Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Īrijas latviešu kori Japānā

Kāpēc japāņiem tik tuva ir latviešu valoda un dziesma?

Laikraksts Latvietis Nr. 575, 2020. g. 9. janv.
Ieva Reine -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvieši un japāņi. Otrā no labās stāv diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa. FOTO no LBĪ koru arhīva.

Latvieši un japāņi dejo. FOTO no LBĪ koru arhīva.

Pie Latvijas vēstniecības. Sestā no kreisās Latvijas vēstniece Dace Treija-Masī. FOTO no LBĪ koru arhīva.

Pie uzticīgā suņa Hačiko statujas Šibuijas (Shibuija) rajonā. FOTO no LBĪ koru arhīva.

Pie slavenā Sensoji budistu tempļa. FOTO no LBĪ koru arhīva.

Latviešu biedrības Īrijas kori eLVé un LABKĪ mākslinieciskās vadītājas Ingunas Grietiņas-Dārziņas vadībā 2019  gada septembra vidū apmeklēja Japānu, lai sadziedātos ar vietējiem koriem un iepazītos ar Tokijas apkārtnes ievērojamākajām apskates vietām. Desmit dienu laikā brauciena dalībnieki sadziedājās ar latviski dziedošo japāņu kori Gaisma un apguva japāņu balādi kopā ar Tokijas piepilsētas prefektūras vidusskolniekiem. Koris viesojās arī Latvijas vēstniecībā Japānā, lai gūtu ieskatu par vietējo latviešu dzīvi un sabiedriskajām aktivitātēm, kā arī par vēstniecības diplomātisko darbu.

Japānu no Eiropas šķir daudzi tūkstoši kilometru, tāpēc daudziem latviešiem ieskats japāņu kultūrā ir gūts vienīgi no izglītojošiem raidījumiem vai literatūras avotiem. Tikai retais prot nodziedāt kādu japāņu melodiju, kamēr daudzi jau itin veikli prot apieties ar irbulīšiem, mērcējot iecienītos suši sojas mērcē.

Tiesa, Latvijā par saistību ar Japānu zināms arī tas, ka suitu Ručam ir japāņu dvēseles radiniece, antropolģijas studente Norie, par kurām ir pat uzņemta filma. Dziedātājiem noteikti secen nav paslīdējis arī fakts, ka jau divos pēdējos Dziesmu svētkos, pašu gādātos latviešu tautas tērpos, piedalījies arī tikai latviski dziedošs japāņu koris Gaisma no Tokijas. Koris ir dibināts 2009. gadā, tomēr daudziem joprojām ir mistērija, kas ir dzinulis citādi ar Latviju sevišķi nesaistītiem dziedātājiem tik cieši pietuvināties latviešu dvēselei un turpināt aktīvu pastāvēšanu diriģenta Taku Sato vadībā.

Koru eLVé un LABKĪ mākslinieciskā vadītājas Ingunas Grietiņas-Dārziņas iniciatīva pamudināja dziedošus un dejojošus latviešus no dažādiem Īrijas apgabaliem un pat pārim no Zviedrijas un Latvijas veikt garo braucienu, lai iepazītu un izprastu japāņu kultūru un arī gūtu atbildi, kāpēc japāņiem tik tuva ir latviešu valoda un dziesma. Viens no spēcīgākajiem latviešu valodas filologiem – japānis Daiki Horiguchi, kurš vienmēr aktīvi iesaistījies ar Latviju saistītās aktivitātēs Japānā, arī šoreiz bija neatsverams atbalsts, plānojot Eiropas latviešu braucienu uz Japānu. Pateicoties Daiki zināšanām un aktīvajai darbībai, koriem bija iespēja koncertēt kopā ar kori Gaisma un apgūt Japāņu komponistu darbus, mācot tiem latviešu, kopā ar Elbinas vidusskolas kori.

Kamēr daļa koru dalībnieku apskatīja Krievijas galvaspilsētu Maskavu un tās pārmaiņas pēdējos trīsdesmit gados, pirmie brauciena dalībnieki Japānā ieradās līdz ar viena no visu laiku stiprākā taifūna Faksai (Faxai) atkāpšanos, kas atstāja aiz sevis sagrautus tiltus, neizbraucamas dzelzceļa līnijas un autostrādes, tādējādi iesprostojot visus atbraucējus Narita lidostā uz teju diennakti. Pāris dienas vēlāk, karstajā Tokijas saulē sasiluši un tautastērpos saposušies, ceļotāji devās uz pirmo tikšanos ar kori Gaisma. Pamīšus uzstājoties ar sagatavotajiem priekšnesumiem, latvieši veda arī dančus, kurus, acīmredzami, vairāki japāņu dziedātāji jau bija apguvuši agrāk. Iemēģinājuši arī dažus japāņu deju soļus, ievingrinājuši mēli ar svarīgākajām japāņu valodas frāzēm, pēc kopīga mielasta un apdāvināšanās koristi devās uz savām viesnīcām tipiskā Tokijas vietējo iedzīvotāju rajonā, netālu no dzīvīgās iepirkšanās Orange ielas un slavenā Sensoji budistu tempļa, kas ir būvēts 645. gadā par godu žēlsirdības dievībai Kannonai. Tiesa, mazākas un lielākas sintoistu svētnīcas jeb tempļi ir atrodami vai ikvienā pilsētas kvartālā un pielāgoti arī dažādām mūsdienu aizlūguma tēmām, piemēram, labām sekmēm mācībās augstskolā vai iecienītajā sporta veidā.

Otra muzikāli iespaidīgākā tikšanās veda uz Kanagavas (Kanagawa) prefektūras Elbinas vidusskolu. Liels izaicinājums bija izrunāt dziesmas vārdus, kurus latviešiem palīdzēja apgūt muzikāli 15-16 gadus veci jaunieši. Pēc brīža visi mainījās lomām, un jauniešiem vajadzēja apgūt latviešu tekstus. Kopkorī dziedot jaunapgūtās japāņu un latviešu komponistu dziesmas, varējām sajust, kā mūzika atraisa, vieno un satuvina dažādu kultūru un vecumu pārstāvjus. Pēc krietnas latviešu danču pusstundas, japāņu jaunieši, sasvīdušām pierēm, atzina, ka latviešu kultūra ir aizraujoša, un ka viņi labprāt dotos ciemos pie Īrijas latviešiem, lai turpinātu sadarbību ar Ingunas Grietiņas-Dārziņas vadīto Latviešu apvienoto bērnu kori Īrijā (LABKĪ).

Brauciena noslēgumā, pēc uzbraukšanas varenajā Fudži kalnā, senās Hakone pilsētas apmeklējuma, fotografēšanās pie mākslas filmā iemūžinātā, uzticīgā suņa Hačiko statujas Šibuijas (Shibuija) rajonā un citu īpašu vietu apskates, kora dalībnieki apmeklēja Latvijas vēstniecību Japānā, vēstniecei Dace Treija-Masī un misijas vadītājas vietniecei Egijai Eglītei atbildot uz daudzajiem jautājumiem par to, kā notiek Latvijas valsts pārstāvība Japānā.

Neraugoties uz Eiropā ierastā dzīvesveida atšķirībām, ceļotājus sajūsmināja ne tikai japāņu virtuve un slavenie apskates objekti. Tuvāk iepazīstot japāņu vērtības, sajutām ar latviešiem kopīgu skatījumu uz tradicionālajām kultūras bagātībām, vienlaikus spējot nolasīt īpašo, dvēseliski smalko citas tautas piederības kodā ierakstīto vēstījumu, padarot to par savu.

Ieva Reine



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com