Izglītojošie semināri piecās Austrālijas pilsētās

Palielināt / Enlarge

Adelaidieši un Baiba Martinsone klausās Mārītes Rumpes lekciju. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Melburnas lekcijas dalībnieki klausās Baibu Martinsoni. FOTO Mārīte Rumpe.

Palielināt / Enlarge

Baiba Martinsone pēc uzstāšanās Melburnā. FOTO Mārīte Rumpe.

Palielināt / Enlarge

Tikšanās dalībnieki Pertā. FOTO Jānis Vucēns.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas semināra dalībnieki.

Kā pasākuma iniciatoram un organizatoram, man bija patiess prieks iepazīties ar psiholoģijas profesori Baibu Martinsoni tuvāk, tiekoties Adelaidē. Viņas zināšanas ir ļoti plašas dažādās psiholoģijas jomās, tāpēc par katru tēmu, kurai pieskārāmies sarunā, likās, ka varētu runāt stundām ilgi. Šāds iespaids radās arī citiem cilvēkiem – gan tiem, kuri apmeklēja viņas lekcijas, gan tiem, ar kuriem viņa sarunājās pēc lekcijām, gan tiem, ar kuriem viņa tikās neformālā atmosfērā, apmeklējot Piektā riteņa deju mēģinājumu Melburnā, Sabiedriskā kluba organizēto Laimīgo stundu Adelaidē, tiekoties ar cilvēkiem pēc Sidnejas vīru kora koncerta, tiekoties ar cilvēkiem, kuri uzņēma Baibu pie sevis mājās vai devās parādīt viņai mūsu pilsētu skaistākās vietas. Lai mums būtu iespēja vēl papildus iepazīt Baibu Martinsoni, raksta beigās esmu apkopojusi dažas saites ar viņas prezentācijām Latvijā un radio interviju.

Šogad izglītojošos pasākumus oktobra mēnesī apmeklēja 118 klausītāju, kas salīdzinājumā ar ierasto apmeklējumu (vidēji 25 dalībnieki) izglītībai veltītos semināros un konferencēs Austrālijā, ir rekordliels skaitlis.

Kopā ar Baibas lekcijām klausītāji varēja dzirdēt pārskatu par Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēto diasporas skolotāju semināru. Prieks, ka Austrālijas latviešu skolu skolotājām M. Rumpei un M. Morai (M. Moore) bija lieliska izdevība dalīties ar zināšanām gan ar skolu skolotājiem, gan vecākiem. Viņām bija iespēja parādīt to, ka lai arī būt par skolotāju latviešu skolā ir atbildīga nodarbošanās, tomēr tā tiek novērtēta, jo reizēs, kad cilvēki dodas uz Latviju, ir iespējams piedalīties LVA rīkotajos diasporas nedēļas nogales skolotāju semināros, kurus līdzfinansē LVA. Semināros ir iespējas mācīties un satikties ar citiem cilvēkiem no visas pasaules.

Baibas Martinsones lekcija bija iedvesmojošas, pilnas ar dažādām idejām. Minēšu dažas atsauksmes, ko klausītāji teica par šo lekciju. Marta raksta: „Baibas lekcija bija kā mūsu ikdienas atspulgs – dzīve divvalodīgā vai pat trīsvalodīgā ģimenē. Bija daudz informācijas, ko mēs ikdienā, latviešu pulciņā darbojoties, jau esam paši sapratuši un piedzīvojuši. Bet bija arī dalībnieki, kuri ir tikai šo meklējumu sākuma punktā, un viņiem šī lekcija bija īpaši vērtīga.“ Anna raksta: „Man ļoti patika lekcija. Daudz ko izdevās pierakstīt. Mēģināšu pareizi pielietot.“ Daiga raksta: „Paldies liels, ka atgādināji par lekciju. Mums abiem ļoti patika. Rovans bija sajūsmā par atziņām.“ Mārīte raksta: „Ļoti uzrunāja Baibas lekcija. Tas bija kā apstiprinājums tam, ka tas, ko mēs darām mūsu skolā ir pareizi. Svarīgi nav tas, ka bērns ir sasniedzis augstu līmeni valodā, svarīgi ir tas, ka viņš ir piederīgs, saņēmis pietiekoši daudz uzmanības, viņam ir unikāls draugu loks, kuru citiem nav. Gan jau ceļu pie valodas viņš atradīs pats, jo kā Baiba teica lekcijā, jaunākie pētījumi liecinot, ka valodu var mācīties jebkurā vecumā ar tikpat labām sekmēm kā bērnībā.“

Ko guvu es?

Pirmkārt, es guvu apstiprinājumu, ka mūsu skolas ir latvietības saliņas, kurās bērns un pieaugušais atrod daļu no sevis, jo savu piederību mēs nedrīkstam pazaudēt. Mēs vienmēr jautāsim sev – kas tad es īsti esmu?

