Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Daugava“ dzied 50 gadus

Vīru kora jubilejas koncerts Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 563, 2019. g. 24. okt.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Daugavas Vanagu vīru koris „Daugava“ ar diriģenti Inesi Laini. FOTO Agris Ezeriņš.

Koncerta publika. FOTO Agris Ezeriņš.

Diriģente Inese Laine ar apvienoto „Daugava“ un „Veseris“ vīru kori; pie klavierēm Sandra Birze. FOTO Agris Ezeriņš.

Vīru koris „Veseris“ Daugavas Vanagu namā pēc koncerta. FOTO Agris Ezeriņš.

Diriģente Inese Laine un kora priekšnieks Edgars Ceplītis izpūš sveces uz jubilejas kliņģera. FOTO Agris Ezeriņš.

AdelaidesDVkorisDaugava

Jubilejas koncerts Adelaides Tālavas Lielajā zālē sestdien, 12. oktobrī, iesākās punktīgi, kad stundenis norādīja plkst. 14.00. Pieteicēja un bijušā vīru kora diriģente Astra Kronīte sniedza vēsturisku izvilkumu pa Daugavas Vanagu vīru kora Daugava tekām.

Kad pēc indivīdu vārdu izsaukšanas 15 koristi sastājās uz podestiem. Tas ieskaitīja Melburnas viesu Veseris kora vadītāju un dziedātāju Robertu Birzi. Priekšā nostājās diriģente Inese Laine.

Daugava iesāka programmu ar moto, kas ir skanējis kopš 1987. gada. To sacerēja un komponēja aizsaules koristi Bernhards Osītis un Aristīds Vīgners. Kora krūšu nozīmes dekorācija bija novietota uz skatuves vīriem virs galvām. To darināja aizsaules korists Pēteris Gailītis, kura pamatā ir kokle, skandinot latviešu mūziku. Nozīmei, kas simbolizē likteņupi un Latvijas brīvību pāri lido vanags, simbolizējot drosmi.

Pirmā dziesma, Jāņa Norvila Klip Klap (karavīru dz.) ar ieturēto ritmu izskanēja droši. Klavieru pavadījumu veica Sandra Birze (Melburna) un bungu piesitienus Aksels Ceplītis (Adelaide).

Edgara Račevska Nevienām'i es nedošu (t.dz.) izpildījumam bija izveidota dinamika, kas izcēlās klavieru un bungu pavadījumā.

Sekoja divas Imanta Saksa sabalsotās karavīru dziesmas. Pirmajai – Kad uz uzvaru bija laikmetīgs un efektīgs ģitāras pavadījums – Vilnis Jankovskis (Adelaide), ko korists pats bija izveidojis un nākamo – 19. divīzijas dziesmu koris izpildīja ar noteikto soļu ritmu: Mēs ejam, mēs ejam, uz priekšu. Dinamikas variācija deva izjūtu, ka mums zālē it kā karavīru rinda nupat bija nosoļojusi garām.

Astra Kronīte turpināja programmu, iepazīstinot klausītājus ar Vilni Jankovski, kas pats sevi pavadot ar ģitāras, nodziedāja Es karā'i aiziedams. Bija skaidra dikcija un interesants muzikāls apstrādājums.

Nākamā dziesma izskanēja visā zālē, jo pieteicēja mudināja ikvienam pievienoties kopdziesmā Pie dzintara jūras, ko sabalsojis Staņislavs Līvmanis, un kuras vārdi bija drukāti piemiņu programmas grāmatiņas pēdējā lappusē.

Tas bija skaists veltījums Daugavas dibinātājam, diriģentam, kas ar sirdi, dvēseli un mūzikas prieku vadīja kori 30 gadus. Domāju, ka viņš no aizsaules pasmaidītu.

Programma turpinājās ar romantisku noskaņu, atskaņojot R. Paula (J. Petera vārdi) Māte Saule, ko programmai bija izvēlējies kora valdes loceklis Andris Jaudzems. Tam sekoja Imanta Saksa sabalsojums (Tirzmalietes vārdi) Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, kur solisti bija Genoveva Janmeija un jaunās paaudzes korists Matīss Reinhards. Genoveva ir kuplinājusi vīra kora Daugava koncertus jau 50 gadus, un viņas devums ir neatsverams. Neņemot vērā solistu lielo gadu starpību, abas balsis labi saliedējās kora kopskaņā.

