Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trimdas izskolotie (14)

Dāvis Priede

Laikraksts Latvietis Nr. 586, 2020. g. 10. martā
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dāvis Priede ar sievu Ievu. FOTO no Dāvja Priedes personīgā arhīva.

Piektdien, 17. janvārī, man ir paredzēts tikties ar vienu no Dr. Aivara Sluča stipendiātiem. Nu viņš ir atnācis un stāsta.

„Mani sauc Dāvis Priede. Esmu dzimis 1989. gadā Cēsīs, bet augu Rūjienā. Līdz 9. klasei mācījos Rūjienas vidusskolā, bet pēc tam mācības turpināju Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Kad pabeidzu ģimnāziju, gribēju iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Būvniecības fakultātē. Mani uzņēma, pie kam tiku budžeta nodaļā, tā uzsāku savas patstāvīgās dzīves gaitas. Es uzzināju, ka ir tāds Vītola Fonds, kas palīdz jauniešiem studiju laikā. Manas sekmes bija pietiekoši labas, lai saņemtu stipendiju. Man tika piešķirta Dr. Aivara Sluča stipendija.

Sākumā neko vairāk nezināju par savu labdari, bet pēc laika man izdevās ar dakteri arī iepazīties. Pirmo reizi mēs tikāmies Jaunā Rīgas teātra pagalma kafejnīcā. Bija ļoti interesanti tikties ar cilvēku, kurš ir izlēmis man, sev nepazīstamam cilvēkam, ziedot no savas algas. Uzzināju, ka viņš nav nekāds miljonārs, bet ārsts radiologs, kurš joprojām strādā, lai gan pensijas vecums jau sasniegts. Tā bija ļoti interesanta iepazīšanās, jo man vienmēr ir bijusi liela interese par Latvijas vēsturi – īpaši 20. gs. Tad arī varēju viņu izjautāt, par to, kāda ir bijusi viņa dzīve kā latviešu bērnam svešā zemē, un kā viņš tomēr joprojām ir saglabājis savas tēvzemes mīlestību. Un galvenais, kā viņš varēja tikt tur, kur tagad ir.

Tas mani mudināja mācīties vēl labāk, bet mēs ar Aivaru tikāmies katru reizi, kad viņš bija Latvijā. Tas bija katru gadu ap 18. novembri. Viņš mūs uzaicināja uz kādu restorānu un vienmēr trīs sekmīgākos no mums apbalvoja ar speciālu naudas balvu. Pēdējā tikšanās reizē viņa stipendiātu skaits bija ap 40. Pēc vakariņām restorānā gājām uz Brīvības pieminekli, kur nolikām visas Aivaram nestās puķes.

Pēdējā reizē mūsu tikšanās bija Benjamiņu nama restorānā, kad es jau studijas biju beidzis un sācis savas darba gaitas. 2017. gada 1. martā Dr. Aivars Slucis beidza savas gaitas šajā pasaulē, un es šajā brīdī, viņu atceroties, gribu novēlēt mums visiem tādu tēvzemes mīlestību, kura izpaužas ne tikai vārdos, bet reālos darbos.

Aivars palīdzēja ne tikai Latvijas studentiem, viņš Latvijā palīdzēja arī daudzbērnu ģimenēm un palīdzēja arī veciem un slimiem leģionāriem. Viņam bija tēvzemes mīlestība un rūpes par tēvzemi līdz pat mūža vakaram. To var saprast tikai cilvēks, kurš pats tam ir cauri gājis. Manai paaudzei to ir grūti saprast, jo mēs nekad neesam dzīvojuši kara laikā un neesam neko tamlīdzīgu piedzīvojuši. Tas par šo manu ziedotāju; paldies viņam, cilvēkam, no kura es daudz varēju mācīties.

Pēc universitātes beigšanas ieguvu profesionālo bakalaura grādu būvniecībā, pēc tam maģistra grādu vadības zinātnē, visbeidzot maģistra grādu būvniecībā.

