„Likteņdārzs“ saliedē tautu

Palielināt / Enlarge

Centrā: Sandra Kalniete, Vaira Vīķe-Freiberga, Egils Levits „Likteņdārzā“ pie jauniestādītā ozola. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Egils Levits stāda ozolu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Egils Levits stāda ozolu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Vaira Vīķe-Freiberga stāda ozolu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Egils Levits paraksta viesu grāmatu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Nolūkā atzīmēt 15 gadus kopš Likteņdārza tapšanas pirmsākumiem šodien dārzā viesojās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuri iestādīja veltījuma ozolus. To stādus sarūpēja AS Latvijas Valsts meži, kas ir Likteņdārza ilggadīgs sadarbības partneris. Stādi audzēti LVM Kalsnavas kokaudzētavā un labos apstākļos augs vairākus simtus gadu.

Egils Levits, Latvijas Valsts prezidents: „Likteņdārzā var apzināties un redzēt vizuāli to, ko mēs dēvējam par latviešu likteņkopību. Cilvēki vienā noteiktā laikmetā ir piedzīvojuši to pašu likteni, tos pašus apstākļus, kas bijuši traģiski. Tas ir ļoti nozīmīgs nācijas saliedēšanas elements, ka mēs visi to atceramies. Staigājot pa „Likteņdārzu“, mēs varam pārdomāt mūsu tautas kopīgo likteni un veidot savu vīziju nācijai nākotnē.“

Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Latvijas Valsts prezidente: „„Likteņdārzā“ ir ļoti pacilājoša sajūta, te ir skaista vide, lai arī šeit atceramies mūsu tautas sūro likteni. Te esam vedināti domāt, ka dzīve turpinās, nāk jaunas paaudzes un ceļ tālāk mūsu Latviju. Apcerīgā daba „Likteņdārzā“ rada iespaidu par laika tecējumu, kas ir aizrāvis līdzi daudzas dzīves, daudzus mūžus sagrāvis par daudz priekšlaicīgi, tai pašā laikā koki aug un nāk jaunas paaudzes, kas, cerams, varēs dzīvot laimīgāku dzīvi un veidot stipru un zaļoksnu Latviju. Iestādot koku un domājot par to, kā tas augs un zaļos, es domāju, kā kuplos mūsu tauta un lai tik smagas vētras, kādas ir bijušas pēdējos 100 gados, mūsu tautai vairs nekad neiet pāri.“

Abiem jauniestādītajiem ozoliem pievienoti novēlējumi nākamajām paaudzēm. Egils Levits savā novēlējumā raksta: „Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei“, savukārt Vaira Vīķe-Freiberga novēl: „Audz, zel un zaļo Latvijai līdzi!“

Ar Likteņdārzu Egilu Levitu un Vairu Vīķi-Freibergu iepazīstināja Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, kura viesus sagaidīja pie dārzā jaunizveidotās piemiņas vietas Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem, kas izveidota sadarbībā ar biedrību 4. maija Deklarācijas klubs.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja: „Šī ir pirmā vieta mūsu valstī, kur, nosaucot vārdos, vienuviet pieminam Latvijas valsts dibinātājus un neatkarības atjaunotājus, tādējādi tā ir vēl viena unikāla iezīme „Likteņdārzam“ kopumā. Dārzs ir unikāls visādā ziņā – nav nevienas citas vietas pasaulē, kur tas varētu atrasties, kā vien Daugavas ieskauts, mūsu dižupes varenībā, tā pašos pamatos veidojot dārzu par latviešu spēka vietu.“

Šonedēļ aprit 15 gadu kopš dibināts Kokneses fonds – biedrība, kas aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu un ar daudzu ziedotāju atbalstu turpina to pilnveidot un labiekārtot kā gaišas atceres dārzu, veltot to 20. gs. svešu varu dēļ cietušo vai bojā gājušo latviešu piemiņai. Kokneses fondu 2005. gada 12. jūlijā dibināja 14 privātpersonas, to vidū mecenāti Marta un Vilis Vītoli, politiķe, diplomāte un viena no Atmodas laika līderēm Sandra Kalniete, akadēmiķis Jānis Stradiņš, scenogrāfs Andris Freibergs, dzejniece Māra Zālīte, mākslinieks un Rundāles pils atjaunotnes līdzautors Imants Lancmanis, vēsturnieks Ainārs Bambals, ārzemju latviešu sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, uzņēmējs Valdis Lokenbahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, literatūrzinātnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs, uzņēmēja Baiba Rubesa, vēsturniece Rudīte Vīksne un Kokneses pašvaldība.

Likteņdārzs veidots pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno projekta, kas ir vienīgais viņa projekts Baltijas valstīs. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu, to ik gadu apmeklē 70 000 – 100 000 viesu, no kuriem aptuveni 30% ir bērni un jaunieši. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

Elīna Bīviņa
2020. gada 10. jūlijā