Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vienreiz, divreiz, trīsreiz – vecums...

Jancis par neizbēgamo

Laikraksts Latvietis Nr. 583, 2020. g. 20. febr.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tā vien izskatās, ka tas vecums mani vienreiz nobeigs. Ne jau par velti gudri vīri saka, ka Dzīve labi nebeidzās. Un visām dzīvēm taču ir vecums galā. Nu gandrīz visām. Tāpēc jau laikam ir izcēlies tas sakāmvārds – Griezies kā gribi vecums tevi noķers.

Un tomēr daudzi grib par katru cenu izbēgt. Es to nemēģinu. Es taču no rīta līdz vakaram satiekos ar vecumu. Ja arī es gribētu bēgt, kā lai es to izdarītu? Iet uz hoteli dzīvot iznāktu par dārgu, man jāapmierinās ar Aprūpes namu un vecumu un jāmācās, cik labi vien iespējams, ar to sadzīvot, kaut esmu vēl tik jauns. Nu, – vismaz pajauns! Nemaz nesmejies, man sirds vēl jauna, un viss ko saku, jau nāk no sirds, vai ne?

Tādā sakarībā es mēģinu savākt cik iespējams daudz informāciju par vecumu, lai zinātu, kā ar to apieties. Par piemēru, zinu, ka vecumam ir dažādas pakāpes. Tā pirmā pakāpe esot, kad tavi gadi sākot parādīties ap vēdera vietu. Tādā gadījumā man vajadzētu būt jau ap simts gadu vecam, bet tur nu es nekā nevaru darīt – ēšana ir mana mīļākā nodarbošanās. Bet, protams, jāsaprot, ka ir dažādi vēderi. Viens pampst straujāk, cits lēnāk.

Nākamā pakāpe esot, ka tev sākot gribēties rakstīt autobiogrāfiju. Es jau taisos un taisos to darīt, bet tā kā man vairs nav auto un īsti nezinu, kas tā grāfija tāda ir, tad tā lieta negrib lāga veikties.

Trešā pakāpe, kad tu sievai prasot, lai tev palasa pasakas priekšā pirms gulētiešanas. Tā kā man sievas nav, tad šī pakāpe man tā kā nedraudētu. Bet jāuzmanās, protams, ir, ka nesāku prasīt citu vīru sievām, lai man ko palasa, kad eju gulēt. Tad var manam vecumam pienāktu īsas un ašas beigas.

Ar to jau arī šīs vecuma piezīmes varētu beigties, jo mēs jau visi zinām, kas nāk pēc vecuma, bet man patīk šad tad, šo to pamuldēt, tāpēc darīsim man to prieku un turpināsim.

Nav jau daudz palicis, kas vecu vīru varētu iepriecināt, bet man lielu prieku sagādā tas, ka atmostoties no miega es apzinos, ka man nav jāiet uz darbu, tādēļ es to daru trīs, četras reizes dienā. Tāpat mani ļoti iepriecina tas, ka man vairs nav jāpērk dārgais alkohols. Es esmu atradis, ka tādu pašu reibumu varu dabūt vairākas reizes, strauji pieceļoties kājās. Par ietaupīto naudu varu nopirkt zāles un šad tad samaksāt dakterim. Tik daudz jau tie maksājumi nemaz nesanāk, jo es mēģinu izvairīties no satikšanās ar dakteri. Viņš to vecuma lietu ņem pārāk nopietni.

Pēc manām domām visa dzīve nav ņemama nopietni – tu taču dzīvs no tās netiksi ārā tik un tā. Tāpēc – priecājies, lustējies un pa brīžam – atpūties. Runājot par nopietnību, man jāmin mans vecais čoms Krišs. Viņš arī vecumu uzņēma par daudz nopietni. Kad viņš atčohnījās, ka viņa dzīvē seksa vietu ir ņēmusi ēšana, viņš gribēja virs galda iebūvēt spoguli, lai redzētu sevi, stumjam ģīmī ēdienu kalnus. Grūti tas nācās, bet beigās tomēr atrunājām, un spoguli Krišs atstāja virs gultas.

Pirms beidzu jūs apgaismot par vecuma lietām, man laikam būtu jāpaskaidro, kāpēc šim rakstiņam tāds savāds virsraksts. Nu – vienkārši, lai darītu jums zināmu, ka šī ir jau trešā reize, kad rakstu par vecumu. Man tas vecums jau apnicis līdz kaklam, tāpēc šī trešā reize būs arī pēdējā reize, ticiet vai nē. Nu ir gana!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com