|
|
Laiks Latvijā: |
Dažas manas piezīmes
No 2019. gada „Kabarē de Rīga“ Latvijas turnejas
Laikraksts Latvietis Nr. 596, 2020. g. 13. maijā
Linda Ozere -
Ieteikt draugiem.lv
Jānis Čečiņš. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Ojārs Greste. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Viktorija Mačēna. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Andrejs Mačēns. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Andris Kariks. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Linda Ozere. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Pēteris Saulītis. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Anita Kaze. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Indra Burkovska. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Baiba Valante. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Uldis Brūns. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Andrejs Daliņš. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Ivo Ernstsons. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Mēģinājums Indras Burkovskas dzīvoklī. Pusdienu galds. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Mēģinājums Latvijas Nacionālajā Kultūras centrā, Rīgā. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Auditorija Vidzemes koncertzālē Cēsīs. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Izpārdota izrāde Dobelē FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Uzkodu galds Dobelē. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Pēc izrādes Madonā. No kreisās: Pēteris Saulītis, Ingrīda Zosāre, Jānis Čečiņš, Linda Ozere. FOTO no „Kabarē de Rīga“ arhīva.
Sidnejas Latviešu teātra (SLT) Kabarē de Rīga Latvijas turneja tagad liekas kādā senā pagātnes sapnī. Tomēr atmiņā vēl spilgti parādās dažas epizodes un mūsu jaukais Kabarē ansamblis. Mani sevišķi iespaidoja tas, ka mūsu ansamblis tik cieši, efektīvi un sirsnīgi sadarbojās, kaut bijām no dažādām vietām un nekad nebijām visi kopā strādājuši. Kopā bijām 13 pamatansambļa dalībnieki, kaut gan katrā izrādē piedalījāmies tikai 11. Septiņās izrādēs kā viesmākslinieks piedalījās adelaidietis, čellists Jānis Laurs; citās atkal vietēji, vai arī plašāk pazīstami mākslinieki.
Gribu jūs tagad mazliet iepazīstināt ar mums. Bijām 7, kas pirms braukšanas uz Latviju, piedalījāmies Austrālijas turnejā.
Dalībnieki
Jānis Čečiņš
Kaut cik plaši pazīstams latviešu sabiedrībā Austrālijā un tagad arī Latvijā. Aleksandra Bāra atmiņu grāmatas Mani skaistākie gadi Latvijā iedvesmots, vairākus gadus rakstījis un pārstrādājis izrādi. Kabarē de Rīga viņam ir tiešām sirds lieta. Režisors, viesmīļa Aleksandra tēla atveidotājs, un pēc vajadzības, turnejas rīkotājs, finanšu ministrs, mākslinieku organizētājs un vispārēji pacietīgs dižvadonis.
Ojārs Greste
Mazais Brālis Laivinieks, cīkstonis, komisku lomu tēlotājs, dejotājs, dziedātājs; turnejas fotogrāfs un filmētājs. Visiem draugs! Vairākkārt veiksmīgi sadraudzējās ar dāmām Latvijas kapos – un pierunāja viņas ierasties uz izrādi.
Viktorija Mačēna
Muzikālā vadītāja ekstraordinaire! Prata Kabarē orķestrīti noturēt uz strīpas, virtuozi pavadīt dziedātājus un vispārīgi uzburt kabarē gaisotni. Katrā zālē pirmais darbiņš – izmēģināt flīģeli. Vai būs atkal kāds Steinvejs, vai kaut kas vēl eksotiskāks? Tā kā visi orķestrīša dalībnieki bija arī aktieri, tad tēloja kafejnīcas dāmu.
Andrejs Mačēns
Ģitārists, dramatisks operdziedonis un pēdējā brīdī iekrita noslēpumainā slepkavas lomā. Pirmo mēģinājumu nedēļu Rīgā pavadīja, meklējot gan piemērotu ģitāru, gan stīgas.
Andris Kariks
Vijolnieks un stalts cirkusmeistars. Viscauri izpalīdzīgs, pat palīdzot dāmām ar kleitu gludināšanu tad, kad viņām kleitas jau ir mugurā!
Linda Ozere
Nu, ko nu es... miglā klejoju pa Rīgas ielām un sēdēju kafejnīcā Benjamiņa kundzes apburta. Atbalstīju režisoru, kur varēju.
Pēteris Saulītis
Lielais Laivinieku brālis un komiķis, veikli piedalījās mēģinājumos no Melburnas ar e-tehnoloģijas palīdzību. Ilggadīgs Austrālijas Latviešu teātra (ALT) dalībnieks. Vienmēr Latvijas pilsētās ātri atrada vietējos veikalus, lai izrādē būtu ko liet glāzēs.
Tie nu bijām mēs, kas piedalījāmies Austrālijas turnejas izrādēs Sidnejā, Melburnā un Adelaidē. Vēl bija Lija Veikina no Sidnejas un Sandra un Roberts Birzes no Melburnas, kuri nevarēja piedalīties Latvijas turnejā. Latvijā mums nāca klāt...