Trešajā kursā atradu prakses vietu, un pēc tam šajā vietā turpināju savas darba gaitas. Tā ir akciju sabiedrība Būvuzņēmums Restaurators. Tur sāku strādāt kā būvdarbu vadītāja palīgs. Šobrīd strādāju jau 8 gadus un esmu būvniecības nodaļas vadītājs.

Kad sāku strādāt, uzņēmums bija krietni mazāks; tas bija tieši pēc krīzes. Tagad uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies, un kopā esam vairāk nekā simts cilvēku. Esam lielākais restaurācijas uzņēmums Latvijā. Jāsaka paldies uzņēmuma vadībai – Marekam un Valdim, ar kuriem man ir bijusi ļoti laba un pozitīva sadarbība. Viņi ir man palīdzējuši iegūt profesionālo pieredzi, nodrošinājuši ar vidi, kurā augt un attīstīties. Esmu daudz mācījies un ieguvis, strādājot viņu vadībā. Visu pārdomājot, ir cilvēki, kuri man ir daudz devuši un ir mani atbalstījuši. Tas man ir palīdzējis kļūt par to, kas es tagad esmu, un nākotnē dot to tālāk un palīdzēt citiem.

Mēs abi ar sievu esam darbojušies kā brīvprātīgie vairākās vietās un mēģinām arī citus iedvesmot uz pozitīvām pārmaiņām. Manuprāt, ir ļoti svarīgi dot latviešiem un cilvēkiem vispār cerību un prieku, ar labestību parādīt labu piemēru.

Studiju laikā apprecējos ar Ievu Rudzīti no Naukšēniem. Ievai bija 18 gadu, man – 22. Šobrīd man ir 30 gadu, esam savā dzīvē nostabilizējušies, uzbūvējuši savu māju, un dzīves vieta nav no svešiem jāīrē. Mana sieviņa izmācījās un divus gadus nostrādāja par medmāsu, bet gribēja veikt vairāk procedūras, tāpēc šobrīd viņa mācās par fizioterapeiti.

Mūsdienās Rietumu kultūrā lielai daļai cilvēku ir mazkustīgs dzīves veids, un fizioterapeita darbs ir tāds, kas māca cilvēkiem par kustību nozīmi. Tas nebija viegls lēmums vēlreiz iet uz augstskolu, bet es viņu atbalstīju, un tagad tas jau tas gandrīz paveikts, no četrgadu kursa vairs palicis tikai viens. Gadi paiet ļoti ātri.

Pirms pāris gadiem mūsu uzņēmums izlēma, ka arī vēlas ziedot Vītolu Fondam un nodibināja savu, AS Būvuzņēmums Restaurators stipendiju. Uzņēmuma vadītājs atcerējās no mana CV, ka esmu Vītolu Fonda stipendiāts, un nolēma Fondu atbalstīt. Uzņēmums stipendijas dod diviem studentiem. Kopā ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mareku ar iespējamiem stipendiātiem satiekamies un izvēlamies, kuram stipendija tiks piešķirta. Mūsu studenti studē Restaurāciju Celtniecības koledžā vai Mākslas akadēmijā.

Tas ir tāds ļoti jauks turpinājums attiecībām ar Vītolu Fondu, jo šādā veidā arī mana ikdienas darba rezultāts aiziet stipendijām. Esmu priecīgs, ka uzņēmuma vadība tik pozitīvi novērtēja Vītolu Fondu. Paldies Vītolu Fonda vadītājai Vitai, kura Fondu vada profesionāli augstā līmenī. Uzņēmuma vadība bija patīkami pārsteigta, piedaloties pasākumos, uz kuriem šo gadu laikā esam bijuši uzaicināti. Paldies, ka tāds Vītolu Fonds vispār eksistē, paldies Vītola kungam un viņa ģimenei!“

Ar to mana saruna ar šo fantastisko jauno cilvēku beidzas, un arī man gribas pateikt Vītolu Fondam vienu ļoti pelnītu lielu PALDIES, jo bez tā, nezin vai man būtu bijusi iespēja iepazīties un priecāties par šo burvīgo jauno ģimeni, kurai Vītolu Fonds ir devis iespēju tikt pie izglītības un sasniegt tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem. Fantastiski!

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com