PBLA un Latvijas vadītāji

Palielināt / Enlarge

PBLA vadības pārstāvji, kuri piedalījās vizītēs pie Latvijas valdības. No kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons. FOTO PBLA.

Nu jau par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadības un Latvijas valsts vadītāju tikšanās februāra mēnesī, kuras dod iespēju kopīgi izrunāt gada prioritātes un nospraust mērķus visās sadarbības sfērās.

Šīs gadskārtējās tikšanās sniedz PBLA iespēju informēt Latvijas valdību par padarīto darbu, vērienīgākajām, aizvadītajā gadā notikušajām aktivitātēm latviešu mītņu zemēs pasaulē, kā arī ar valsts vadītājiem saskaņot plānus un kopīgi veidot idejas. Šīs idejas pārtop par darba uzdevumiem, tā, lai PBLA un visas tās dalīborganizācijas turpinātu strādāt Latvijas attīstībai.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsver, ka viņas vadībā apvienība stingri turas pie tās darba pamatvērtībām – izglītības, kultūras, valsts drošības un visa veida sadarbības ar Latviju. Bet laikiem mainoties, nāk līdzi arī citas, ne mazāk svarīgas jomas, kā Latvijas ekonomiskā izaugsme, latviskās piederības un identitātes stiprināšana, remigrācija. Šis paplašinātais darba lauks prasa no organizācijas vadības un darbiniekiem aktīvi sekot līdzi notikumiem valstī un spēt izsvērt patieso un noderīgo informāciju.

Tāpēc 2020. gada februāra otrajā pusē Rīgā no Sanfrancisko ieradās PBLA jaunievēlētais vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, lai kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, izpilddirektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni Andersonu tiktos ar Valsts augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un jauniecelto LIAA vadītāju Kasparu Rožkalnu, VARAM ministru Juri Pūci un Kultūras ministru Nauri Puntuli. Katrā no šīm tikšanās reizēm tik pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas sadarbības iespējas.

Šo tikšanos fakti jau tika atspoguļoti latviešu presē pirms divām, trim nedēļām. Šī raksta mērķis ir apkopot un darīt sabiedrībai zināmas galvenās atziņas un ieteikumus mūsu darbam, kas izskanēja katrā no mūsu tikšanās reizēm.

Gandrīz katra saruna iesākās ar to, cik ārkārtīgi svarīgi ir turpināt strādāt pie organizētas latviešu sabiedrības uzturēšanas ārvalstīs. „Ir daudz vērtīgas pieredzes, ar kuru „vecās trimdas“ organizācijas var dalīties ar jaunajām latviešu mītņu zemju organizācijām, tā, lai lieki nav jāizgudro lietas no jauna,“ saka K. Saulīte.

Viena no sarunu caurvijošajām tēmām skāra projektus un valsts finansējumu tiem. PBLA vadītāji uzsvēra, ka projekti ir īslaicīgs skatījums, kas faktiski balstās uz valsts līdzekļu piešķīrumu. „Tie pastāv tikai uz uzstādījumu, ja naudu kāds iedos, tad darīsim, ja nebūs nauda, tad arī paši neko nedarīsim,“ uzsver PBLA priekšsēde. „Mums, diasporā, sevišķi jaunākajās paaudzēs, jāsāk pašiem aktīvāk dot, nevis gaidīt, ka mums tiks dots.“

Katra saruna noslēdzās ar jautājumu, kādos veidos PBLA vēl var palīdzēt Latvijai, uzsvēra K. Saulīte.

PBLA vadībai, tiekoties ar premjerministru Krišjāni Kariņu tika atzīts, ka PBLA labi piekopj horizontālo sadarbības modeli, pārrunājot un virzot idejas ar līdzīgi domājošām organizācijām Latvijā un ārvalstīs. Šāda pieeja būtu jāturpina attīstīt arī Latvijas valsts iestādēm – dalīšanās ar informāciju, savstarpējā komunikācija visiem kopā. K. Kariņš uzsvēra, ka Amerikas Latviešu apvienībai (ALA) ir zelta loma diasporas organizāciju starpā, un Latvijai ir ļoti svarīgi, ka ASV latvieši turpina paplašināt Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīko Baltic Advocacy Days un mobilizē ASV latviešus nacionālpolitiskajam darbam ar ALA Call to Action Unit palīdzību. Sakarā ar PBLA atbalstu augstākās izglītības pārvaldes reformai, PBLA tika aicināti apzināt un dalīties ar pieredzes stāstiem no akadēmiskajā vidē strādājošiem latviešiem diasporā.

Tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, tikām aicināti turpināt izgaismot iespējamos birokrātiskos šķēršļus, kas kavē darba spējīgiem tautiešiem un jaunajām ģimenēm remigrēt, pārcelties uz dzīvi Latvijā; caur PBLA dalīborganizācijām un kontaktiem censties attālināti palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikas attīstībai; atbalstīt diasporas medijus un komunikāciju platformas, palīdzēt tiem pieteikties dažādām Latvijas valsts atbalsta programmām. Valsts prezidents aicināja atbalstīt centienus pietuvināt Latvijas mediju telpu Eiropas mediju videi tādējādi, mazinot Krievijas politisko un informatīvo ietekmi.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ieteica turpināt PBLA/ALA darbu, koordinējot ASV, Kanādas un Austrālijas jauniešu vasaras prakses programmu Latvijā, censties piesaistīt arī Eiropas latviešu jauniešus; censties iesaistīt diasporas tautiešus darbā valsts institūcijās Latvijā, izmantojot viņu starptautisko pieredzi; dalīties ar pieredzi un veicināt strukturētas sabiedrības uzturēšanu ārvalstīs, jo organizētā sabiedrībā ir lielāks spēks. Viņa aicināja PBLA iestāties par to, lai tiktu stiprināts izglītības saturs valsts valodā; izteica atziņu, ka atbalstot diasporas medijus, PBLA un tās dalīborganizācijas netieši stiprina valsts drošību.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka jāturpina darbs pie Diasporas likuma iedzīvināšanas un dažu tā aspektu pilnveidošanas, darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē. Viņš teica, ka PBLA caur tās dalīborganizācijām jāturpina Latvijas valsts interešu aizstāvība dažādos starptautiskos forumos, pasākumos, it sevišķi šajā ASV vēlēšanu gadā. Runājot par ALA darbu, ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt paplašināt Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīkot Baltic Advocacy Days un turpināt ALA Call to Action Unit darbu. Ministrs ieteica organizāciju vadītājiem domāt par kvalitatīvu paaudžu maiņu, piesaistot sabiedriskajam darbam jaunus, spējīgus, patriotiski noskaņotus tautiešus, stiprināt un paplašināt Latvijas goda konsulu tīklu. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka vēstniecība Austrālijā paliek ĀM prioritāte. PBLA jāturpina nu jau plaši iecienītie atbalsta pasākumi Latvijas ekonomiskajai izaugsmei kā PLEIF un Spotlight Latvia.

Sarunā ar Aizsardzības ministru Arti Pabriku PBLA tika aicināti sniegt iespējamo atbalstu ne tikai jau notiekošajai militārajai sadarbībai starp Latviju un Mičiganas pavalsti, bet censties attīstīt arī civilo partnerību. Ministrs lūdza PBLA atbalstīt visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu, iestāties par militāro apmācību Latvijas skolās un visos iespējamos veidos atbalstīt valsts stratēģisko komunikāciju, kiberdrošību, censties apzināt tautiešus diasporā, kuri vēlētos kļūt par kiberzemessargiem ārpus Latvijas. 2020. gads ir komunikāciju un kiberdrošības gads, sarunā uzsvēra ministrs A. Pabriks.

Tiekoties ar Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un LIAA direktoru Kasparu Rožkalnu sarunas dalībnieki uzsvēra, ka PBLA, EM un LIAA ir kopējs mērķis – Latvijas valsts izaugsmes un ekonomiskās attīstības nodrošināšana. Sarunas dalībnieki sprieda, ka jāveicina horizontālā sadarbība starp IZM, EM un Latvijas zinātniekiem, jāveicina laba sadarbība starp LTRK un ārvalstu tirdzniecību palātām Latvijā un LIAA. R. Nemiro un K. Rožkalns uzsvēra, ka tirdzniecības misiju laiki ir beigušies un darbinieki saprot, ka ekonomiskie sakari jāveido intensīvi, bet atbildīgi par ieguldīto laiku un līdzekļiem. Latvijas pārstāvji izteica lūgumu PBLA turpināt veidot ekonomikā ieinteresētu cilvēku tīklu ārpus Latvijas, kuri ar darbu un kontaktiem būtu gatavi palīdzēt Latvijas attīstībai un izaugsmei.