Anita Kaze
Anita ir ilggadīga Sidnejas Latviešu teātra (SLT) dalībniece, bet pēdējo gadu dzīvojusi Madridē. Atvietoja Sandru Birzi, kā piedzērušos operdziedātāju, kā vīriešu uzjautrinātāju vai arī kā draiskulīgu jaunieti, un vienmēr izpelnījās publikas smieklus un ovācijas.
Indra Burkovska
Indra ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Iemīlējās mūsu Kabarē izrādē, kad to noskatījās Melburnā 2008. gadā. Apsolīja piedalīties, ja mēs kādreiz viesosimies Latvijā. Un tā arī bija – tikai bija jāizlaiž vairākas izrādes, jo bija vai nu jāfilmējas, vai jāspēlē kādā citā izrādē.
Baiba Valante
Baiba ir Valmieras Teātra aktrise un, par laimi, – Jāņa māsīca. Baiba dublējās ar Indru; abas atvietojot Liju Veikinu. Abas izrādēm pienesa savu daudzo gadu profesionālo pieredzi.
Uldis Brūns
Uldis, oriģināli ir no Adelaides, kur spēlējis latviešu teātrī, bet tagad jau 15 gadus dzīvo Latvijā. Redzēts mazās lomiņās vairākās Latvijas filmās un reklāmās. Papildināja Romas viesnīcas iznesīgo viesmīļu un jautro viesu skaitu. Atvietoja Robi Birzi vairākās lomās.
Andrejs Daliņš
Atvietotāja atvietotājs! Mēģinājuma nedēļā izrādījās, ka Uldis tomēr nevarēja piedalīties visās izrādēs, un steidzami bija jāmeklē viņam atvietotājs. Uldis ieteica bijušo melburnieti, kādreizējo SLT aktieri, Andreju, kas jau divus gadus dzīvo Latvijā. Viņš priecīgi piekrita un jau pēc pāris dienām zināja visas dziesmas un dejas.
Ivo Ernstsons
Ivo ar saviem 23 gadiem ir mūsu jaunākais dalībnieks. Meklējām kādu tehnisko cilvēku, kas pārzinātu un rādītu bildes, pārzinātu ieskanēto mūziku un vispār būtu dažādu praktisku lieto kārtotājs. Atradās burvīgais, apķērīgais, izpalīdzīgais Ivo, bez kura daudz kas nebūtu noticis. Viens tīri teorētisks tehniskais mēģinājums dzīvoklī bez aktieriem, un bija gatavs pirmizrādei!
Mēģinājumi
Der pieminēt mēģinājumu procesu. Savās teātra gaitās nekad kaut ko tādu nebiju piedzīvojusi!
Mēģinājumi Latvijā sākās 2 nedēļas pirms pirmizrādes. Pirmajā nedēļā mēģinājām bez mūziķiem - lai Anita, Indra, Baiba un Uldis vieglāk iemācītos tekstus, dziesmas, dejas un iekļautos izrādē. Divas reizes mēģinājām Indras dzīvoklī kur viņa bija pagatavojusi garšīgas pusdienas. Tāpat divas reizes Ilonas Brūveres dzīvoklī ar pašapgādātu ēdienu un Anitas īpatnējām kūciņām no Spānijas.
Otrajā nedēļā pārvācamies uz Nacionālo Kultūras centru Pils laukumā, kur mums bija atvēlēta liela mēģinājumu telpa. Tad intensīvi strādājam no plkst. 9 līdz plkst. 17 katru dienu. Pusdienojām netālajā Vecmeita un kaķis Vecrīgas krodziņā, kur mūs jau itin drīz sveica kā savējos.
Dublējoties, Indra un Baiba katra pienesa savu nokrāsu dažādiem tēliem. No Austrālijas visumā braucām ar saviem tērpiem, bet Anitai, Indrai, Baibai, Uldim un Andrejam vēl bija jāsameklē visi tērpi un aksesuāri. Te palīgā nāca Baibas sarunātie tērpi no Valmieras teātra garderobes un privātas kolekcionāres un Indras tērpi no Nacionālā teātra un no pašas kolekcijas. Kamēr vienā zāles galā notika mēģinājums, tikmēr otrā notika tērpu pielāgošana.
Izrādes
Latvijā nospēlējām 12 izrādes 11 pilsētās un gandrīz visur mūs loloja ar gardām pusdienām vai uzkodām. Te būs daži īsi, īpaši ieskati par izrādēm trīs pilsētās. Visam ansamblim bija jābūt ļoti apķērīgam, lai dažu stundu laikā improvizētu un tik dažādās zālēs uzburtu nepieciešamo naktslokāla gaisotni.
