli uz to vietu, kur ķeizars pats ar savām kājām iet, bet te vairs nav normāli apstākļi. Vai tad to, ka vistiņai jādēj milzīga apmēra ērzeļolas var saukt par normālu? Vai to, ka zirdzenei/ķēvei jābirdina zvirbuļolas var kaut kādā veidā saukt par normālu?

Protams, ka nē! Ja jau tik tālu esam nonākuši, tad jāiet līdz galam. Vai to, ka zirgs radojas ar zvirbuli var saukt par normālu padarīšanu? Prātiņ, nāc mājās!

No otras puses skatoties, ja jau tas prātiņš būtu bijis mājās un nebūtu aizgājis govis ganīt, vai šinī gadījumā – zirgus, tad jau mums nebūtu šīs problēmas radušās.

Tātad, nonākam pie atziņas, ka viss būtu bijis kārtībā un mums nebūtu nekas par ko kreņķēties, ja Jancim prātiņš nebūtu aizjājis pieguļā. (Un sācis murgot par zirgu un zvirbuļu attiecībām.)

Tā kā mums par citu cilvēku prātiem nav nekāda teikšana, tad varam dot tikai padomu: Nezirgojies, Janci, un raksti kaut ko prātīgu!

Jā, jā, viegli tā pateikt. Kurš var pateikt, kas šajos laikos ir prātīgs. Kad palasi, kas notiek Dzimtenē, – raudiens nāk virsū. Kad uzgriez melno kasti, lai skatītos bildes, tu redzi tikai lielus vīrus, dodot visvisādus solījumus. Visiem skaidri zināms, ka šie solījumi netiks pildīti. Kas tad tev paliek pāri? Vai nu ķerties pie Balzāma, vai meklēt zirgu un zvirbuļu sabiedrību. Es, kā kārumnieks, izvēlējos abus divus. Rikšiem bērīt' es palaidu...

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com