Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Daugavas Vanagu Melburnas nodaļai 70

Dibināta 1949. gada 29. jūlijā

Laikraksts Latvietis Nr. 555, 2019. g. 31. aug.
Ilze Ābele -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Dr. Jānis Priedkalns, Jānis Kārkliņš, Jānis Purvinskis. FOTO Ilze Ābele.

Svinību dalībnieki. FOTO Daila Piksone.

DV

Daugavas Vanagi

Melburnas Vanagu saime, viesi, labvēļi un koristi sapulcējās svētdien, 28. jūlijā, plkst. 14.00 Melburnas DV mītnē, Ziemeļmelburnā, lai nosvinētu šos 70 darba gadus. Mītnes priekšā vējā plīvoja Austrālijas un Latvijas karogi. Zāle ātri piepildījās, un programmu sāka tieši laikā.

Latvijas karogu ienesa goda sardze – Indulis Piksons, Pēters Delvers un Andres Fedeszyn. Simboliski un netīšām, viņi pārstāvēja vecāko, vidējo un jaunāko DVMN paaudzes. Tas tiešām bija piemēroti šajās svinībās, jo vecākās paaudzes dod vadlīnijas, apmāca un rāda ceļu un bez jaunākās paaudzes organizācijai nav nākotnes. Ir arī jābūt stingram, atbilstošam raksturam ar mieru uzņemties un izpildīt darbu ar godu. To mēs redzējām goda sardzē mūsu svinībās.

Koristi kuplināja viesu balsis, kopīgi dziedot Dievs, svētī Latviju.

Gods mums bija, ka prāvests Dr. Jānis Priedkalns atsaucās ielūgumam būt ar mums kopā šai svinīgajā dienā. Prāvests novadīja svētbrīdi. Prāvests salīdzināja to, kas ir noticis latviešu tautai ar to, kas ir svētos rakstos rakstīts par jūdu tautu, kura tika izvesta no savas zemes un 70 gadus staigājuši grūto ceļu, ko Dievs viņiem ir licis. Dievs arī solīja gādāt par viņiem pēc nostaigātiem 70. gadiem. Pēc otrā pasaules kara latvieši kā bēgļi pēdējos 70 gados ir iesakņojušies patvēruma zemēs. Dievs solīja jūdus vest atpakaļ uz savu zemi. Ne visi vēlējās atgriezties; tāpat kā lielākā daļa trimdas latvieši nebrauc atpakaļ uz Latviju tad, kad varē.

70 gadi ir vesels cilvēka mūžs. Kalpojot Latvijai, brīvībai un savai tautai, daudzi nemaz nesasniedza šo vecumu.

Ar klusuma brīdi atcerējāmies mūsu mūžībā aizgājušos. Tikai ar Dieva laipnību mums atļauts vēl dzīvot. Kur vien latvieši ir atradušies, tur ir sabiedrojušies, būvējuši namus un kuplinājuši ģimenes, dibinājuši organizācijas un izglītojušies, ne tikai domājot par sevi, bet par tiem, kuri palika tēvzemē. Daugavas Vanagu organizācija ir veikusi daudz šajos 70 gados. No sākuma nevarēja neko daudz palīdzēt palikušajiem, bet pēc gadiem sākās labāki laiki, kad varēja sazināties un sniegt atbalstu bijušiem leģionāriem ar paciņām, zālēm, protēzēm utt. Vēlākos gados darbs izplatījās uz nacionāli svarīgiem, pareiziem darbiem, iesaistot arī audžu un daudzbērnu ģimenes, bērnunamus, leģionāra atraitnes, zemessargus utt.

Daugavas Vanagi stāv šīs palīdzības rindas priekšā. Ir bijis laiks diasporai sniegt ko svarīgu savas tēvzemes attīstībā.

Kultūras identitātes pastāvēšana ir vissvarīgākais apstāklis mūsu tautas nākotnei, par kuru daudzi ir atdevuši savu dzīvību. Un par to Daugavas Vanagiem ir sevišķa pateicība.

Mums ir jākļūst tuvākiem ar tautu un ar to, kas notiek Latvijā. Tātad, DV ir stāvējuši trimdas sabiedrības pirmajās rindās ar palīdzību mūsu tautas grūtdieņiem, cietējiem un leģionāriem, tajā pašā laikā iesaistoties mūsu tautas nacionāli politiskajā darbā par labāku Latvijas nākotnei, par Latvijas tautas nacionālās identitātes saglabāšanu.

Lai Dievs mums visam tam palīdz!

Sekoja DVMN priekšsēža Jāņa Kārkliņa uzruna par DVMN vēsturi ar speciālu fokusu uz DVMN bijušajiem īpašumiem, nozarēm un saistītām atmiņām. Varēja klausītājos dzirdēt skaļu atsauksmi, kad krāšņa atmiņa atjaunoja jūsmu, kura bija saistīta ar to. Sejās smaidi, spīdošās acis un silta sajūta sirdī bija daudziem klātesošajiem.

Apsveikumi bija daudzi – gan personīgi nodotie, gan rakstiskie no vairākām pasaules malām. Klausoties visus apsveikumus, noteikti jutu sirsnīgi izteiktos vārdus un to, cik dziļi vērtēti ir Daugavas Vanagi un to darbs. Kādreiz, kad esi iesaistīts organizācijas darbības ritmā un ir daudz ko veikt, ir viegli nepadomāt par visu to, kas ir padarīts. Sirsnīgi pateicamies visiem apsveicējiem!

