Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kā justies labāk un dzīvot ilgāk

Dr. V. Mileiko padomi

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Vilis Mileiko -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kurš no mums negribētu justies labi un dzīvot ilgāk? Viņpasaulē esot jauki, bet kurš no mums gribētu turp steigties? Izņemot dažus ar depresiju slimojošus cilvēkus, savā ilgajā ārsta praksē netiku sastapis nevienu pacientu, kas vēlējās nomirt iespējami ātrāk. Lai cik ilgi kāds būtu dzīvojis, vēl grib dzīvot tālāk, un, jo vecāki kļūstam, jo vairāk interesējamies par to, kā pagarināt mūžu.

Visiem ir zināms, ka cilvēka ķermenis sastāv no daudzām dažādām daļām. Lai ķermenis kopumā darbotos pareizi un paildzinātu mūžu, visām tā daļām ir jādarbojas pareizi.

Atskaitot gēnus, ko esam mantojuši no saviem vecākiem, kas tad ir tie faktori, kas iespaido ķermeņa darbību un mūža ilgumu? Apskatīsim dažus no tiem.

Vispirms ir jāsaka, ka mūža garums ir atkarīgs no veselības. Jo labāka veselība, jo garāks mūžs. Bet kā to panākt? Iespējas ir vairākas. Zinātnieki apgalvo, ka pozitīvi, ar dzīvi apmierināti cilvēki jūtas labāk, ir veselīgāki un dzīvo vienu līdz piecus gadus ilgāk. Lai to sasniegtu, īpaši svarīgi ir atbrīvoties no garīgā sasprindzinājuma, atslābināt saspringtos nervus. Gaišas domas, labs garastāvoklis, pozitīvs iekšējais noskaņojums veicina labsajūtu un prieku, un viss, kas veicina prieku, pagarina mūžu; viss, kas dara mūs bēdīgus, mūžu saīsina. Vairosim prieku! Bet kā to darīt?

Atkal – iespēju netrūkst. Piemēra pēc minēšu ziedus – nopirkt sev vai uzdāvināt draugiem ziedus. Ziedi mājās kalpo vairāk nekā tikai dekorācijai. Četri dažādi zinātniskie pētījumi liecina, ka ziedi rada jauku emocionālu noskaņojumu, ka ziedu aplūkošana izsauc gan tūlītēju, gan ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz cilvēka psihi, uz viņa dvēseli. Ziedi veicina prieku, palīdz uzsmaidīt.

Svarīgs ir pilnvērtīgs miegs. Kanādiešiem ir sakāmvārds: „dzīvē vissvarīgākās ir divas lietas: ērta gulta un ērti apavi, jo visu savu dzīvi cilvēks ir vai nu apavos vai gultā“. Un angļu rakstnieks Samuels Džonsons (Samuel Johnson, 1709 – 1784) savukārt esot teicis, ka gulta ir laimīgākā cilvēka dzīves daļa.

Var gulēt par maz un var gulēt par daudz, un ne viens no šiem risinājumiem nav labvēlīgs veselīgam, garākam mūžam. Vairākums cilvēku neguļ pietiekoši. Slikta un nepietiekama gulēšana traucē normālu rosību un ir kaitīga veselībai. Ja guļ par daudz, pastāv varbūtība padarīt ķermeni vājāku. Lai gan nepieciešamais miega daudzums ir individuāls, ķermeņa atpūtināšanai un enerģijas uzkrāšanai vairumam pieaugušo ir jāguļ no septiņām līdz deviņām stundām katru diennakti. Labākais laiks kvalitatīvam miegam ir nakts stundas. Nozīmīga ir arī dienas atpūta – pat pusstundas regulārs pēcpusdienas miegs pagarina dzīvi par veselu gadu.

Ja gribam dzīvot ilgāk, nopietna vērība jāveltī veselīgam, sabalansētam uzturam. Uzturs ir vienīgā lieta no visām mantām, ko mēs pērkam un kas kļūst par daļu no mums pašiem. Ieteicams lietot dabiski audzētu pārtiku. Dabiskā uzturā atrodas vielas, kas ir spējīgas novērst slimības un tās pat ārstēt. Mazāk ēst gaļu. Vispār, veselīgāk ir ēst mazāk, nekā par daudz, jo pārāk bagātīgs uzturs var būt dažnedažādi kaitīgs organismam. Ja esiet stipri izsalcis un gribat izvairīties no pārēšanās, savu maltīti sāciet ar glāzi auksta ūdens vai arī ar kaut ko dabīgi saldu. Šim nolūkam varētu labi noderēt pāris žāvētas vīģes vai dažas rozīnes.

