Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Komata spēks

Arhibīskape par zemes svētību

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Lauma Zušēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Te es esmu Kungs“
„Te es esmu, Kungs“

Augusta pēdējās dienās, kad Katskiļu kalnos vakara dzestrie vēji lika manīt, cik tuvu stāv rudens, Ņujorkas latviešu draudzes skaistā nometnē pulcējās Draudžu dienu dalībnieki. Dieva svētīts, miera un atelpas pilns piedzīvojums. Un tas bija tik labi, jo izvēlētā tēma bija ATELPA Miers dabā, Miers Dievā.

Gatavojoties noslēguma dievkalpojuma svētrunai, atradu 1986. gada, kas arī notika Katskiļos, Draudžu dienu plakātu. To bija parakstījuši garīdznieki un rīcības komitejas locekļi. No 37 parakstītājiem, 23 ir iegājuši Dieva valstības mūžīgā mierā.

Pārlasot vārdus, pateicībā domāju par tiem, kas tik uzticīgi bija kalpojuši mūsu Baznīcā, tai nesot svētību. Starp tiem bija Arnolds Lūsis, Māra Saulīte, Visvaldis Klīve, Vilis Vārsbergs, citi. Par katru pateicos, domāju, kas bija viņu dzīves mērķi, uzdevumi, kā viņi izprata Salamana mācītāja vārdus: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.“ (3:1) No paaudzes uz paaudzi Dieva darbs turpinās. Pirms viņiem bija kalpojuši citi, pēc viņiem, paldies Dievam, citi nāca vietā.

Šī gada Draudžu dienu rīcības komisiju vadīja prāv. Anita Vārsberga-Pāža. Pirms 33 gadiem viņas tēvs virs sava paraksta katrā plakātā bija uzkrītoši ievietojis komatu! Viņam bija svarīgi izlabot šo drukas kļūdu, lai neiznāktu, ka pravietis Jesaja Visuvarenā Kunga jautājumam „Ko lai es sūtu?“ būtu atbildējis: „Te es esmu Kungs,“ – bet gan tā kā Bībelē rakstīts: „Te es esmu, Kungs.“ (Jes. 6:8) Viens komats, viena pieturas zīme, izmaina visu!

Nelaiķis prāv. Vilis Vārsbergs bija dedzīgs latviešu valodas pareizrakstības aizstāvis. Tomēr, drukas kļūda toreiz nesa arī savu svētību, jo tā izraisīja dziļas teoloģiskas diskusijas. Komata trūkums lika domāt par katra nostāju paša Dieva priekšā un par mūsu attiecībām ar tiem, kas ir ap mums. Šogad vēl vairāk jutu, ka ir pārāk daudz, kas vairs tā neuztrauktos par drukas kļūdu, bet tajā saredzētu patiesu atspulgu tam, kā domā tie, kam vara un teikšana. Kā tad lai cilvēks dzīvo? Kā tāds, kas gatavs Dieva priekšā atbildēt par savām izvēlēm, un kā tās ietekmē citus un pasauli? Vai kā tāds, kas sevi vien uzskata par visu noteicēju un meklē vispirms savu labumu vien.

Rakstu septembra noslēguma dienās, kad no pasaules malu malām Ņujorkas pilsētā iebraukuši Apvienotās Nācijas konferences dalībnieki. Līdztekus daudzās valstīs notikušas demonstrācijas, mudinot, lūdzot, lai visi atskārst, cik apdraudēta daba, cik maiņas klimatā jau ietekmējusi pasaule, kurā visi dzīvojam, kas ir tikai viena. Apvienotās Nācijas sanāksmi uzrunāja jauniete, dziļā pārliecībā pārmeta 193 valstu delegātiem, ka tie nozaguši viņas bērnību un nākotnes cerības. Tie nav tikai jauni cilvēki, kas dodas demonstrācijās ar plakātiem, kas vēsta: „There is no planet B!“*

Vienalga, kādi mūsu katra uzskati par šiem tik bieži kontroversiāliem jautājumiem, aicinu domāt, kā mūsu katra teoloģiskie uzskati par Radītāju un radību ietekmē mūsu rīcības. Vai raugāmies ap sevi un, redzot visu dzīvo radību Dieva priekšā, sakām: „Te es esmu, Kungs.“ – vai – „Te es esmu Kungs!“ Ar lielo vai pat mazo burtu, kad cilvēks sevi izjūt par kungu, daudz mainās viņa attiecībās ar citiem, ar Dievu, ar dabu.