DVMN 70 gadu jubilejas svētku runu deva Latvijas Republikas goda konsuls Rietumaustrālijā – Jānis Purvinskis. Viņa biogrāfija No bēgļiem līdz diasporai bija labi papildināta ar daudzām fotogrāfijām uz ekrāna. Bija daudz košas atmiņas, kuras ir dziļi iekaltas dvēselē. Protams, ka bērns tos piedzīvojumus jūt dziļāk un krāšņāk nekā pieaugušie. To sakot, es nevēlos samazināt ne mazāko bišķiņu no Jāņa vai no viņa ģimenes atmiņām, ne arī jūtām. Es jutu līdzi viņu piedzīvojumiem.

Kā bērnam Daugavpilī viņam mīļākā lieta bija jāšana uz zirga. Viņš ļoti mīlēja savus zirgus.1940. gadā viņam sirds salūza, kad krievu karaspēks aizveda viņa skaistos zirgus.

Tēvs bija krievu armijas virsnieks un dezertēja, atgriežoties mājas.

1941. g. bija baigais gads ar deportācijām, un tas beidzās ar vācu okupāciju. Cīņas notika taisni pie Jāņa vecāku mājām.

Ģimene piedzīvoja Daugavpils degšanu divas reizes, un viņi kļuva bēgļi. Jānis atceras nemitīgo skriešanu ar jaunākām māsiņām. Ar otro bēgšanu divu mēnešu laikā nonāca Liepājā, no kurienes aizceļoja uz Neci, Vācijā. Tur bumbas uzmeta zālei, kur viņi bija, un viņa ģimenē atstāja 3 bērnus bez vecākiem. Jānis zaudēja māti un brāli. Tēvs vēlāk viņus atrada, un Jānim bija jāpalīdz tēvam pārvietot mammu no viņas kapa uz brāļa kapu, lai būtu kopā vienā kapiņā, māte sargājot dēlu. Viņam patika skolā mācīties, rotaļāties, dziedāt, bet bija nerātns gan. Jau Vācijā Jānis piedalījās mazskautos un turpināja saistību un darbību ar šo organizāciju līdz vadībai Austrālijā. Viņam patika volejbols, kā arī šahs, vijole un klavieres. Ziemassvētkos viņš spēlēja vijoli leģionāriem, invalīdiem. Jau no agras bērnības var redzēt, ka Jānim ir daudz un dažādas intereses. Tā arī viņam piepildījās vēlākā dzīvē, kad atbrauca uz Austrāliju. Tad, kad būvēja māju, pats uztaisīja ar rokām pāri pa 4 000 ķieģeļus. Jāņa uzskats bija, ka Austrālija bija trešā Latvija ar valodu, koriem, tautas dejām, tradīcijām, teātriem, organizācijām, skolām. Tie visi dabīgi radās, kur vien pasaulē dzīvoja latvieši. Varat lasīt vairāk par Jāņa dzīves stāstu viņa sarakstītajās grāmatās. Protams, lai arī Jānis ir aizgājis pensijā vairākus gadus atpakaļ, viņš ir vēl dziļi iesaistīts Pertas latviešu sabiedrības nodarbībās un organizācijās. Paldies Jāni par ļoti interesantu stāstu.

Dainas koris ar diriģenti Edgaru Vēgneru un Sandras Birzes klavieru pavadījumu, kā vienmēr, tik profesionāli un aizraujoši skaisti nodziedāja 3 dziesmas. Mīļš paldies visiem koristiem un vadītājiem!

Pienāca laiks iepazīties ar Tomas Kalēju. Tomas ir ļoti iedvesmojošs jaunietis, kurš no mazotnes ir mīlējis mūziku, it sevišķi klavierspēli. Viņš nospēlēja divuas F. Mendelsohna skaņdabus – Dziesmu bez vārdiem (Lieder ohne Worte) Op 19 Nr 4) Op 30 Nr 3. Trešais skaņdarbs bija F. Lista – S 434 Paraphrase de concert sur Rigoletto. Lai arī notis bija Tomasam priekšā, likās, ka visu spēlēja no atmiņas, jo nešķirstīja lapaspuses. Bija tiešām jauki klausīties Tomasa spēlēšanu ar niansēm un izjūtu mūzikā. Tomas dzied vīru korī Veseris un jauktajā korī Daina. Viņš piedalījās Ivara Cinkusa diriģenta kursos šogad un spēlē taustiņinstrumentus grupā Blāzma. Tomasam ir 20 gadi, un viņš studē La Troba Universitātē pediatra specialitātē. Paldies Tomas par skaisto spēlēšanu!

Dziedot ar kora pievienošanos, nodziedājām Daugavas Vanagu dziesmu un klusumā sekojām karoga iznešanai.

Oficiālā programma bija beigudies, un visiem bija vēlēšanas izstaipīt kājas. Laimīgā kārtā vanadzes Maija Balcers, Vilma Puķe, Marta Apine un Ērika Riemere, Koidulas Nemīro vadībā bija sagatavojušas garšīgus siltus pīrādziņus, krāšņas uzkodas un kliņģeri. To varēja izbaudīt ar glāzi šampānieša, sulas vai ūdens. Kliņģeris tika iznests un piedāvāts Jānim Kārkliņam – DVMN priekšsēdim un Koidulai Nemīro – DVMN vanadžu vadītājai. Pēc Augstu laimi un prieku nodziedāšanas viņi nopūta svecītes 7 un 0 ciparos.

Visi priecīgi pakavējās, sarunājoties, patērzējot šo Daugavas Vanagu Melburnas Nodaļas 70 gadu svētkos. Paldies visiem!

I. Ābele
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com