Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Pie tēvu zemes dārgās“

Sidnejas Latviešu vīru kora koncerts Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 564, 2019. g. 31. okt.
Lauma Reinfelde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sidnejas Latviešu vīru koris ar diriģenti Dainu Jaunbērziņu. FOTO Vija Spoģe-Erdmane.

Daina Jaunbēŗziņa, mākslinieciskā vadītāja un diriģente un Andris Jaunbērziņš, kora vadītājs. FOTO Viktorija Mačēna.

„Apkal manu kumeliņu“. Diriģē Daina Jaunbērziņa; ģitāras – Jānis Lucis un Ivars Štubis; vijole – Daina Kaina; klavieres – Roberts Lucis. FOTO Viktorija Mačēna.

SLVK

Sidnejas Latviešu vīru kora gadskārtējais koncerts ar šī gada tēmu Pie Tēvu zemes dārgās izskanēja saulainā, 20. oktobra, pēcpusdienā Sidnejas Latviešu namā. Ļaužu pieplūdums, kas pirms koncerta līdz malu malām pildīja Nama pagalmu, kafejnīcu un Lielās zāles priekštelpu (Balto zāli), piešķīra dienai ne tikai svētku sajūtu, bet arī liecināja par sabiedrības cieņu un mīlestību, ko koris ir ieguvis tā 63 darbības gados. Kopā ar Sidnejas Latviešu biedrību un latviešu skolu, SLVK ir pieskaitāms pie latviešu sabiedrības stūrakmeņiem, kas kalpojis latviešu dziesmai un tās cienītājiem no pirmajiem iebraukšanas gadiem. Šeit liels nopelns pienākas kora mākslinieciskai vadītājai un diriģentei Dainai Jaunbērziņai, kas kori vada jau 39 gadus.

Šī gada koncerts izskan īpašā zīmē. Diriģente Daina to velta sava tēva, kora mūža biedra, Artūra Eglāja piemiņai. Artūrs Eglājs pārkāpa mūžības slieksni šī gada 21. jūlijā, Melburnā.

Diriģentes Dainas sastādītā programma ir īpaši bagāta ne tikai dziesmu skaitā un izvēlē, bet arī izpildījumu dažādībā. Kopumā dzirdam 22 dziesmas, sadalītas pa programmas trim daļām. Dzirdam gan latviešu komponistu oriģināldziesmas, gan tautas dziesmas. Programmu vada divi diriģenti – diriģente Daina Jaunbērziņa un viesdiriģents – Ivars Štubis, divas pavadītājas – Ingrīda Šakurova – klavieres un Daina Kaina – vijole, un koris pats – 28 vīru sastāvā. Drukātās programmas daiļo ietērpu darinājusi Vija Spoģe-Erdmane. Programmas vāku rotā samazināta koncerta afiša, kas attēlo spirgti zaļu bērzu birzi ar lapiņām tik vārām, kas šķiet trīsam no mūsu acu skata. Vai tā mūsu, 50 gadu sapņos un dziesmās lolotā, tēvu zeme?

Koncertam sākoties, koris ieņem vietu pie zāles aizmugures sienas. Sienu rotā liela formāta Brīvības pieminekļa attēls, SLVK emblēma un Latvijas simtgades Dziesmu svētku gājienā kora nestais karogs. Simbolika neizpaliek. Vai dziedam Rīgā, vai Sidnejā, mēs dziedam Brīvības pieminekļa paēnā.

Pirmā dziesma – Emīla Dārziņa Pie tēvu zemes dārgās (Kristofs F.von Šillers/atdz.Auseklis) pasvītro koncerta tēmu, piešķirot noskaņu visam, kas seko. Dziesmu novada Ivars Štubis. Diriģenta drošā pārliecība pārnesas korī, kas tādā pat mērā atsaucas dziesmas izpildījumā ar vīru spēku un enerģiju.

Seko divas diriģentes Dainas vadītas dziesmas: Atvara Sirmā Tēvzemei (Krisrīne Bitēna-Sirmā) un Edgara Račevska Zeme ar Jāņa Akurātera vārdiem. Pirmā izskan ar teiksmainu liegumu kā lūgums saulītei sasildīt, apmīļot Latvijas zemīti. Iejūtīgais, vijīgais izpildījums veido brīnišķu saskaņu ar dziesmas tekstu.

Otrā dziesma, Edgara Račevska Zeme, kaut jauna, ir dziesma ar „vēsturi“ (nesenu). Šī ir dziesma, ko Dziesmu svētku virsdiriģents Račevskis pērn veltīja diriģentei Dainai un SLVK. Veltījumam līdzi nāca aicinājums dziesmu novadīt 18. novembra Valsts svētku koncertā Rīgā. Tas nenotika. Diriģente Daina palika šeit, lai iestudētu Sidnejas Valsts svētku aktam/koncertam iecerēto programmu – Kantāti Tēvijai ar operdziedones Maijas Kovaļevskas un Sidnejas apvienoto koru līdzdalību. Toties mēs šodien baudām privilēģiju dzirdēt veltījuma pirmatskaņojumu Austrālijā. Latvijā dziesma jau ir dziedāta. Izpildījums dod godu Maestro Račevskim, Sidnejas Latviešu vīru korim un mums kā pirmatskaņojuma saņēmējiem. Paldies.