Veselīgāk ir ēst jūras zivis, rudzu maizi, svaigus dārzeņus un augļus. Ieteicams dzert sarkanvīnu. Veselīgu ķermeņi palīdzēs uzturēt viena vai divas glāzes sarkanvīna dienā. Jāatturas no pārmērīgas kofeīna lietošanas; ieteicams nedzert vairāk par divām, trim parastā lieluma kafijas krūzēm dienā. Daudziem viss garšīgais saistās ar kaut ko saldu, tāpēc arī mūsu uzturā daudz tiek lietots cukurs. Lai gan cukuru sauc ne tikai par balto nāvi, bet arī par smadzeņu draugu un prieka vitamīnu, cukura vietā saldināšanai jāizmanto dabiskākus saldinātājus, kā medu vai kļavu sīrupu, jo cukurs samazina B1 vitamīna uzkrājumus ķermenī un nelabvēlīgi ietekmē organisma darbību, piemēram, izsaucot nogurumu.

Veselībai svarīgi ir arī tas, ko mēs dzeram. Deviņi veselīgākie dzērieni ir: ūdens, piens ar 1% tauku saturu, zaļā tēja, piparmētru tēja, apelsīnu sula, tomātu sula, sojas piens, dzērveņu sula un karsta kakao.

Pētnieki Harvarda Universitātē, ASV, konstatējuši, ka parastā melnā tēja ir tikpat veselīga kā zaļā tēja, un ka viena krūze melnās tējas dienā drastiski samazina sirdslēkmes risku, bet kādā citā pētījumā konstatēts, ka dzerot tēju pēc sirdslēkmes, izdzīvošanas izredzes palielinās par 28%.

Ieteicams ēst melno šokolādi, jo šokolāde aizkavē novecošanu un arī vairo enerģiju. Šokolāde aizkavē novecošanu tāpēc, ka tajā ir daudz antioksidantu. Protams, ka šokolādi ir jāēd taupīgi.

Nevajadzētu ēst vēlu vakarā. Pirms gulētiešanas ēst ļoti maz, ēst viegli sagremojamu barību un ēst tikai tad, ja tiešām ļoti gribas.

Labai veselībai, garākam mūžam vērtīgs ir smaids. Smaids mazina stresu. Smaids izstaro laipnību, siltumu un draudzību. „Smaids ir visiem saprotams sveiciens“, ir teicis Makss Īstmens. Sirds siltums palīdz kontaktēties ar cilvēkiem un iegūt draugus. Netaupīsim smaidu! Ieteicams smaidīt pat tad, kad nejūtamies īsti priecīgi. Smaidīgs cilvēks dzīvojot septiņus gadus ilgāk!

Smiekli savukārt uzlabo imūnsistēmu, veicina gremošanu, mazina sāpes un uzjautrina. Ieteicams smieties no visas sirds. Un visiem patīk jautri cilvēki.

Veselībai būtiskas ir fiziskas aktivitātes, darbīgs dzīvesveids. Sports un dažādi vingrojumi veicina asinsriti, labu miegu, nostiprina sirdi, uzlabo metabolismu, attīsta ķermeņa lokanumu un izturību. Veselīga, piemēram, ir regulāra kāpelēšana pa trepēm.

Labai veselībai ļoti noderīgas ir spēles smadzenēm, piemēram, bridža, krustvārdu, datora, sudoku un citas prāta spēles.

Labas attiecības ģimenē un patīkamu cilvēku un draugu sabiedrība, ciemošanās novērš garīgas saslimšanas un pagarina veselīgu mūžu.

Veselībai nozīmīga ir arī prasme baudīt mākslu, piemēram, patīkamu mūziku – kā Vivaldi un Mocarta mūziku. Mūzika palīdz aizmirst rūpes, tā pacilā un iedvesmo. Viss skaistais, ko mēs baudām, mūs dara priecīgākus, laimīgākus, veselākus.

Vairāki pētījumi rāda, ka precējušies cilvēki dzīvo ilgāk kā neprecētie, ka glāstīgi pieskārieni, mīļi vārdi un regulārs sekss ir veselīgs abiem dzimumiem. Seksa laikā organisms ražo hormonus, kuri uzlabo garastāvokli un sniedz baudu. Sekss veicina labu un ciešu miegu, un tāpēc tiek dēvēts par labāko dabīgu trankvilizatoru. Sekss palīdz atbrīvoties no stresa, ārstē depresiju, veicina asinsriti, aiztur daža vēža slimību, piemēram, saslimšanu ar prostatas vēzi, un vispār paildzina dzīvi.

