Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atmostas Baltija – Bunda jau Baltija – Ärgake Baltimaad

„Baltijas ceļa“ 30 gadu atceres koncerts Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 555, 2019. g. 31. aug.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kori diriģē Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Tautas deju dejotāji. FOTO Pēteris Strazds.

Koklētāji. FOTO Pēteris Strazds.

Karogi

Kopš 1989. gada 23. augusta pagājuši 30 gadi, bet neaizmirstama paliks tās dienas trīs Baltijas tautu garīgā solidaritāte un apņēmība. Ap plkst. 19.00 pievakarē, aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai izveidotu 600 km garu cilvēku ķēdi, kura pārsniedza visu Baltiju no Tallinas līdz Viļņai. Šis vienreizējais, nozīmīgais notikums, šī saucamā Dziesmotā revolūcija, bija tieša, politiska demonstrācija pret Padomju okupāciju Baltijas zemēs un pret Molotova- Ribentropa pakta (1939. g. 23. augusta) nelikumību. Tas bija sauciens pēc brīvības.

Trīs māsas, jūras malā stāv, Tās nespēks un nogurums māc.
Tur bradāta zeme un dvēseles, Trīs tautu gods un prāts.
Bet torņos jau likteņa zvani skan, Un jūra bangoties sāk.
Trīs māsas no miega modušās, Par sevi pastāvēt nāk.
Atmostas Baltija, atmostas Baltija,
Lietuva, Latvija, Igaunija!

Valda Pavlovska vārdi un Borisa Rezņika mūzika vēl arvien saviļņo stipras emocijas. Varam tikai iedomāties, kā tas bija uz vietas demonstrantu vidū, kad vēl draudēja nedrošība un represija. Vārdi tika pārtulkoti visās trīs Baltijas valstu valodās, un dziesma kļuva par neoficiālo Baltijas ceļa himnu.

Dienvidaustrālijas Baltiešu komitejas (dib. 1952) rīkotais, šī gada Baltijas ceļa Brīvības koncerts notika lietuviešu namā. Patreizējais komitejas priekšsēdis, igauņu sabiedrības pārstāvis Mārtiņš Hoile sarīkojumu ievadīja, uzrunājot oficiāli aicinātos Austrālijas valdības pārstāvjus un LR goda konsulu Dienvidaustrālijā Dr. Valdi Tomani. Manāmi klātesošo viesu vidū bija pārstāvji no ukraiņu sabiedrības, kuru tēvzemi arvien vēl apdraud Krievijas ekspansionisms.

Savā lūgšanā prāv. P. Rozītis pieminēja Baltijas zemju raksturīgo un īpašo dzīves ziņu, kas pēc 50 nospiestības gadiem izpaudās viņu kultūrā, viņu mūzikā un dejās.

Lietuviešu sabiedrība reprezentējās ar diviem koriem un divām tautas deju grupām. Līdzīgi, igauņi stājās priekšā ar kori un dejām. Vienmēr šādās reizēs ir interesanti novērot krāšņos tautas tērpus.

No Adelaides latviešu sabiedrības uzstājās kokļu ansamblis Ausma un abi kori – Adelaides Latviešu biedrības jauktais koris Dziesmu laiva un Daugavas Vanagu vīru koris Daugava. Adelaides Latviešu skolas bērni dāsni piedalījās uzvedumā ar dejām, dziesmām un kokļu spēlēšanu. Redzot bērnus palielā noslēguma kopkorī, mani pārņēma lepnums. Esam vēl stipri kā kopiena ārpus Latvijas. Domāju, ka šiem mazajiem dalībniekiem šī vienotības sajūta ilgi paliks atmiņā.

Sarīkojuma beigās kopkoris nodziedāja visu trīs valstu himnas un Atmostas Baltija.

Sekoja uzkodas – kā gan varētu iztikt bez pīrāgiem! – un patīkama saviesīga pēcpusdiena.

(Interesanti piezīmēt, ka dažas dienas atpakaļ demonstranti Hongkongā kā savu priekšzīmi pieminēja Baltijas ceļa 30 gadu atceri un mudināja dalībniekus piektdien 23. augustā tieši plkst.19.15 izveidot līdzīgu 20 km garu cilvēku ķēdi pāri visai pilsētas teritorijai.)

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com