Nākošās divas dziesmas pieder diriģentam Ivaram. Pacilātu atsaucību gūst Imanta Zemzara Vairogi ar Vitauta Ļūdēna vārdiem. Marša ritms un spraigais dziedājums ar tikpat spraigu Ingrīdas Šakurovas klavieru pavadījumu raisa smaidus un aplausus. Dzīvojam dziesmai līdzi. Raimonda Paula dziesma Dzīvības mūžīgais vārds ar Jāņa Petera vārdiem saista ar pārliecināto dziedājumu un dzejnieka spēcīgajiem vārdiem. Īpaši šajā dziesmā novērtējam kora skaidro izrunu, kur nezūd ne vārds no Petera spēcīgā teksta: Latvijas nav ne sudrabā, ne zeltā... Latvija, Tev, pieder pēdējais vārds!

Programmas pirmā daļa beidzas ar diriģentes Dainas novadītām divām dziesmām: Ernesta Vīgnera Kā Daugava vaida (Auseklis) un Jāņa Norviļa Mūsu zeme (Rainis), kuru dažkārt pazīstam kā Daugav's abas malas. Abas iekrāso dzīvas un gleznainas interpretācijas. Pirmajā – Kā Daugava vaida – kontrastiem bagātais izpildījums ritmā, dinamikā, frazējumos spilgti attēlo dziesmas dramatisko stāstījumu. Otrai – Daugav's abas malas – diriģente Daina uzliek savu radošo, interpretatīvo zīmogu, sadalot pēdējā panta (kas ir pirmā panta atkārtojums) pirmo frāzi atsevišķās, nesaistītās skaņās, dziesmā parādot, kā varētu būt, ja Daugavas abas malas būtu sadalījušās. Interesanta doma, interesantā skaņu attēlojumā. Taču tas nenotika ne dziesmā, ne dzīvē. Savā tālākajā gaitā likteņupe Daugava apvieno abas malas vienā vienotā Latvijas zemē.

Otrā daļa sastāv no septiņām dziesmām, no kurām trīs novada diriģents Ivars: Edgara Račevska Dzīvā dziesma ar bijušās Sidnejas dzejnieces, nelaiķes Elgas Lejas vārdiem, Valda Zilvera Dziesma dziesmai (tautas dziesmu teksts) un Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne, kam vārdus devis Kārlis Jēkabsons.

Patīk visas, bet saviļņojumu izraisa Dziesma dziesmai ar tās skaisto tekstu, plašo, melodisko plūdumu, līdzsvaroto balsu sadalīšanos dziesmas gaitā un mērīto skaņas pieaugumu dziesmas garumā. Dārziņa dziesmā Mirdzi kā zvaigzne no jauna novērtējām kora labo dikciju un izcilo elpas kontroli, dziesmas melodisko plūdumu veidojot.

Otrā daļa izskan ar diriģentes Dainas novadītām četrām dziesmām. Ērika Ozoliņa dziesmas Jāņu nakts (Māra Kalēja) sapņaino noskaņu skaisti iekrāso Dainas Kainas vijole. Iejūtīgā izpildījumā seko Jurjānu Andreja (1856-1922) sensenā dziesma Lūk roze zied (Ansis Līventāls). Šo vīri dzied ar jauneklīgu jūsmu un atdevi dziesmai. Teklas Ilsteres dziesmu Tēvu zeme runā (Ilze Kalnāre) izceļ Toma Mačēna basso cantante solo, kas izskan kā dzejnieces skicētais zemes sauciens latvietim – neaizmirst tās mājas...

Kā pēdējo dzirdam tautā iemīļoto Raimonda Tiguļa Lec, saulīte ar Rasas Bigavičutes-Pēces vārdiem. Izjustais izpildījums ietver tiklab kora dziedājumu, kā izteiksmīgo klavieru/vijoles pavadījumu. Kā tautas ilgu atbalss skan vijoles smeldzīgais Pūt, vējiņi motīvs. Dziesmu sveicam ar ilgstošiem aplausiem un saucieniem.

Koncerta trešajā daļā vislielākā dažādība kā dziesmu izvēlē, tā izpildījumos. Skan oriģināldziesmas, skan tautas dziesmas, dziesmas ar solo un dueta pienesumu. Pirmās trīs dziesmas novada diriģente Daina.

