Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tad un tagad – kas pasaulē ir mainījies?

Adelaidē atzīmē „Baltijas Ceļu“

Laikraksts Latvietis Nr. 612, 2020. g. 2. sept.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

FOTO Pēteris Strazds.

Baltijas ceļa piemiņas dievkalpojums. FOTO Pēteris Strazds.

Kopš 1989. gada 23. augusta pagājuši 30 gadi bet neaizmirstama paliks tās dienas trīs Baltijas tautu garīgā solidaritāte un apņēmība. Ap plkst. 19.00 pievakarē, aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai izveidotu 600 km garu cilvēku ķēdi, kura pārsniedza visu Baltiju no Tallinas līdz Viļņai. Šis vienreizējais, nozīmīgais notikums, šī saucamā Dziesmotā revolūcija, bija tieša, politiska demonstrācija pret Padomju okupāciju Baltijas zemēs un pret Molotova-Ribentropa pakta (1939. g. 23. augusta) nelikumību. Tas bija sauciens pēc brīvības.

Tā iesākās mans raksts pērn par Baltijas Ceļa 30 gadu atceres koncertu Adelaidē. Kopš tā laika, aizritējis jau gads, un šodien, tieši svētdienas pēcpusdienā, 23. augustā, Adelaides baltiešu saime – igauņi, latvieši un lietuvieši – pulcējās vēlreiz, šoreiz Adelaides latviešu luterāņu draudzes dievnamā, lai atzīmētu šo liktenīgo notikumu. Bet, vai kas mainījies pasaulē kopš tā laika?

2019. gadā, tieši šajā laikā, Honkongā notika nemieri, un demonstranti pildīja ielas, prasīdami likumu atcelšanu, kas atņemtu Honkongai pašnoteikšanu un cilvēktiesības. Protestēja galvenokārt studenti, kuri atskatoties uz notikumiem Baltijā pirms 30 gadiem, mudināja savus pilsoņus mierīgi sadoties ķēdēs pilsētas pazemes stacijās un bloķēt ielu krustojumus.

Kā zināms, Ķīnas tīģeris ar savu smago ķepu ir noslāpējis šos brīvības centienus. Likums, aizliedzot kritizēt Ķīnas centrālo valdību, pat netiešā veidā, ne tikai Ķīnā, bet ārvalstīs, ir nācis spēkā. Arī Austrālijas miežu, liellopu gaļas un vīnu ražotāji izjūt Ķīnas dusmas un atriebību tirdzniecības sankciju veidā.

Un šogad? Nemieri un manifestācijas notiek tieši pie Latvijas robežas – Baltkrievijā. Pēc prezidenta vēlēšanām 6. augustā sākās masu protesti pret balsošanas rezultātu viltošanu. Eiropas Savienība un vairākas atsevišķas valstis novērtējušas, ka vēlēšanas process nav bijis likumīgs. Aleksandru Lukašenko, kurš Baltkrieviju valda ar dzelzs dūri jau 26 gadus, daudzi uzskata kā pēdējo Eiropas diktatoru. Lukašenko atbilde protestiem – oponentu iebiedēšana (Svetlana Tikhanovskaja, galvenās opozīcijas partijas līdere spiesta meklēt patvērumu Lietuvā), apcietināšana un atklāta vara – policija un bruņotie spēki uz ielām.

Lai parādītu solidaritāti ar Baltkrieviju, tika organizēti vairāki pasākumi Latvijā, citās vietās Baltijā un pat attālāk. Naktī uz 23. augusti, tieši pusnaktī, Krāslavas novada ciemā, Piedrujā, veidoja cilvēku ķēdi un pacāla Baltkrievijas karogu, kuru no Meikšāniem līdz Piedrujai, vairāk nekā 70 km garumā, gar Baltkrievijas robežu, nesuši pasākuma dalībnieki. Lielāks Baltijas solidaritātes pasākums bija veidot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz pat Baltkrievijas robežai.

Piedruja-Druja. Alburija-Vodonga. Pilsētas, kuras atdala upes. Piedruju no Drujas nodala Daugava un valsts robeža; Alburiju no Vodongas Murejas upe un pavalsts robeža. Ironiski, ka pašreizējā Korona vīrusa pandēmijas stāvoklī, kurā ierobežo tranzītu cilvēkiem un precēm starp Viktorijas pavalsti un Jaundienvidvelsu, dažkārt liekas, it kā Murejas upe arī ir robeža starp divām zemēm, ne tikai diviem štatiem vienā valstī.

Šīgada Baltijas Ceļa atcere Adelaidē daudz atšķiras no iepriekšējām. Sarīkojums notiek daudz samazinātākā veidā. Nedzied kori, nedejo bērni un deju grupas. Kaut gan Dienvidaustrālijā vīruss ir kaut cik apkarots, tomēr pastāv pulcēšanās ierobežojumi, un stingri jāievēro attālināšanās un higiēnas noteikumi.

Ieejot dievnamā, bija jāparakstās, jādezinficē rokas un jāieņem attālinātas sēdvietas, kas jau bija iezīmētas ar lipekļiem uz soliem. Pēc parakstu saraktiem bija apmēram 50 apmeklētāji uz vietas, bet 250 piedalījās attālinātā veidā.

Baltiešu padome ir sarīkojuma rīkotāja, un šogad padomē prezidē lietuvieši. Tātad, Aleksas Talanskas, lietuviešu sabiedrības pārstāvis, vispirms uzrunāja klātesošos, uzsverot, ka bažas un grūtības ko mēs visi pašreiz piedzīvojam sakarā ar pandēmiju, nav salīdzināmas ar to, ko pārdzīvoja Baltijas valstīs okupācijas gados. Cilvēku izturība un uzdrošināšanās, rīkojot 23. augusta demonstrāciju, bija varonīga.

Līdzīgi, Tēvs Pēteris Rozītis svētrunā risināja domu par Baltijas Ceļa nozīmi. Mēs atceramies to, jo pasākumam bija morāla, garīga nozīme. Baltijas Ceļa dalībnieki apzinājās morālo netaisnību un aizstāvēja savas cilvēktiesības; tiesības pašiem noteikt un attīstīt savu Dieva doto nacionālo kulturālo identitāti, savā telpā. Tiem bija drosme stāties pret morālo netaisnību un aizstāvēt taisnību.

Dievkalpojumā piedalījās arī citi garīdznieki: prāvests Dr. Jānis Priedkalns un diakons Dr. Ivars Ozols. Draudze nodziedāja visu trīs valstu himnas, un dievkalpojums noslēdzās ar Baltijas Ceļa himnu – Atmostas Baltija.

Adelaidē latviešu organizāciju darbība sāk atplaukt: skola darbojas klātienē, Daugavas Vanadzes katru sestdienu piedāvā pusdienas ar iepriekšēju pasūtījumu; ALB Laimas senioru aprūpes grupa darbojas, un kori ir atsākuši mēģinājumus. Bet viss notiek pamazītiņām un piesardzīgi.

Bija patīkami atkal piedalīties kaut cik normālā sarīkojumā, īpaši atzīmējot tik nozīmīgu notikumu baltiešu tautu vēsturē. Baltijas Ceļš liek pārdomāt cilvēku drosmi un varonību izšķirojošos momentos. Nevaram pieļaut vardarbības un netaisnīgumu, kuru diemžēl ir tik daudz mūsu pasaulē. Lai šis gads būtu Baltkrievijas krustceles!

Astra Kronīte
23.08.2020
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com