Ir jāaizmirst smēķēšana, jo visiem ir zināms, ka tā neko labu nedara. Būtu interesanti uzzināt, cik daudz cilvēku pasaules mērogā nezāle, ko sauc par tabaku, ir priekšlaicīgi aizsūtījusi mūžībā.

Ir vieglāk izvairīties no slimībām nekā tās ārstēt. Lielu vērību ir jāveltī personīgai higiēnai, īpaši biežai roku mazgāšanai. Rokas ir obligāti mazgājamas, pārnākot mājās, pirms ēdiena gatavošanas, pēc katra tualetes apmeklējuma un pirms gulētiešanas.

Ieteicams netaupīt asaras. Domājams, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem ir tas, ka dvēseles sāpju remdēšanai sievietes nekaunas raudāt, kamēr vīrieši cenšas to nedarīt. Asaras dara labu. Minesotas Universitātes neirologs, profesors Dr. Viljams Freijs (Dr. William Frey) saka, ka asaras izskalo kaitīgas ķīmiskas vielas, ko saražojis stress. Aizturot asaras, no organisma netiek izvadītas stresa kaitīgās sekas. Stress savukārt negatīvi iespaido smadzeņu darbību, bojā atmiņu un paaugstina asinsspiedienu. Ja raud dvēsele, ļauj raudāt arī acīm, netaupi asaras!

Veselīga, radoša, lieliska fiziska nodarbība ir dārzkopība, kas izraisa jauku, mierinošu noskaņojumu, virza tuvāk dabai un svaigam gaisam. Strādāšana dārzā ir izklaidēšanās veids, kas palēnina novecošanu.

Zinātnieki iesaka turēt mājas dzīvniekus. Dzīvnieku tuvums mazina stresu un tādējādi veicina veselību. Cilvēki, kam pieder kāds mājdzīvnieks, jūtas priecīgāki, laimīgāki.

Nozīmīga ir ticība Dievam. Uzticēšanās visuvarenā Dieva spēkam palīdz piedot, dod dvēselei mieru un palīdz pārdzīvot traģiskus notikumus. Uzticība Dievam palīdz ātrāk atveseļoties no akūtām slimībām un palīdz dzīvot ilgāk.

Ļoti svarīga ir zobu veselība, zobu higiēna. Vairākas reizes gadā jāmaina zobu birsti – īpaši pēc saaukstēšanās.

Sauļošanās cilvēkam ir gan veselīga, gan kaitīga. Jāizvairās no pārmērīgas sauļošanās, jo pārāk spēcīgi apdegumi apdraud veselību, veicina pāragru ādas novecošanu un ādas audzēju attīstību.

Uzturi veselīgu svaru, lieto maz alkoholiskos dzērienus, regulāri apmeklē ārstu un izdari visas ieteiktās pārbaudes, potējies, izmanto prāta spēles, kontrolē savas dusmas, un tu būsi ieguvis garāku mūžu.

Laika tecējumā cilvēka mūžs ir kļuvis arvien ilgāks. Medicīnas un tehnoloģijas attīstība un dzīves apstākļi ir darījuši daudz mūža pagarināšanai. 1796. gadā pasaules iedzīvotāju caurmēra mūžs bija 25 gadus garš. 1898. gadā mūža garums jau bija 48 gadi, un zinātnieki domā, ka Kanādā ap 2045. gadu cilvēka mūžs varētu būt jau starp 120 un 150 gadiem.

Apmierināta cilvēka ilustrācijai noderēs sekojoša leģenda: Kādu rītu garīdznieks izgāja pastaigāties, uz trotuāra sastapa nožēlojuma izskata ubagu un jautāja tam, kā viņš šodien jūtas. Ubags atbildēja, ka viņam sliktu dienu nav, visas dienas ir labas, jo viss, kas nāk no Dieva rokas, ir labs. Garīdznieks pataustīja kabatas, atrada tajās sīknaudu un iedeva to ubagam. Ubags: „paldies un lai Dievs atmaksā. Uz redzēšanos Debesīs.“ Garīdznieks: „uz redzēšanos Debesīs.“

Izvairīsimies no sliktiem paradumiem, būsim pozitīvi, draudzīgi, nestrīdēsimies, stāstīsim anekdotes, smaidīsim vairāk un dzīvosim ilgāk!

Dr. Vilis Mileiko
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com