Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jāņa Kārkliņa uzruna

Latviešu leģiona un Oskara Kalpaka atceres sarīkojumā

Laikraksts Latvietis Nr. 587, 2020. g. 17. martā
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

No kreisās: Ilze Ābele, Karena Inge, Jānis Kārkliņš. FOTO Dāvids Vējiņš.

Šodien mēs esam pulcējusies, lai atcerētos Latviešu leģionu, kā arī vienu no mūsu tautas varoņiem – pulkvedi Oskaru Kalpaku.

6. martā pagāja tieši 101 gads kopš pulkvedis Kalpaks aizgāja mūžībā nejaušā apšaudē ar vācu dzelzsdivīzijas spēkiem.

Pulkvedis Oskars Kalpaks dzima 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagastā. (Red.: tagad Madonas novada Ošupes pagastā.) Kalpaks jau no jaunības gribēja būt karavīrs. 1903. gada janvārī Oskaru Kalpaku ieskaitīja cariskās Krievijas armijā. Vēlāk viņu uzņēma Junkurskolā un Irkuckas Kara skolā, ko viņš sekmīgi absolvēja. Pirmā pasaules karā Kalpaks dienēja krievu-austriešu frontē Galicijā un tur saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

1918. gada 31. decembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri un 1919. gada 5. janvārī par bataljona komandieri. Īsā laikā kā bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks izveidoja patriotisku, disciplinētu un karam gatavu vienību, kas nebija viegls uzdevums, jo tajā laikā vairākums iedzīvotāju simpatizēja lieliniekiem.

1919. gada marta sākumā Kalpaka bataljonam bija uzdots sargāt iedzīvotājus gar Skrundas-Saldus ceļu. Bataljons nonāca sadursmē ar vācu dzelzdivīzijas spēkiem. Krēslā viens otru nepazina, un 6. marta apšaudē pie Airītēm krita pulkvedis Oskars Kalpaks. Kalpakam tad bija tikai 37 gadi. Pulkvedis Kalpaks ir kļuvis par vienu no mūsu tautas varoņiem. Viņš bija ne tik vien izcils karavadonis, bet arī liels Latvijas patriots. To, ka viņu uzskatīja par varoni, pierāda tas, ka tūlīt pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras. Visa tauta 1919. gadā izjuta pulkveža Kalpaka aiziešanu mūžībā, gluži kā mēs to atceramies vēl šodien.

Šodien mēs arī atceramies Latviešu leģionu. Mums kā Daugavas Vanagiem šī ir svarīga diena, jo tieši 16. martu kā leģiona atceres dienu ierosināja Daugavas Vanagu organizācija 1952. gadā. Daugavas Vanagi izvēlējās tieši šo dienu kā atceres dienu, jo 1944. gada 16. marts bija pirmā un vienīgā reize, kad abas latviešu divīzijas – 15. divīzija un 19. divīzija cīnījās kopā Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkanarmiju. Kauja bija, lai atgūtu augstieni Veļikajas upes labajā krastā, ko tad ieņēma Sarkanarmija. Pēc vairāku dienu ilgstošas kaujas augstiene tika atgūta. Bez tam, ka šī bija pirmā reize, kad abas latviešu leģiona divīzijas cīnījās kopā, šī kauja ir svarīga arī ar to, ka pretuzbrukums bija sekmīgs, un tajā tika iesaistīti ievērojams skaits karavīru.

Latvijā leģiona piemiņas diena tiek pieminēta jau no 1990. gada, kad pirmo reizi notika gājiens uz Brāļu kapiem, kur nolika ziedus karavīru piemiņai. 1998. gada Leģiona diena kļuva par Saeimas apstiprinātu piemiņas dienu. Diemžēl jau 2000. gadā Leģiona atceres diena tika svītrota no oficiālā Latvijas svētku un piemiņas dienu saraksta, un tā politisku iemeslu dēļ vēl nav atguvusi oficiālo piemiņas dienas statusu.

Tomēr arī šogad Latvijā atcerēsies mūsu karavīrus, latviešu leģionārus pirmdien, 16. martā ar dievkalpojumiem un gājieniem kā Rīgā, tā Lestenē un arī citur Latvijā. Mūsu leģionāru vienīgais mērķis bija Latvijas brīvība. Viņi cīnījās pret Sarkanarmiju, ne pret pārējiem sabiedrotiem vai civiliedzīvotājiem.

Nobeidzot vēlos mums visiem vēlreiz atgādināt, ka mēs nekad nedrīkstam aizmirst ne tik vien plkv. Oskaru Kalpaku, studentu rotu un mūsu leģionārus, bet gan visus, kas cīnījušies par mūsu tautas brīvības iegūšanu, atgūšanu un uzturēšanu. Bez mūsu drošsirdīgajiem kareivjiem mēs neviens šeit nebūtu.

Jānis Kārkliņš
Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas priekšsēdis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com