„Baltijas Ceļa“ atcere Kanberā

Palielināt / Enlarge

Kanberas tautas deju kopa pie Miera zvana. FOTO Andrejs Grigulis.

Palielināt / Enlarge

Atceres dalībnieki pie Miera zvana. FOTO Andrejs Grigulis.

Palielināt / Enlarge

Atceres dalībnieki pie Miera zvana. FOTO Juris Jakovics.

Kanberas baltiešu kopīgi rīkotā Baltijas ceļa 30 gadu atcere norisēja šī gada 25. augustā ezera Burley Griffin piekrastē, Nara parkā pie Canberra Rotary Peace Bell. Bija skaista, saulaina diena, Baltijas valstu un Austrālijas karogs plīvoja maigā vēja plūsmā, un ap 130 apmeklētāju godināja Baltijas ceļa vēsturisko nozīmi.

Atceri ievadīja Kanberas latviešu tautas deju kopa Sprigulītis Tomasa Volša (Walsh) vadībā ar deju Saules dancis.

Atceri atklāja Igaunijas vēstniece Austrālijā Kersti Ēsmā (Eesmaa). Kā jauniete viņa bija piedalījusies šajā cilvēku virknē, kas sākās Tallinā, Igaunijā, vijās caur Rīgu, Latviju un noslēdzās Kauņā, Lietuvā. Viņa stāstīja par cilvēku jūtu saviļņojumu, prasot tiesības uz brīvību. Vēstniece pieminēja, ka šis notikums atskanēja visā pasaulē, un ir iegājis pasaules vēsturē UNESCO's Memory of the World Register.

Vēstnieces uzrunai sekoja visu triju baltiešu pārstāvju sveicieni; runāja igauņu pārstāve Krista Gardiner, latviešu pārstāvis Juris Jakovics un lietuviešu pārstāvis Jonas Mockunas.

Atceres dalībniekiem, sadodoties rokās aplī, visi noklausījās Baltijas ceļam veltīto dziesmu Atmostas Baltija un trīsdesmit zvana skaņas 30 gadu atcerei.

Turpinājumā Sprigulītis nodejoja divas tautas dejas un lietuviešu mūziķu vienība Rona Kamerona (Ron Cameron) vadībā spēlēja lietuviešu tautas melodiju virkni.

Noslēgumā Tomasa Volša vadībā gandrīz visi atceres dalībnieki piedalījās Līkumdejas staigājumā, izstaigājot virknes, satinoties kamolā un atkal attinot kamolu dārziņā. Pēc tam visi mielojās pie rotariešu sagādātām uzkodām.

Šīs atceres praktiskais izkārtojums notika Rotary Club of Canberra Burley Griffin paspārnē. Kanberas Baltiešu komitejas pateicība rotariešu klubam un kluba priekšniekam Maiklam Reibijam (Michael Rabey) par atvēlēto vietu pie Miera zvana, kā arī visu finansiālo izdevumu segšanu sakarā ar šīs atceres rīkošanu.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“