Otrkārt, es sapratu, kas tieši no psiholoģiskā viedokļa ir pozitīvais bērnam, kura vecāki runā katrs savā valodā – tas sekmē uzmanības koncentrāciju, prognozēšanu, plānošanu, problēmu risināšanu. Sapratu, ka mūžīgajam jautājumam – vai mācīt vairākas valodas paralēli, vai vienu pēc otras – nav viennozīmīgas atbildes. Katrs vecāks pazīst savu bērnu vislabāk, piemēram, bērnam, kuram ir valodas traucējumi, labāk ir sākumā apgūt vienu valodu un tad pievienot nākamo, bet citam bērnam paralēli apgūt vairākas valodas ir tīrais nieks. Atbildot uz šo jautājumu, ir jādomā, kas jums ir svarīgākais – valoda vai attiecības ar jūsu bērnu?

Treškārt, es vēlreiz nostiprināju atziņu, ka, lai iedvesmotu savu bērnu mācīties, jebkurā skolā ir svarīga vecāku līdzdalība procesā, ka nepietiek vienkārši bērnu izlaist pie skolas durvīm un sagaidīt, ka viņš ar prieku tur dosies. Vecākam palīdzot skolā ar lasīšanu vai kādu projektu, bērns saprot, ka šajā lietā ir ieinteresēta visa ģimene. Tāpat vecākiem ir jāizrāda interese par to, kas notiek skolā un jāatbalsta skolotāja darbs. Ja jūs mājās veltīsiet skolai un skolotājiem negatīvus vārdus, tad arī jūsu bērns domās tieši tāpat.

Man patika arī pāris jaukas stratēģijas, kuras var viegli izmantot, ja mums kaut ko ļoti negribas darīt. Piemēram, iztēloties sevi par raķeti, kuru mēs palaižam: 5, 4, 3, 2, 1 un aiziet – saņemamies un dodamies sestdien uz latviešu skolu. Kā arī otrs piemērs par pacietības treniņu, ja tev liekas, ka nu vairs nevari kaut ko izturēt, tad pacieties vēl 6 sekundes un tikai tad darbiņu beidz. Un tā katru reizi tava pacietība kļūst par 6 sekundēm garāka un tu pakāpeniski kļūsti izturīgāks.

Vēl viena svarīga lieta – uzdosim biežāk sev jautājumu: vai es nelietoju saikli bet pārāk bieži? Piemēram: „Tu šodien uzrakstīji tik garu aprakstu par attēlu, bet...un nākošreiz mēs mācīsimies par garumzīmju lietošanu.“ Labosim kļūdas kādu citu dienu, priecāsimies par to, kas ir sasniegts.

Kā pēdējo, es minēšu, šķiet, ka visnoderīgāko padomu valodas apmācībā – visu, ko mēs darām skolā vai mājās, pavadīsim ar skaļo runu, kas izklausās aptuveni šādi: „Tagad es paņemšu papīru un uzzīmēšu sauli. Es ņemšu dzeltenu zīmuli.“ Bērns jūs redzēs un dzirdēs, un domās līdzi, ko viņš dara latviešu valodā.

Cilvēki nemainās uzreiz, bet ir lietas, kuras mēs varam mācīties un katru reizi izvirzot vienu jaunu mērķi, plānu, īstenojot to un svinot, tas mums izdosies!

Šo pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas Valsts valodas politika un pārvalde.

LAAJ Skolu nozares vārdā un Baibas Martinsones vārdā pateicos Švolmaņu ģimenei – Melburnā, Siksnu ģimenei, D. Osei-Abey, I. Česlei, M. Eidukai Brisbenā, Roņu ģimenei, J. Čečiņam, L. Ozerei – Sidnejā, Jura Skābes ģimenei – Adelaidē, J. Purvinskim, S. Femia, L. Ulmanei – Pertā par ciemiņa uzņemšanu, apkārtnes izrādīšanu un sirsnīgajām sarunām viņu mītnes pilsētās. Paldies arī citiem nenosauktajiem palīgiem, kas kārtoja zāles, gatavoja uzkodas, mazgāja traukus, fotografēja pasākumus un darīja daudzus neredzamos rūķīšu darbus, lai pasākumi izdotos. Un lielākais paldies klausītājiem, kuri atrada laiku atnākt un noklausīties lekcijas, atbraucot arī no tālām vietām.

Nākamais izglītojošais pasākums – Izglītības diena 30. decembrī Melburnas Latviešu namā no plkst. 9 – plkst. 14. Uzstāsies skolotāji no Latvijas, kuri šogad mācīs A. Ziedares Vasaras vidusskolas bērnus. Sekojiet informācijai!

Ļena Rumpe,
LAAJ Skolu nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“

B. Martinsones prezentācija no 2018. gada diasporas skolotāju konferences:
https://izm.gov.lv/images/Vecaku_loma_10_07_18_BM.pdf

Baibas lekcija par sociāli emocionālo mācīšanos sākumizglītībā skatāma:
https://www.facebook.com/watch/?v=1890186374347322

Skola 2030 vebināra materiāls Aktualitātes mācību saturā: sociāli emocionālā mācīšanās:
https://www.youtube.com/watch?v=wzu4f-JbOdM

Prezentācija Attiecības kā vērtība – skolas loma no konferences Pasaule skolā – skola pasaulē:
https://www.youtube.com/watch?v=aBOdkBvK-ec