Pirmā daļa noslēdzās ar Jāņa Cimzes (t.dz. vārdi) Div' dzeltēni kumeliņi, kuras izpildījums parādīja muzikālas krāsas kopā ar vieglumu un izstrādātām frāzēm. To bija izvēlējusies diriģente Inese, ieklausoties CD ierakstā.

Inese Laine ir diriģējusi kori Daugava 5 gadus, un šajā laikā viņai ir bijuši pozitīvi panākumi. Koristu skaits ir pieaudzis, un līdz ar to dziesmas var atkal dziedāt četrbalsīgi, kurpretim bija brīdis, kad tās bija jāpārraksta 3 balsīgā formātā. Daži koristi ir atgriezušies, repertuāram ir līdzsvars starp karavīru dziesmām un klasiskām, dinamikas piestrāde ir izveidojusies, un ir pievienojušies gados jauni dziedātāji.

Astra Kronīte turpināja ar apsveikumiem, kurus saņēma kora priekšnieks Edgars Ceplītis ar diriģenti. Tie bija no Adelaides vietējās sabiedrības un Latvijas goda konsula, Melburnas vīru kora Veseris un rakstiskie no Sidnejas vīru kora un Pertas sabiedrības. Tur bija puķu veltes un vieglie un ne tik vieglie atspirdzinājumi. Nākamie mēģinājumi varētu izvērsties ar vivace noskaņu!

Sekoja publikas iepazīšana ar ilggadīgiem koristiem, kas rindojās skatuves priekš: Andrejs Ozoliņš un Rihards Rozentāls iesāka kora gaitas 1974.g., Bruno Krūmiņš – 1978.g., Imants Kronītis un Jānis Priedkalns – 1979.g.; Miķelis Dancis – 1981.g., kurš nevarēja būt klāt, bet kuru pārstāvēja sieva Valerija.

Gados jaunākiem koristiem – Matīsam Reinhardam un Kristapam Brūnam piesprauda kora nozīmi.

Svinīgā daļa noslēdzās ar pateicību Edgaram Ceplītim par 17 gadus ilgo darbību, kas ir kora priekšnieka visgarākais posms vēsturē.

Starpbrīdī varēja iegādāties loterijas biļetes, atspirdzinājumus un uzkodas.

Otrā daļā bija uzlūgtie viesi. Uz skatuves pie flīģeļa piesēdās jaunietis Raimonds Jaudzems, atskaņojot laikmetīgos skaņdarbus – Atvara Sirmais Tēvzemei un Ludovico Einauda Nuvole Bianch. Spēle bija iejūtīga un veidoja mierīgu gaisotni turpmākai programmai.

Pieteicēja nākamo viesi raksturoja ar Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju; Genoveva Janmeija ar 98 gadus jauno balsi piepildīja zāli kā lakstīgala, atskaņojot Arvīda Žilinska Mana dzimtene jaukā, Sandras Birzes pavadījumā (Melburna). Genovevas balss siltums aptina un aizrāva klausītājus Latgales ainavā. Ezeru zeme atdzīvojās žestos un izteiksmē, saņemot varenus aplausus, publikai pieceļoties kājās.

Melburnas vīru kora Veseris 12 dalībnieki, apmēram, puse no pilnā sastāva ierindojās uz podestiem, atskaņojot nākamās piecas dziesmas diriģentu Sandras Birzes un Edgara Vegnera vadībā. Pirmā bija t. dz. Es bij' puika, man bij' vara!, ko Laura Jēkabsone, plašāk pazīstama kā Latvijas Latvian Voices dalībniece / komponiste, veltīja korim Veseris 2018. gadā. Dziesmas vizuālais izpildījums ar kustībām iepriecināja klausītājus, saņemot lielus aplausus. Ērika Ešenvalda Brīvība (Andreja Eglīša teksts) tika nodziedāta no galvas ar efektīgu dinamiku un ar tīrām un saistošām akordu maiņām, kas raksturo komponista harmonisko stilu. Sekoja Alfrēda Kalniņa (Kārļa Skalbes teksts) Šurp, brāļi un Div' dūjiņas (t.dz) Romualda Jermaka apdarē, kas plūda savā nopietnībā. 100 gadus atpakaļ, tieši 1919. gada oktobrī, Jānis Rainis uzrakstīja dzeju Daugava, ko Mārtiņš Brauns pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izveidoja dziesmu ciklā. Pēcpusdienā dzirdējām četrus fragmentus: Sasaukšanas, Skrobe, Daugavmāte un Saule, pērkons, Daugava. Šis cikls arī izskanēja pēdējos Dziesmu svētkos Latvijā.

