Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trimdas izskolotie (7)

Jana Vecstaudža

Laikraksts Latvietis Nr. 578, 2020. g. 24. janv.
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jana Vecstaudža. FOTO Vītolu fonds.

Jana Vecstaudža darbā. FOTO Vītolu fonds.

Ir izstudējusi ar Andreja Zvejnieka stipendiju.

Andrejs Zvejnieks bija talantīgs ķīmiķis, izcils latviešu patriots un ļoti veiksmīgs uzņēmējs. Latviju viņš atstāja 1945. gadā un devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. 11 gadus vēlāk viņš pārcēlās uz Ameriku, kur strādāja kādā rūpnīcā.

Tur strādādams, viņš ievēroja, ka atkritumus no ražošanas procesa var pārstrādāt vērtīgā produktā. Tādēļ viņš ar uzņēmumu vienojās, ka visus atkritumus nopirks vienīgi viņš, ar ko viņš iesāka savu biznesu. Dažas dienas viņš strādāja laboratorijā, garāžā, bet dažas dienas nedēļā uzvilka savu labāko uzvalku, braukāja apkārt un tirgoja produktus, ko pats bija patentējis. Viņa uzņēmumā strādāja tikai viņš pats un viņa sieva, un uzņēmums sāka plaukt jau nākamajā gadā. Kad uzņēmums sasniedza kulmināciju, to pārdeva.

Andrejs Zvejnieks nomira 10 dienas pirms savas 80. dzimšanas dienas. Savā mūžā viņš prata nodoties nodarbēm, kas viņu aizrāva, taču sakrāto atdot vienīgajam, kam ticēja – izglītībai.

Mantojuma pārvaldītājs ir viņa dēls, ķirurgs Pēteris Zvejnieks, kurš pasniedzot stipendijas, teica: „Tiekoties ar jauniešiem, es sapratu, cik ļoti nepieciešams ir īstenot tēva sapni un turpināt viņa iesākto darbu.“

Zvejnieka stipendija ir dibināta 1990. gadā un stipendija ir nosaukta par Zvejnieku ģimenes stipendiju, kas ir novēlēta tiem, kas studē ķīmiju vai medicīnu. Tajā kopā ir jau saziedoti 1 251 788 eiro, un stipendijas ir saņēmuši 291 students. 2013. gadā septembrī Dr. Pēteris Zvejnieks ar brālēnu Ulfu viesojās Vītolu Fondā un satikās ar saviem stipendiātiem.

Jana Vecstaudža ir viena no šiem 291 stipendiāta un par sevi raksta: „Mani sauc Jana Vecstaudža. Studiju laikā saņēmu Zvejnieku ģimenes stipendiju. Studijas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē uzsāku 2008. gadā. Gan bakalaura, gan maģistra studijās studēju ķīmijas tehnoloģiju. Šobrīd esmu doktorantūras studente un pētniece RTU.

Par promocijas darba tēmu šogad saņēmu „L'Oreal Baltic stipendiju“ – „Sievietēm zinātnē“. Mans pētījums veltīts materiāliem, kas paredzēti kaulu labošanai un ārstēšanai. Nodarbojos gan ar materiālu izveidi, uzlabošanu, gan īpašību pētīšanu. Šādu materiālu praktiskais pielietojums ir traumu, slimību, iedzimtu pataloģiju radītu kaulu defektu aizpildīšana, kā arī sejas un žokļa ķirurģijā, stomatoloģijā un plastiskajā ķirurģijā. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai Materiālzinātnē paredzēts aizstāvēt šī gada nogalē. Šis apjomīgais darbs, protams, nebūtu iespējams bez manu kolēģu atbalsta R. Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā.

Ceļš no 1. kursa līdz zinātnei nebija tāls. Mani interesēja praktiska darbošanās papildus lekcijās un laboratorijas darbos dzirdētajam, tāpēc ātri vien biju atradusi sevi interesējošu virzienu un sāku strādāt zinātniskajā laboratorijā. Protams, iesākumā bija vien doma – pamēģināt un gūt praktiskas iemaņas, bet sanāca „aizķerties“ līdz pat šodienai. Iesākumā pētīju Latvijas mālu pielietojuma iespējas kosmētikā, vēlāk stikla keramikas dentālajiem implantiem. Savukārt pēdējos 5 gadus savā promocijas darbā pētu kalcija fosfātu izmantošanas iespējas kaulu implantu izstrādei. Domāju, ka šo vai ļoti līdzīgu tēmu pētīšu arī turpmāk.

Ikdienā strādāju kopā ar bakalaura un maģistra studentiem – vadu un konsultēju noslēguma darbus, lasu lekcijas, vadu laboratorijas darbus un strādāju ar analītiskām iekārtām. Kā arī darbojos vairākos starptautisko zinātniskos projektos par jaunu biomateriālu izstrādi un rakstu publikācijas. Apmeklēts daudz starptautisku konferenču, kas ir patīkami pieturas punkti jau izdarītajam un iezīmē turpmāko pētījumu attīstību. Gūta pieredze, strādājot arī universitātēs ārzemēs – Somijā, Francijā un Spānijā.

Atgriežoties mājās, vienmēr secinu, ka Latvijas zinātne ir līdzvērtīga pasaules top līmeņa pētniecības iestādēs redzētajai, vismaz biomateriālu jomā, un tas motivē vien turpināt un uzsākt jaunus pētījumus. Esmu paguvusi strādāt arī ražošanas sektorā par ķīmijas tehnologu, kur iegūta vērtīga praktiskā pieredze. Tur guvu apstiprinājumu tam, ka tieši darbu zinātnē varu saukt par savējo.

Universitāte, manuprāt, ir maģiska vieta, kur nemitīgās pārmaiņas un jaunu ideju rašanās mudina augt un mainīties pašam. Nepārtraukta mācīšanās un izzināšana ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, pētīt, domāt, risināt, izvērtēt tas ir manā dabā. Savukārt brīvo laiku pavadu aktīvi atpūšoties – dodoties kopīgos velobraucienos ar draugiem, skrienot, braucot ar longbordu, bet ziemas brīvdienās esmu uz kalna un braucu ar sniega dēli.

Vēlos pateikt paldies „Vītolu Fondam“ un it īpaši „Zvejnieku ģimenes stipendiju fondam“, jo šī brīža panākumi ir vairāku gadu darba rezultāts, kurš aizsākās jau tad, kad saņēmu stipendiju pamatstudiju laikā. Uzskatu, ka stipendija bija ļoti svarīga un ļāva veltīt laiku un uzmanību tikai studijām un pirmajiem soļiem pētniecībā.“

Te man gribas teikt, ka šī studente ir tik pat apbrīnojama kā viņas labdaris Andrejs Zvejnieks un viņa ģimene. Ja Andrejs no savas darba vietas ražojuma pārpalikumiem izgudroja produktu, ko varēja pārdot un līdz ar to kļūt tik turīgs, ka varēja tik lielā mērā palīdzēt Latvijas mazturīgajiem studentiem, tad es arī nebrīnīšos, ja Jana izgudros un patentēs kaut ko tik pat ievērojamu un vērtīgu. Es ļoti ceru, ka viņai veiksies.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com