Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Skaidrīte Dariusa – goda doktore

Kā tas sākās

Laikraksts Latvietis Nr. 587, 2020. g. 17. martā
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skaidrīte Dariusa ar Austrālijas Nacionālās universitātes (ANU) uzdāvināto ANU saules cepuri. FOTO Maruta Volša (Walsh).

Skaidrītes Dariusas biroja loga priekšā bija (un, vēl ir), skaists eikalipta koks. Viņa, savā darbdienā šad un tad skatījās uz šī koka skaistumu.

Mīļie draugi! Pagājušā, 2019. gada 10. decembrī, Austrālijas Nacionālas Universitātes iegūto/piešķirto grādu ceremonijā, saņēmu sekojošo:

Skaidrīte Darius
Has this day been admitted, honoris causa, to the degree of
DOCTOR OF THE UNIVERSITY
for her exceptional contribution to to the University, to computer science, and to gender equality.

Šo goda doktora grādu man piešķīra par:

  1. Par Austrālija Nacionālās Universitātes administrācijas, 1950.to gadu beigās sekmīgu ievadīšanu un vadību computing processing laukā. Sākuma gados kopā ar savu priekšnieku, bet priekšniekam atvaļinoties, pārņemot vadību līdz manam atvaļināšanās laikam 1988. gadā.
  2. Pārvarot tā laika austrāliešu sabiedrības uzskatus, kā arī valsts dienesta nostājā par sievietes līdzvērtību attiecīgās darba un dzīves nozarēs, un iegūstot darba posteni, ko pēc tā laika uzskatiem spēja izpildīt tikai vīrietis.

Un kā tas viss sākās...

1950.to gadu beigās strādāju vienā no Austrālijas Nacionālās Universitātes (Australian National University jeb ANU) pētījumu skolas birojā kā darbiniece. Vakaros turpināju savas akadēmiskās studijas, un 1961. gadā ieguvu Bachelor of Arts grādu.

Tas arī bija 1950.to gadu beigās, kad Austrālijas Nacionālās Universitātes (ANU) administrācija bija nolēmusi savu darbību ievest computing* (elektroniskā) procesā. ANU akadēmiķi jau to bija iesākuši un lietoja computing firmas IBM kompjūteru. Administrācija nolēma arī lietot šo IBM computera firmu un pakļauties tās ieteikumiem un noteikumiem, ievadot administrāciju computing laukā.

Uz IBM ieteikumu administrācija izsludināja divus darba posteņus, un pieteikušies kandidātiem bija jāiztur IBM speciāls pārbaudījums.

Tajā laikā, tajos gados Austrālijas sabiedrības doma un arī valsts pārvaldes oficiālais nostāja bija, ka vadošus un atbildīgus posteņus var pildīt tikai vīrieši. Ja avīzē ievietotam darba sludinājumam klāt bija burts M, tas nozīmēja, ka tikai vīrieši tiks intervēti šim darba piedāvājumam.

Tā tas bija arī ar šiem diviem darbiem – Supervisor**, DPU, (Data Processing) un Assistant Supervisor, DPU.

Kā Supervisor darbā pieņēma Petu Vilsonu (Pat Wilson), bet visi 35 kandidāti, kas bija pieteikušies Assistant Supervisor postenim, IBM pārbaudījumu neizturēja. Mans toreizējais darba priekšnieks, kurš bija šajā administrācijas speciālkomitejā iesaistīts, pārliecināja pārējos un aizsūtīja mani nolikt šo IBM pārbaudījumu. Un!! Vecais latviešu Dieviņš man stāvēja klāt, un to pārbaudījumu sekmīgi izturēju.

Administrācija man šo posteni piedāvāja, bet ar vienu noteikumu, ka man bija jākļūst par vīrieti. Proti, ka manos universitātes personas ierakstos, mana dzimumkārta bija burts M (male) –vīrietis. Universitāte bija liberālāka savos uzskatos, bet tomēr tas bija vienīgais veids, kā universitāte varēja šo darbu man piedāvāt.

Protams, ka, gaisā palēkdamās, pieņēmu! Toreiz computing zinātnē tie bija pilnīgi sākumi šai jaunai, nezināmai un tik daudzsološai zinātnei.