Mūsu LELBĀL atrodas gan Austrālijā, gan Latvijā, ASV un Eiropā, Dienvidamerikā, Kanādā, Krievijā. Bet pasaule ir tikai viena. Vai nav tā, ka tie, kas tic, ka Dievs ir Visu Radītājs un Kungs pār visu un ir mums uzticējis aizsargāt un gādāt par visu dzīvo radību, – būt gataviem līdz ar pravieti Jesaju, neaizmirstot komatu, un teikt pilno teikumu kā reiz viņš: „Te es esmu, Kungs, sūti mani! Šie pēdējie divi vārdi bija izlaisti 1986. gada Draudžu dienu tēmā, bet lai tie patiesi atspoguļo katra mūsu gatavību izpildīt to, ko Dievs no mums prasa. Un Kristus atbild: „Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu!“ ( Jņ. 20:21b) Kur tiekam sūtīti? Pasaulē! Kalpot.

Aug cietēju skaits pasaulē. Notiek plūdi, orkāni, ugunsgrēki, viesuļvētras, zemestrīces; aug agresijas, izmisums, dabas un dvēseļu piesārņošana. Jauni cilvēki, pat bērni, baidās par savu nākotni, vai būs ūdens – ko dzert, tīrs gaiss – ko elpot. Tādas rūpes rada arvien dziļāku nemieru sirdīs. Dievs mūs sūta palīgā.

Vienalga kādi būtu mūsu uzskati par klimata maiņām un to sekām, zinām, ka gan Pāvests, gan Pasaules Luterāņu Federācija (Lutheran World Federation), gan Pasaules Baznīcu Padome (World Council of Churches) un citas organizācijas aicina atskārst, cik kritisks šis laiks, kas jau nesis postu neskaitāmiem cilvēkiem, dzīvniekiem un Dieva radībai. Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai mazinātu otram trūkumu, daloties ar mūsu līdzekļiem, laiku, sirdīm.

Varbūt, ka vienīgā reize, kad būtu pat svētīgi teikt: te es esmu kungs, bez komata, būtu tad, kad apliecinām, ka ar Dieva Kunga palīdzību mēs sevī savaldām mantkārību, savtīgumu, apātiju, vienaldzību, naidu pret citiem, visu, kas nenes svētību. Ka ar mūsu Kunga palīdzību spējam doties tur, kur tiekam sūtīti, un kalpot tā, kā Kristus, mūsu Kungs, ir mācījis. Atcerieties, kā Viņš mācekļiem mazgāja kājas un teica: „Ja nu es, jūsu Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.“ (Jņ. 13:14-15)

Vai tā spējam dzīvot? Tādā pazemībā gādājot par citiem, par pasauli? Varbūt, ka patiesi nav nemaz tik grūti! Mēs kā latvieši dziļi izprotam zemes svētību, dziļi pateicamies par tās augļiem, cienām dabu un tajā pat bieži dziļi izjūtam Dieva klātesamību. Mēs varam informēties un dalīties pārdomās apziņā, kā mūsu vai mūsu kompāniju vai valsts izvēles dziļi ietekmē citu Dieva bērnu un dzīvnieku iespējas dzīvot.

Viena komata spēks manī izraisīja jautājumus, izaicinājumus, lūgšanas. Kopā meklēsim atbildes, kopā strādāsim, atjaunojot cerību. Varbūt, ka neesam pozīcijā daudz ietekmēt tos, kas kā kungi pārvalda šīs lietas, bet katrs mēs, roku rokā ar Dievu, mūsu Kungu varam savās ģimenēs, draudzēs, savā pasaules stūrītī darīt tos darbus, kas nes svētību. Visiem.

Lasot rudens pirmās avenes, astoņgadīgais mazdēliņš Paulītis ieraudzīja biti un uz mirkli sabijās, bet tad ļoti nopietni teica: „Oma, vai Tu zini, ka bites mirst! Un, ka tad visa pasaule mirs!!“ Viņa satrauktā prātā secinājums nebija pārspīlēts. „Ko Tu domā mēs varētu darīt, Paulīti, lai tā nenotiktu?“

„Stādīt vairāk avenes?“ Āmen!

+ Lauma Zušēvica
Arhibīskape

* angl: „Nav rezerves planēta“. Vārdu spēle uz izteiciena: „There is no Plan B“ – Nav rezerves plāna.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com