Spēcīgo atskaņojumu pavadīja Dāvids Zemdegs (basģitāra), Roberts Birze (mandolīna), Jānis Laurs (čells) un Sandra Birze (klavieres). Fragmenti bija ietērpti laikmetīgā, dramatiskā un patriotiskā audeklā, saņemot lielus aplausus, kas nenorima, līdz kamēr klausītāji saņēma piedevu – Bruno Skultes (Teodora Tomsona vārdi) – Aijā izcēlās ar elpas frazējumiem.

Pēc otrā starpbrīža izlozēja bagātīgo loteriju – pieci grozi ar labumiņiem.

Astra Kronīte trešās daļas ievadā ieminējās, kad nākamās dziesmas klausītājus apstulbinās. Uz skatuves Daugava un Veseris sastājās, lai atskaņotu dzimtenei veltītas klasiskās un jaunās dziesmas. Jāņa Straumes Pie Baltijas jūras izskanēja spēcīgi kopkora devīgā skaņā. Varam būt priecīgi par muzikālo sadarbību starp tuvākām lielpilsētām. Pirmā rindā ievērojami bija visvecākais korists ar 95 gadiem, kas vienīgais šo dziesmu ar izjūtu nodziedāja no galvas.

Sekoja Jāzepa Vītola Mežezers, ko bija izvēlējies ilggadīgais korists Rihards Rozentāls. Dziesma atskanēja tieši tā, kā to A. Ķeniņš bija tulkojis no A. Drostes-Hīlshofas Pa visu žūžo vēsmiņa, izskanot līdzeni un mierīgi. Andreja Jurjāna (A. Līventāla teksts) Lūk, rozes zied saistoši atvērās kā pavasara puķīte ar skaņām un atskaņām. Visas trīs dziesmas nodiriģēja Inese Laine.

Jāzepa Vītola (K. Skalbes vārdi) Kalējs diriģēja Edgars Vegners, izveidojot dziesmas īpašību, atdarinot kalēja spēku.

Sandra Birze pārņēma diriģenta zizli, un Valtera Kaminska (I. Ziedoņa teksts) Mūžu mūžos ainava bija muzikāli iekrāsota skaidrā dikcijā.

Vēlreiz Edgars Vegners stājās korim priekšā, atskaņojot rokgrupas Pērkons vadītāja, komponista Jura Kulakova kompozīciju Par spīti grūtiem laikiem (Ed. Veidenbauma teksts). Instrumentālistu ansamblī darbojās Roberts Birze (īru bazouki), Andris Eimanis (mandolīna), Jānis Laurs (čells), Dāvids Zemdegs (basģitara) un Sandra Birze (klavieres). Šo dziesmu izvēlējās Daugava kora valde pēc Melburnas KD, un tā ripoja ar skaisto izpildījumu un lielo jautrību.

Pēdējā koncerta dziesma bija Jura Vaivoda (R. Blaumaņa vārdi) Apkal manu kumeliņu ar klavieru un perkusijas pavadījumu, kurā piebalsoja arī instrumentālisti. Diriģente Inese Laine dziesmai ieturēja labu ritmu, un kumeliņš izjāja to ar godalgu, saņemot lielus aplausus; dziesmu bija jāatkārto.

Publikai ar to vēl nepietika, un kā piedevu dzirdējām E. Račevska Mūsu dziesma. Dziesmas vārdi Šurp, brāļi, lai sanākam, Mēs Tavā dziesmā vienojam izsaka koncerta izjūtu, kur bija vienotība dziesmā un prieks to kopīgi nosvinēt.

Dalībniekiem un diriģentiem pasniedza ziedu veltes, un pēc tradīcijas koris nodziedāja Pūt, vējiņi. Bija jauki redzēt tagadējo diriģenti Inesei Laini un bijušos Daugava diriģentus – Astru Kronīti, Aldi Silu un Jāni Lauru, nodiriģējot pa pantiņam, kā arī viesdiriģentus – Sandru Birzi un Edgaru Vegneru. Iztrūka Edgars Kariks un Inese Svilāne.

Koristi turpināja svinēt lielo jubileju Daugavas Vanaga namā ar kopīgām vakariņām, kliņģeri un dziesmu.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com