Toreiz par computing neko nezināja; tā nebija universitātes studiju nozare, bija tikai nedaudz publikācijas par šo jauno zinātni. Tā bija pilnīgi jauna pasaule.

Mūs sūtīja uz IBM lekciju cikliem, un tas bija mūsu vienīgais zināšanu avots.

Bet veicām visu, un kad Pets Vilsons atvaļinājās, es pārņēmu vadību līdz manai aiziešanai pensijā 1988. gadā. Domāju, ka universitātes administrāciju pareizi un ar panākumiem ievadījām computing laikmetā.

1970.to gadu beigās universitāte piedāvāja mainīt manu kārtu atpakaļ uz burtu(female), bet es atteicos, jo, manuprāt, tas bija vienreizēji, ka toreiz pat universitātei, tik liberālam iestādījumam, bija jāpakļaujas tik aizspriedumu pilnam sabiedrības un valsts iestāžu uzskatam.

Bet es? Ar prieku atceros šos 30 vairāk gadus, it sevišķi pirmos 12 gadus, kad es gan universitātes administrācijas darbā, gan arī saistībās ar citām departamentu iestādēm citās pilsētās biju vienīgā sieviete pilnīgi vīriešu dominējošā pasaulē. Es iemācījos izprast vīriešu domu, to saprast un respektēt; savukārt viņi respektēja mani.

Bet bija arī kuriozi atgadījumi. Sakarā ar manu ārzemniecisko vārdu un uzvārdu, un sagaidot, ka ir jābūt vīrietim, man pat neprasot, kas es esmu, mani nelaida attiecīgajā semināra telpā iekšā. Man gandrīz bija ar dokumentiem jāpierāda, ka es esmu gaidītā persona, un, nē, es diemžēl neesmu vīrietis. Un tas atgadījās vairākkārt.

Bet citādi – jā, tas darba lauks prasīja daudz, bet arī daudz deva.

Atskatoties uz šo manu darba gājumu un devumu, ANU, uz Professor Elanor Huntington, Dean of Engineering and Computing Science, (ANU) ierosinājumu, ANU piešķīra man ANU goda doktora grādu.

Šajā graduēšanas ceremonijā ANU Vice Chancellor# runa bija veltīta manam darbam un sasniegumiem. Es arī šajā ceremonijā biju aicināta kā viesrunātāja.

Ceremonijas dienas vakarā, biju uzaicināta, kā goda viesis uz ANU Chancellor## rīkotajām vakariņām (ap 40 personas). Man pretī sēdēja Chancellor, bet blakus Vice-Chancellor. Uz īsu brīdi iestigu nostalģijā. Atcerējos bērnību, kad dzīvojām Latgales austrumos netālu no Balviem, Aizpurves pamatskolā, kur mani vecāki bija skolotāji. Biju redzējusi lidmašīnu avīzē Jaunākās Ziņas. Rokas pacēlusi plecu augstumā, griezos uz riņķi un saucu: Es braukšu uz Rīgu! Un te nu es esmu – pasaules otrā pusē...

Jā. Esmu pateicīga tai Rokai, kas mani ir vadījusi manā dzīvē; esmu dzīvojusi bagātas dzīves. Latvietībā – mūsu bagātais folkloras pūrs, kas deva ieskatu un pamatu manai darbībai, uzsākot un vadot tautas deju kopu Sprigulītis (60 gadi) un kopā ar Dr. Juri Ruņģi Saules Jostu (30 gadi), un ir saņemtas daudz un lielas atzinības.

Un mana trešā dzīve – ģimene. Man atvaļinoties no darba, mana meita ar znotu, pašiem strādājot atalgotā darbā, uzticēja man savu divu bērnu uzskatīšanu. Un tā es nākamos 12 gadus piecas dienas nedēļā atkal iegāju bērna skaistajā, tik vienkāršā, bet tik bagātā pasaulē. Tā bija lielākā dāvana, ko varēju saņemt.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“

* angl. – datoru
** angl. – uzraugs
# angl. – prorektors
## angl. – rektors



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com