Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dienvidaustrālija – daudzkultūru tīģelis

Austrālijas dienā latvieši piedalās gājienā

Laikraksts Latvietis Nr. 580, 2020. g. 4. febr.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Adelaides latvieši gatavojas Austrālijas dienas gājienam. FOTO Silvija Makmalensa (McMullens).

Adelaides latvieši gatavojas Austrālijas dienas gājienam. FOTO Silvija Makmalensa (McMullens).

Gājiena dalībnieki Elder parkā pēc gājiena. FOTO Silvija Makmalensa (McMullens).

Tajā pašā datumā, kad latvieši atzīmē Parīzē 1921. gadā Latvijas Republikas de jure atzīšanu, Austrālijā mēs svinam Austrālijas dienu; dienu, kad 1788. gada 26. janvārī kapteinis Artūrs Filips (Phillips) ieradās Sidnejas līcī, Jaundienvidvelsas piekrastē ar 11 kuģiem, kuru krava bija anglosakšu noziedznieki, dumpinieki un viņu militārā apsardze. Izkāpjot krastā, viņš uzvilka Britu karogu karogmastā un deklarēja, ka šī zeme pieder Britu impērijai. Tā sākās Austrālijas eiropiskā vēsture.

Katrs pilsonis tomēr nepriecājas par šo dienu, īpaši iedzimtās tautas, kuras sauc šo dienu par Invāzijas dienu un priecājās tikai par to, ka viņu tauta ir pārdzīvojusi koloniālisma jūgu.

Katrs Austrālijā dzīvojošais pilsonis atzīmē šo dienu savādāk, bet valsts līmenī oficiāli notiek gājieni, pilsonības ceremonijas, koncerti un uguņošana. Es dzīvoju Dienvidaustrālijā. Tāpēc aprakstīšu, kā šogad es un saujiņa citi Adelaides latvieši atzīmēja 26. janvāri.

Eiropiešu koloniju Dienvidaustrālijā dibināja 1836. gadā, kad ieradās kuģis ar britu brīvprātīgiem imigrantiem. Meklēdami ticības brīvību, sekoja imigranti no Vācijas. Dienvidaustrālijas platībā, kuras lielums aptver Franciju un Vāciju kopā, tagad dzīvo 1,7 mij. cilvēku, 77% no kuriem dzīvo galvaspilsētas Adelaides tuvumā.

Pēc tautskaites statistikas Dienvidaustrālijā dzīvo 200 etniskas grupas. Latviešu kopiena ir viena no šīm grupām, kura tagadnes skatījumā ir viena no vecākajām iebraucēju grupām. Pēc otrā pasaules kara un pieciem dīpīšu nometnēs pavadītajiem gadiem Vācijā, apmēram, 3 000 latvieši šeit atrada patvērumu no 1947. līdz 1952. gadam, IRO, Internacionālās bēgļu organizācijas, izvietošanas programmas ietvaros.

Dienvidaustrālijā latviešu kopienai ir klājies labi. Šī pavalsts jau 1981. gadā nodibināja Daudzkultūru un Etnisko tautu komisiju, lai atbalstītu jauniebraucējus, dodot viņiem vienlīdzīgas tiesības. Pirmais priekšsēdis šai komisijai bija latvietis Bruno Krūmiņš, kurš vēlāk kļuva par Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieku. Latviešu skolas, organizācijas un kultūra ir plaukusi šajā tolerantajā vidē.

Balstoties uz beidzamo 2016. gadā veikto tautas skaitīšanas analīzi, 15% no Dienvidaustrālijas iedzīvotājiem nāk no angliski nerunājošām tautībām. Lielākais skaits ir no Indijas, Ķīnas, Itālijas, Vjetnamas un Filipīnas salām. No 56 947 iebraucējiem, lielākās iebraucēju grupas, neskaitot anglosakšus, nāk no Afganistānas, Pakistānas un citām Vidusāzijas zemēm. Nozīmīgs skaits ir arī no Krievijas, Spānijas un Polijas, bet pārsvars ir no Āzijas un Vidusāzijas zemēm.

Lai lepotos ar savu dažādību, Adelaides pilsētas dome un Austrālijas Dienas rīcības komiteja rīko vairākas aktivitātes, iesākot dienu ar iedzimto Kaurna tautas tradicionālo attīrīšanas un dziedinošo dūmu ceremoniju. Pievakarē notiek etnisko tautību gājiens caur pilsētas galveno ielu, kurā šogad piedalījās arī Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienības (DLOA) organizētais tautiešu pulciņš ģērbies tautas tērpos, nesdams savu karogu, dziedādams un dejodams līdz Elder parkam Torrens upes krastmalā, kur notika svētku koncerts. Koncertā šogad piedalījās Volya ukraiņu kazaku deju ansamblis, kā arī aborigēnu koris Iwiri, kas dzied Pitjantjatjara valodā. Vakars noslēdzās ar uguņošanu.

Dienvidaustrālija vēl arvien ir miermīlīga, iecietīga sabiedrība, kura ir pratusi integrēt un saliedēt savus pilsoņus, cienīdama to dažādo izcelsmi un vērtēdama to daudzkrāsaino pienesumu plašākai sabiedriskai kopienai.

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com