Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vēsture ir šodienas ieguldījums nākotnē

Dienvidaustrālijas vēstures festivāls Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 542, 2019. g. 16. maijā
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latviešu daļa Adelaides Vēstures festivālā.

Itāļa skulptora Aurelio Fortelāna grupējums „Imigrantu ģimene“.

Jau no 2004. gada Adelaidē maija mēnesī notiek Vēstures festivāls. Sākumā tas bija nedēļas pasākums, kurš pamazām paplašinājās un tagad ilgst veselu mēnesi. Šogad festivāla ietvaros ir 700 pasākumu.

Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienība (DLOA) piedalās šajā festivālā ar izstādi 100 Years of Latvia's History, kas iekārtots centrālā vietā, Adelaides Migrācijas muzeja pagalma kapličā.

Ienākot telpā, tūlīt sagaida latviska gaisotne: uz galda balts linu galdauts, vāzē gaumīgi sakārtotas baltas krizantēmas, latviskas keramikas eksponāti, dzintara krelles un audumi: segas, linu dvieļi, prievītes un jostas, segas un spilveni. Ozollapas uz kamīna, un sauja zīles izbārstītas uz galda. Viss nozīmīgs, kaut ko iezīmē par latviešu dzīves ziņu un daiļuma izpratni.

Uz sienas kā uz ekrāna nepārtraukti raida video klipus par tagadējo Latviju. Ļoti profesionāli iekārtots pasākums, un apmeklētājos atstāj pozitīvu iespaidu par mūsdienu Latviju.

Galvenie eksponāti tomēr ir 10 lieli pusotra metru augsti plakāti par Latvijas vēsturi no 1689. gada, kad pārtulkoja Bībeli latviešu valodā, un iet līdz pat 2016. gadam, kad Latvija pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Plakāti nāk no LR Ārlietu ministrijas.

Kamēr es dežūrēju, pirmajā dienā izstādi apmeklēja vismaz 30 cilvēku, ne tik vien austrālieši, bet cittautieši no dažādām valstīm, kā no Šrilankas, Hongkongas un Brazīlijas. Ienāca arī pusmūža sieviete ar meitu, kura man stāstīja, ka esot no latviešu izcelsmes no tēva puses, bet neesot mācīta latviski runāt. Tagad gribot braukt apciemot Latviju. Esmu pārliecināta, ka šāda veida reklāma ir ļoti noderīga un ceļ Latvijas atpazīstamību plašajā pasaulē. Paldies Skaidrītei Agoulēvičai un DLOA valdei par šo izkārtojumu!

Ja apmeklējiet Adelaidi, ir noteikti vērts iegriezties Migrācijas muzejā, kas atrodas ļoti vēsturiskā vietā, kurā no 1856. gada atradās kolonijas Patversmes māja simtiem bezpajumtniekiem, klaidoņiem, garīgi slimiem, neprecētām māmuļām un bāreņiem. Augsta akmens siena ar asām stikla lauskām virsotnē ielenc ēku korpusu, kurā bija grūtniecības nodaļa un skoliņa. 1871. gadā skoliņu pārveidoja par kapliču, kuru tagad lieto kā izstāžu zāli.

Kapličas priekšā ir ievērojama itāļa skulptora Aurelio Fortelāna grupējums Imigrantu ģimene, kas veltīts visiem imigrantiem, kuri politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ atstāja savas dzimtās zemes un cerības pilni uzsāka jaunu dzīvi tālajā Dienvidaustrālijā.

Citā vietā atrodas siena ar plāksnēm, pieminot izsūtītos un karos bojā gājušos.

Šeit katru Aizvesto piemiņas dienu pulcējās baltieši, lai atcerētos masu deportācijas, kuras sākās ar 1941. gada 14. jūniju. Daļa muzeja pagalms ir izveidots ar interesantu segumu – no ķieģeļiem, kuros iekalti imigrantu vārdi un izcelsme.

Šī gada Vēstures festivāla tēma ir Atklāt jaunu stāstu (Discover a different story). Ierosinu katru adelaidieti iepazīties ar Vēstures festivāla brošūras programmu un censties apmeklēt kādu pasākumu.

Kā būtu, ja mēs katrs mēģinātu pierakstīt kaut ko par savas ģimenes vēsturi, lai būtu pēctečiem mantojums?

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com