Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


4. maijs Rīgā –

„Ziedu Latvija“

Laikraksts Latvietis Nr. 544, 2019. g. 30. maijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Ziedu Latvija“ pie Brīvības pieminekļa Rīgā 4. maijā. FOTO Aina Gailīte.

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Priekšā no kreisās: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. FOTO Aina Gailīte.

Pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Gaidas un skauti pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Longins Švirevičs demonstrē cizelēšanas tehniku rotu darināšanā. FOTO Aina Gailīte.

Vējains rīts; skaidrs, ka lietus ir neizbēgams. Tāda miera osta pie Brīvības pieminekļa ir Ziedu Latvija – Latvijas kontūra zaļā zālē ar pavasara ziedu pušķiem daudzu pilsētu vietās.

Ļaudis nāk, sniedz ziedus puķu meitenēm, tās noregulē to kātu garumu uz iesprauž zaļajā zālē zem kuras ir ūdens. Šī Ziedu Latvija pie pieminekļa tādējādi ziedēs vairākas dienas. Šis skats ir ļoti skaists. Apskatu karoga krāsās veidotās puķu dobes abpus piemineklim, ļoti laicīgi koši saplaukušas.

Eju uz Rātslaukumu, kur zem devīzes Tauta. Gods. Tērpi., ko organizē Kultūras un mākslas centrs Ritums un Senā klēts, pulcējas gājiena dalībnieki, tur skatuve, kur nemitīgi uzstājas kāda etnogrupa, pa perimetru uzstādītas teltis ķiršu krāsā; tajās apskatāmi tautas tērpi – to visdažādākās detaļas, dažas top turpat uz vietas. Viss notiek. Tad sāk līt un saceļas stiprs vējš, kāda telts, kas novietota caurvēja zonā, tiek piepūsta kā bura un lai to neaiznestu, tiek daļēji nojauktas tās sienas. Lietussargs tādā vējā nav izmantojams, bet plēvītes ik pa brīdim uzmetas pāri galvai. Tā arī es pamatīgi izmirku, bet līdz tam paspēju apstaigāt teltis un papriecēt acis, daudzas tautastērpa detaļas bija nopērkamas. Bija arī meistarklases, piemēram Tautas lietišķās mākslas studijas Cilnis vadītājs Longins Švirevičs cītīgi strādāja, un visi varēja redzēt, kā top sakta cizelēšanas tehnikā.

Man nācās pamest vējaino Rātslaukumu, lai dotos pie Brīvības pieminekļa, kur pēc brīža sākās ziedu nolikšanas ceremonija. Spīdēja saule, laukumā iesoļoja Bruņoto spēku pūtēju orķestris un karavīri ar karogu. Pulcējās amatpersonas, ārzemju vēstniecību pārstāvji, bijušie deputāti, kuri tai vēsturiskajā dienā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Laukuma malā kā godasardzē stāvēja krāšņos dažādu novadu tautas tērpos tērpti jauni, ne tik jauni un pavisam mazi. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis paspēja laikus ierasties no šīs dienas svinībām Jēkabpilī.

Tālāk sekoja ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, visai kupls bija jaunsargu pulciņš, kuri no visas sirds dziedāja Dievs, svētī Latviju. Brīvības piemineklim kreisajā pusē uz lielas skatuves nemitīgi kāds koncertēja. Koncerti notika daudzviet Rīgā.

Par baltajiem galdautiem neko nezinu pastāstīt, jo neinteresējos, man personīgi šī ideja neliekas vajadzīga. Mājup braucot vilcienā, pārskatīju safotografēto un pārdomāju, ko mēs un Latvija esam ieguvuši no neatkarības atjaunošanas; paliku pie domas, ka mēs kā skolas bērni esam ieguvuši daudz tiesību, bet pamaz pienākumu. Ir laiks to mainīt.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com