Cēsis
Mēs daži iepriekš bijām aizbraukuši izlūkgājienā uz Cēsīm, jo mūsu uzstāšanās bija sarīkota lielajā Vidzemes koncertzālē. Parastā koncertu skatuve bija ar drapērijām jāsamazina un sānos jāiekarina kulises. Pirmās skatītāju rindas pazuda un to vietā iekārtoja galdiņus. Tehniskais aprīkojums, kā var iedomāties, bija burvīgs, BET, – uz skatuves spēlējot, mēs viens otru pāri skatuvei gandrīz vai nedzirdējām. Izrādās, ka zāles akustika nav sevišķi piemērota teātrim un runātam vārdam.
Tomēr izrāde izdevās, un starp apsveicējiem bija daudzi paziņas no Austrālijas un Latvijas. Izrādes dienā braucām no Rīgas un pēc tam atkal atpakaļ; tātad šoreiz nebija laika pilsētas apskatei.
Dobele
Pēc Kuldīgas izrādes un ciemošanās pie Vairas Vīķes-Freibergas viņas lauku mājā devāmies uz Dobeli. Kultūras nams pārbūvēts vecā 30.to gadu ēkas čaulā. Piebūvētas jaunas blakus telpas un ģērbtuves. Viss skaists un moderns un apgaismots – tikai spoguļi būs pēc 3 mēnešiem! Iztikām. Toties mums bija izsmalcināti labs uzkodu galds! Zāle pilna galdiem, kurus arī ātri piepildīja. Jau 5 stundas pirms izrādes pāri plakātam nama priekšā parādījās uzlīme IZPĀRDOTS. Izrādē piedalījās vietējais puišu ansamblis Kur, pelīte, tu tecēj. Arī Guntars Ruņģis no Latvijas trīs tenoriem, sevi pavadot uz ģitāras. Izrāde laba ar, manuprāt, visatsaucīgāko publiku. Pārnakšņojām Dobeles viesnīcā, kur bija iespēja jautri nosvinēt izdevušos izrādi.
Madona
Nākamajā dienā devāmies uz Madonu. Mūsu ansamblim Madona īpaši paliks atmiņā. Rīkotāji bija iepriekš teikuši, ka vēlas tikai 2 stundu izrādi bez starpbrīža, jo ir jāiekļaujas pilsētas svētkos. Mūsu izrādei bija atvēlēts laiks starp rollerslēpošanas sacīkstēm un zaļumballi. Divarpus stundu garā izrāde jāsaīsina uz divām stundām! Nu labi, pagriezīsim!
Mūsu busiņam bija jāierodas noteiktā laikā, jo pirms un pēc tam ielas būs slēgtas un nevarēs piekļūt pie kultūras nama. Paspējām.
Tad pienāca ziņa, ka sākums jāatliek no septiņiem līdz pusastoņiem. Arī nekas!
Pusdienas bija sarunātas krodziņā, uz kuru bija jāiet kājām vairāk nekā kilometru, jo sacīkšu dēļ ielas jau bija slēgtas satiksmei. Ieradušies krodziņā izsalkuši, pasūtījām katrs ēdienu un tad gaidījām vairāk nekā stundu pirms to saņēmām. Ātri paēduši, ar steigu devāmies atpakaļ, lai gatavotos izrādei.
Gadījās ka Madonas datums bija vienīgais, uz kuru nevarējām sarunāt ne Indru, ne Baibu. Bija atrasta vietējā amatierteātra aktrise Ingrīda Zosāre, kura visu tekstu jau bija iemācījusies, lieliski nospēlēja un labi iederējās mūsu ansamblī. Stundu pirms izrādes uzzinājām, ka tiek sagaidīts, ka izrāde tomēr beidzas deviņos, lai skatītāji var laicīgi tikt uz zaļumballi. Kad pārlika sākuma laiku, neviens neminēja, ka tomēr būs jābeidz tai pašā laikā! Panika! Sēdāmies turpat uz skatuves, metām laukā un pārkārtojām skatus ar cerību, ka beigās paspēsim visas ātrās pārģērbšanās, un izrāde tomēr būs pusotras stundas gara. Pēc tam Ivo vēl bija jāpārkārto skatiem bildes. Paspējām. Desmit minūtes pirms sākuma izdrukājām jauno kārtību. Un izrāde – 1 stunda un 28 minūtes! Paši nebijām diezcik apmierināti, tik ātri visam cauri skrejot. Izrāde pagāja zibenīgā ātrumā, bet publikai laikam tomēr patika. Pēc izrādes pakavējamies uz skatuves ar novada priekšnieci, kultūras nama vadītāju un sagādātiem našķiem, pirms atkal kāpām busiņā ceļā atpakaļ uz Rīgu.
Bieži, parasti klusākajos brīžos busiņā, braucot turp un atpakaļ no izrādēm, nācās sev atgādināt, atcerēties un iegaumēt katru burvīgo mirkli. Jo tie tik ātri var paskriet garām neievēroti. Tiešām vienreizējs piedzīvojums!
Linda Ozere
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
