Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Lielās mūzikas balvas 2019“ nominanti

Kategorijā „Gada jaundarbs“ – Dzenītis, Ratniece un Šmite

Laikraksts Latvietis Nr. 579, 2020. g. 31. janv.
Rinta Bružēvica -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LMB

Andris Dzenītis. FOTO Publicitātes foto.

Santa Ratniece. FOTO Publicitātes foto.

Gundega Šmite. FOTO Publicitātes foto.

Lielajai mūzikas balvai 2019 (LMB) kategorijā Gada jaundarbs ir nominēti: Andra Dzenīša skaņdarbs vijolei un stīginstrumentu orķestrim Leaves leaving Leipzig, kas tika pirmatskaņots 7. septembrī Dzintaru koncertzālē Gidona Krēmera, Kremerata Baltica un diriģents Fuada Ibrahimova izpildījumā; Santas Ratnieces skaņdarbs Pļavas, kuru 18. novembrī VEF Kultūras pilī pirmatskaņoja orķestris Rīga un diriģents Valdis Butāns; un Gundegas Šmites skaņdarbs Rītausmas dieve Ēosa, kurš tika atskaņots 20. septembrī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas vadībā.

Andra Dzenīša jaundarbs Leaves leaving Leipzig (Lapas atstāj Leipcigu) ir veltīts vijolniekam Gidonam Krēmeram. „Šajā skaņdarbā autors ieslēpis skaistu daudznozīmību, reflektējot gan par rudeni, gan iespējamām nošu lapām un ļāvis mums iztēloties kādu ainavu mūzikas lielpilsētā Leipcigā. Šis divdaļīgais opuss ir emocionāli daudznozīmīgs, jo komponists šeit savā veidā izstrādā kādu tēmu no Ruberta Šūmaņa klavieru kvarteta, reflektējot par to ļoti smalki,“ saka Lielās mūzikas balvas 2019 žūrijas locekle, muzikoloģe, LTV 1 Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Komponistes Santas Ratnieces filozofiski poētiskais skaņdarbs Pļavas, kuru pasūtījis pūtēju orķestris Rīga, izskanēja kā viens no jaundarbiem 18. novembra svinībām veltītājā koncertā Vēstījums nākamajām paaudzēm VEF kultūras pilī.

„„Pļavas“ ir darbs pasteļtoņos, un tā estētiskais vēstījums ir tikpat spēcīgs, cik spēcīgs ir tehniskajā ziņā izkoptais Santas Ratnieces komponistes rokraksts,“ stāsta muzikoloģe Ieva Rozentāle. „Skaņdarbs „Pļavas“ runā par šobrīd pasaulei aktuālajiem ekoloģijas jautājumiem smalkā poētiskā veidā un aizved mūs pagātnē, rādot ideālu dabas pasauli, pēc kuras mums jātiecas.“

Trešais jaundarbs ir LNSO pirmās rezidējošās komponistes Gundegas Šmites skaņdarbs Rītausmas dieve Ēosa. Šī darba saknes slēptas sengrieķu mitoloģijā, un tas ataino kādu brīdi pirms saullēkta, uz kuru ved mītiskā rīta blāzmas dieve Ēosa. „Šajā darbā virmo gaidas pēc gaismas, un kā pati Gundega minējusi, ne vien fiziskās, bet arī kādas patiesības gaismas. Skaņdarbā nav iespējams atdalīt tematismu no tembrāliem atklājumiem, un tas ir tiešām neviennozīmīgs, pat brīžiem trauksmains ceļš uz saullēktu, meistarīgi izmantojot visu simfoniskā orķestra tembru spektru,“ atklāj Ieva Rozentāle.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Radio 3 Klasika plkst. 19.00 un Latvijas Televīzijas 1. kanāls atliktajā tiešraidē plkst. 21.20.

Portālā Delfi norisināsies Lielās mūzikas balvas 2019 publikas simpātijas balsojums, kas sāksies 2020. gada 27. janvārī un noslēgsies 23. februārī plkst. 23.59. No vienas IP adreses 24 stundu laikā varēs nobalsot vienu reizi par jebkuru mākslinieku. Publikas simpātijas balvu portāls Delfi pasniegs LMB ceremonijā.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, kuru organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA Latvijas Koncerti.

Rinta Bružēvica,
„Latvijas Koncertu“ sabiedrisko attiecību speciāliste
2020. gada 22. janvārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com