Raimonda Paula Tautas acis (Māris Čaklais) ar Oskara Štubja iejūtīgo, lirisko solo gūst sevišķu atsaucību. Skaistā pilnskanīgā dziedājumā seko tautas dziesma Es atnācu uguntiņu, Zigmāra Liepiņa apdarē. Tad vēl Raimonda Paula Tēvs, māmiņa ar Jāņa Petera vārdiem. Dziesmu izpilda koris ar brālēnu Ivara un Oskara Štubju solo un dueta dziedājumiem. Kaut abi ir tenori, tembru atšķirības, kas iekrāso solo partijas, līdz asarām skaisti saliedējas dueta pasāžās. Uz klausītāju neatlaidīgo pieprasījumu, dziesmu atkārto.

Mainas diriģenti, Ivaram novadot paša, skaisti darināto tautas dziesmu Cīrulīti, mazputniņi. Seko Kur tad Tu nu biji, Raimonda Paula apdarē. Pēdējā ir priekšnesums pats par sevi. Dzīvo, enerģisko dziedājumu pavada tikpat dzīvīgs pavadījums, atdarinot malšanas un bīdelēšanas saraustīto, nemitīgo ritmu. Dziesma nobeidzas ar spēcīgi izblētu disonanci un sparīgu kājas piesitienu. Ar sajūsmu esam dzīvojuši āzīša nedarbiem līdzi un ar aplausiem pieprasām dziesmas atkārtojumu.

Vīru dziesmas prieks un enerģija kulminējas koncerta pēdējās dziesmās. Diriģē Daina. Brašā izpildījumā, marša ritmā izskan Nevienam es nedošu Edgara Račevska apdarē. Ar tādu pat sajūsmu, jautrā danču ritmā ar vareniem Ē-o saucieniem – Jura Vaivoda Vai tādēļ nedziedāju?

Par koncerta naglu izvēršas Jura Vaivoda Apkal manu kumeliņu ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem. Izpildījumam gatavojoties, no koristiem atdalās trīs: tēvs – Roberts Lucis, dēls – Jānis Lucis un Ivars Štubis. Jaunie apjožas ar ģitārām, tēvs ieņem vietu pie klavierēm. Tad, it kā ar kara bungu rīboņu, korim, solistiem un pavadītājiem dziedot un spēlējot, skaļi un bravūrīgi izskan bramanīga puiša stāsts, kā viņš ar kumeliņa palīdzību ir saskaldījis ledus kalnu, atkausējis meitu mātes sirdi un pa pļavas taciņu aizvedis tīkoto mātes meitu ar visām villainēm.

Klausītāju sajūsma sit augstu vilni. Aplaudējam, saucam un kājām rībinām tik, cik spējam. Dziesmu atkārto, klausītājiem dziesmas ritmu sitot līdzi. Brīnišķīgs, vienojošs moments, kas neatšķir kori no klausītājiem.

Ar aplausiem izlūdzam piedevu. Ar prieku vērojam, ka iepriekšējās dziesmas izpildītāji paliek savās vietās. Atskan Jura Kulakova Par spīti grūtiem laikiem ar Eduarda Veidenbauma (1867-1892) pārlaicīgajiem vārdiem. Izpildījumā kūsā tā pati enerģija, tā pati lielā skaņa kā iepriekšējā dziesmā. Dzirksti piešķir dzīvā saspēlē, spontāni veidotais pavadījums, ko austrāliešu vidē sauc par jamming. Šī koncerta ietvaros dziesma pieņem īpaši trāpīgu nozīmi. Kā tas ir gadījies, kā ne, tieši šim koncertam pēkšņi un bez brīdinājuma iztrūkst skaņu un apgaismojuma tehniskie pakalpojumi. Taču par spīti trūkumam, arī šai gadījumā dziesma uzvar. Ar smaidu, kas kliedē sašutumu, vīri dzied:

Par spīti grūtiem laikiem
Dzied jautri mūsu bars.
Prieks spīd uz visiem vaigiem
Kā gaišais saules stars.

Un tā arī ir. Prieks spīd uz visiem – koncerta dalībnieku un klausītāju – vaigiem.

Seko aplausi, ziedu veltes un pateicības diriģentiem, solistiem un pavadītājiem. Vēl īpaša pateicība izskan no kora uzticīgā cienītāja Kārļa Gulberga. Kora 63 gadu pastāvēšanas laikā, Kārlis ir iztrūcis tikai no viena koncerta. Pateicībā, Kārlis pasniedz diriģentei Dainai sarkanas rozes.

Ar izjustiem aplausiem izvadam kori no koncertzāles. Taču šķirties vēl nespējam. Vēl brīdi pakavējamies, daloties jūsmā, pie vīna glāzes un uzkodām, ko sagādājušas SLVK dāmas.

Tad, savu rūpju nastiņu nemanot nolikuši, arī mēs, atraisīti un brīvi, dodamies mājup.

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com