Sarunā ar VARAM ministru Juri Pūci tika atzīts, ka jāveicina un jāatbalsta remigrācijas koordinatoru darbs. PBLA pārstāvji teica, ka principā atbalsta vienojošā, jeb virskoordinatora posteņa izveidi, ja tas tiek atzīts par nepieciešanu, lai koordinētu darbu. Tāpat tika pārrunāta iespēja veikt remigrācijas koordinatoru apmācības. VARAM ministrs teica, ka mainīs stratēģiju no dārgu pasākumu rīkošanas (tirdzniecības misijas) uz pieslēgšanos jau plānotiem un gatavotiem pasākumiem pasaulē. PBLA izteica savu atbalstu digitālās pārvaldes modeļa ieviešanai, darbam pie Latvija.lv pārbūves un reģionālajai reformai. PBLA aicināja valsti laikus sākt plānot diasporas dalību nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Tiekoties ar Izglītības un Zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, tika ieteikts turpināt uzsākto sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru un Valsts Izglītības satura centru, kopīgi sekot līdzi, izvērtēt esošās programmas un to lietderību, kā arī efektīvu līdzekļu ietaupījumu, pakāpeniski pārejot uz latviešu valodas eksāmenu kārtošanu attālināti. Ministre aicināja PBLA sekot līdzi, lai projekti un materiālu sagatavošana notiek laicīgi un kvalitatīvi, atbilstoši diasporas skolu vajadzībām. Puses atzina, ka jāstiprina izglītības saturs valsts valodā un IZM jāsniedz pilnīgāks un detalizēts diasporas atbalsta finansējuma pārskats PBLA.

Sarunā ar Kultūras ministru Nauri Puntuli, PBLA LAAJ vārdā ielūdza ministru uz Austrālijas Latviešu Kultūras dienām 2020. gada nogalē. Pārrunājot Latvijas mākslinieku aizokeāna turnejas, ministrs uzsvēra, ka svarīgi izmantot māksliniekus garākās tūrēs, vairākos latviešu centros, tajā skaitā ASV rietumkrastā, lai padarītu braucienus efektīvākus kā līdzekļu izmantošanas ziņā, tā arī sasniegto klausītāju skaitā. Ministrs ieteica arī trīspusēju tikšanos starp PBLA, Kultūras ministrijas un Sabiedrības Integrācijas fonda vadītājiem, lai atklāti izrunātu nākotnes sadarbību. Viņš arī izteica atzinību par PBLA viedokli mediju jautājumos, atbalstot Valsts prezidenta centienus tuvināt Latvijas mediju telpu Eiropas informācijas zonai. KM aicina PBLA publiski aicināt Latvijas sabiedrību, ģimenes, skolēnus un jauniešus kā otro svešvalodu apgūt angļu, vācu vai franču valodas, tādējādi arī jauniešus tuvināt Eiropas informācijas telpai.

Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja faktu, ka iestrādātās programmas, kādas savā laikā bija tikai vecajā trimdā, piemēram – 3x3 un 2x2 kustības ir atradušas spēcīgu turpinājumu mūsdienās arī Eiropā un Skandināvijā.

Šīs piesātinātās nedēļas laikā, PBLA vadītāji tikās arī ar Michigan National Guard pārstāvjiem Latvijā, lai pārrunātu kopējo darbu Latvijas drošības stiprināšanā, kā arī ar Sabiedrības Integrācijas fonda jauniecelto vadītāju Zaigu Pūci, lai iepazītos un apspriestu turpmākās sadarbības iespējas.

PBLA priekšā mājasdarbu pilns gads. Ar jūsu atbalstu un palīdzību mēs centīsimies visu uzdoto pēc labākās sirdsapziņas izpildīt! Par atsevišķajiem uzdevumiem un sabiedrības iesaistes iespējām turpināsim informēt nākotnē ar rakstiem un PBLA informāciju latviešu presē visā pasaulē, kā arī sociālajos tīklos un PBLA mājas lapā.

Raits Eglītis,
PBLA izpilddirektors