Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Dzintarzintniece“ Brisbanē

Kāpēc mūsu tautas tērpiem nav dzintara rotas?

Laikraksts Latvietis Nr. 560, 2019. g. 4. okt.
Māra Siksna -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Baltijas dzintars. FOTO Ilze Švarca.

Ilzes Švarcas referātu noklausījās daudzi brisbanieši. FOTO Garens Krūmiņš.

Ilze Švarca droši vien zina vairāk par dzintaru, nekā jebkurš cits latvietis Austrālijā, un ir apdāvināta pasniedzēja. Ar lielu prieku un interesi klausījāmies viņas bagātīgi ilustrēto lekciju Brisbanes Latviešu namā 21. septembrī. Kaut daļu no teiktā biju jau dzirdējusi Kultūras dienās citās Austrālijas pilsētās, un dzintara rotas mums visiem ir pazīstamas un mīļas, Ilzes daudzpusīgais, jūsmīgais stāstījums angļu valodā, kuplo – ap 50 klausītāju pulku, saistīja un katram atklāja ko jaunu.

Savu uzrunu Ilze sāka ar trīs baltiešu tautu meitu fotogrāfijām, no kurām tikai lietuvietes tērpu greznoja dzintara krelles. Kāpēc? Meklējot atbildi izsekojām Baltijas ģeogrāfijai, vēsturei, arheoloģijai un zinātniskiem pētījumiem par dzintaru.

Dzintars ir pārakmeņojušies koku sveķi, kas miljoniem gadus gulējuši zemes slāņos. Ir daudz dažādi dzintari, kas radušies no dažādiem augiem, dažādās vietās, pat Austrālijā. Zinātne beidzot var atšķirt dažādo dzintaru pirmdzimteni un vielas, ko tas satur. Tā var gan pierādīt, gan atspēkot mītus un ticējumus, kas apvij šo jau senā vēsturē pazīstamo saules akmeni.

Šodien īstu Baltijas dzintaru var atšķirt no tiem, kas radušies citās pasaules malās, lietojot spektrogrāfus, kas var noteikt tā dzintarskābes (succinic acid) saturu. Baltijas dzintars ir vismaz 40 milj. gadu vecs, bet nav vecākais dzintars pasaulē. Tas tirdzniecības ceļā jau pirms mūsu ēras kā liels dārgums, izplatījās pa dzintara ceļiem uz dienvidu impērijām, un pat veido centrālo skarabeju Ēģiptes faraona Tutankhamen mūmijas krūšu greznojumā.

Ģeogrāfiski Baltijas dzintara slāņi galvenokārt atrodas Baltijas jūras austrumu krastā ar bagātākiem depozītiem Polijā, Kaļiņingradā (Krievijā), Kuršu jomā Lietuvā un Kurzemes krastos Latvijā. Pie mums to vētras izskalo no jūras mazos gabaliņos, bet Krievijā un Polijā to rok tieši no pazemes slāņiem.

Atgriežoties pie jautājuma – Kāpēc mūsu tautas tērpiem nav dzintara rotas? Iemeslus atklājām daudz nesenākā vēsturē. Bronzas laikmetā ļoti daudz dzintaru iemainīja pret vērtīgāko metālu, un tas aizplūda uz citām zemēm. Mainījās arī Baltijas jūras līmenis, un dzintaru krastā izskaloja mazāk. Kurzemē apbedījumu sārtos dzintars sadega, un tā kapenēs redzam tikai metāla rotas. Pēc krustnešu kariem, 500 gadus vācieši ar nāves sodu aizliedza latviešiem krāt, apstrādāt vai pārdot dzintaru – tas bija jānodod kungiem. Tā laikā, kad veidojās mūsu tautas tērpi, dzintars nebija mums pieejams! Lietuva bija daļa no lielās Polijas impērijas, un tur turpināja dzintaru nēsāt.

Ilze ir daudz ceļojusi pa Latviju un pasaules muzejiem, tieši pētot dažādus dzintarus, to apstrādāšanu un tirgu. Īsts, dabīgs Baltijas dzintars vēl arvien ir dārgs retums, ko tirgū cenšas dažādi viltot vai atdarināt. Ilze plaši paskaidroja, kā atšķirt īsto no viltojuma, bet, diemžēl, to nevar viegli un vienkārši izdarīt. Pavisam noteikti to var panākt tikai ar dārgu spektrogrāfu, kas maz kādam pieejams. Varbūt vairāk vajadzētu izcelt starpību starp dabīgu un kausētu dzintaru, jo arī tāds vēl ir īsts Baltijas dzintars, kaut pārveidots un ne tik iedarbīgs. Ilze izdalīja klausītājiem lapu ar vērtīgiem padomiem, kā izsargāties no viltojumiem un novērtēt dāvinātās rotas, bet atzina, ka varam ar prieku un lepnumu valkāt visu, kas mums patīk un ir mīļš. Visvairāk viņa iesaka uzticēties tiem meistariem Latvijā, kas paši ar dzintaru strādā, un nevērtēt to pēc cenas vai veikalnieku apgalvojumiem.

Dzintaram bieži piedēvētās dziedniecības spējas daļēji tiek izskaidrotas ar zinātniskiem pētījumiem par dzintarskābes ietekmi uz cilvēka šūnām. Mīti un ticējumi dzintaru apvij visās pasaules malās, un tie visi saistās ar ļaunuma vai slimību atvirzīšanu no valkātāja. Un ticības spēks noteikti palīdz tiem iedarboties!

Ilze līdzi atveda arī klāstu ar pašas darinātām Vasara Jewellery sudraba rotām un dažādiem dzintaru paraugiem. Klausītāji vēl ilgi pēc referāta izjautāja viņu par dzintaru un viņas pieredzi. Paldies Ilzei un viņas vīram Viktoram Švarcam, ka mērojāt garo ceļu pie mums ar tik vērtīgu dāvanu!

Māra Siksna
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com