Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kā klājas Melburnā?

Izaicinājumi un risinājumi neparastajā gadā

Laikraksts Latvietis Nr. 624, 2020. g. 18. nov.
Anita Andersone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MLOA

Latviešu ciems – darbinieces ar aizsargmaskām. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Latviešu ciems – dziedāšana Lielajā zālē. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Latviešu ciems – tikšanās, katram sēžot savā loga pusē. FOTO no Latviešu ciema arhīva.

Melburnas koristi dzied – Zoom. FOTO Anita Andersone.

Sandra Birze vada Melburnas koristu mēģinājumu – Zoom. FOTO Roberts Birze.

TDA Ritenītis dejo (fonā) – Zoom apmācības. FOTO Anita Andersone.

Daugavas skolas saime piedalās viktorīnā. FOTO Dzintra Latiša.

Valsts svētku „Karoga ceļa“ komanda. No kreisās priekšā: Lia, Krista, Dāna Kasparsones; aizmugurē Lija Andersone, Pauls Kasparsons, Lūkas Elberts. FOTO Anita Andersone.

Pandēmijas gads latviešu sabiedriskai dzīvei ir izpaudies ar īpašiem izaicinājumiem un risinājumiem. Tāpat kā citos latviešu centros Austrālijā, korona vīrusa ierobežojumi ir stingri ietekmējuši šī gada sabiedrisko dzīvi Melburnā. Ir dažādi ierastie darbības veidi, kas ir bijuši stipri ietekmēti, to starp sapulces, sarīkojumi, koncerti, teātra izrādes, darbnīcas, meistarklases, koru, teātru un tautas deju mēģinājumi, skolu apmācības un nodarbības, dievkalpojumi, bēres, darba talkas un radio raidījumu vadīšana.

Daudz kas ir pārnests uz virtuālu formātu. Organizāciju internā darbība lielā mērā pārgājusi uz Zoom, Skype vai Webinar platformām, arī uz plašāku e-pastu izmantošanu; publiski pasākumi, ja tie vispār notikuši, arī pārveidoti attālinātā, virtuālā formātā. Vairākas organizācijas, kuras pārtraukušas savu formālo darbību, tiekas sabiedriskā telpā. Tehnisko iemaņu apgūšana, kura bijusi nepieciešama, lai izmantotu jaunās saziņas platformas, ir radījusi savus izaicinājumus, bet panākumi visumā šķiet bijuši ļoti veiksmīgi.

Seko tikai daži darbības akcenti.

Latviešu Ciems

Latviešu Ciemam vislielākais izaicinājums ir bijis nodrošināt savu iedzīvotāju – un līdz ar to darbinieku – veselību un labklājību. Korona vīrusam izceļoties, Ciema vadība ātri noreaģēja, pieņemot grūto lēmumu noslēgt Aprūpes namu, nepieļaujot viesošanos, pat pirms Valdības noteikumi nāca spēkā. Ciema vadība ir strādājusi mērķtiecīgi un pašaizliedzīgi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ne tikai veselību, bet arī ierastās ikdienas dzīves turpināšanu. Nodarbības un sarīkojumi ir turpinājušies, ievērojot veselības nodrošināšanas likumus. Iemītnieki jau pieraduši sēdēt pie galdiem izretināti, sadalīti pa vairākām telpām – un ciemoties vienam pie otra reizēm ar vienu iemītnieku istabā, otru caur logu ārpusē – kā Ciema augusta mēneša Ciema avīzītē redaktore Ingrīda Biezaite mīlīgi aprakstīja: „Tā tiek pārrunātas visdažādākās lietas un svinētas arī dzimšanas dienas. Torte loga vienā pusē, sveču pūtēja otrā.“

Tiek piedomāts vēl daudzos citos veidos, kā mazināt izolācijas psiholoģiskās sekas, iedzīvotājus izklaidējot un iepriecinot. Tiek gādāti pārsteigumu sainīši, piedāvāti iepirkšanās pakalpojumi, rīkoti mundrinoši sarīkojumi. Pusdienas tiek sagatavotas un pievestas arī Lejasciema iedzīvotājiem. Ir izskanējis vērtējums, ka regulārās dziesmu pēcpusdienās dziesma izskan ar tik pārliecinošu pozitīvu enerģiju, ka vīrusi neuzdrošinājās tuvumā rādīties! Ciema vadība un darbinieki apņēmušies par saviem ļaudīm rūpēties vienalga cik ilgi apstākļi to prasīs. Mēs Melburnā varam būt lepni un pateicīgi, ka par mūsu sabiedrības vecākajiem un vismazāk nodrošinātajiem locekļiem gādā ar tik lielu sirsnību, nesavtību un apzinību.

Kori – DAINA un VESERIS

Koru dzīve Melburnā beidzamajos gados ir bijusi ļoti rosīga. Melburnas jauktā kora DAINA saimei nu jau pirms 5 gadiem pievienojoties Roberta Birzes dibinātajam vīru korim VESERIS. Pandēmijai ilgstoši iesēžoties, Sandra ar Robertu meklēja risinājumus, kā turpināt koru darbību, un viņiem sanācis lieliski. Kaut Zoom platforma kora kopdziedāšanai nav ideāla, tai nepieļaujot visiem kopā ar ieslēgtiem mikrofoniem dziedāt vienlaicīgi, Sandra ar Robertu ir pratuši lietderīgi šo platformu pielietot, tā turpinot skaņdarbu apgūšanu un uzturot koru mundrumu par spīti sarežģītajiem apstākļiem.

Roberts strādā tandēmā ar Sandru vienā ekrānā, piepalīdzot ar balss piedziedājumiem pēc vajadzības, padarot apmācību procesu daudz aptveramāku un noapaļotāku. Tiek ļoti piestrādāts, lai mēģinājumi pēc iespējas būtu interaktīvi, panākot sajūtu, ka visi atrodas vienā telpā, sadarbojas. Mēģinājumi tiek ierakstīti, un ieraksta saite pēc tam tiek nosūtīta koristiem, kā papildus mācību līdzeklis.

Sandra paskaidro: „Varam aktīvi un specifiski piestrādāt pie sīkumiem, niansēm, frāzējumiem, pakāpinājumiem, lēcieniem. Koristiem katram savās mājās ir jāuzbūvē pašpārliecība, lai apzinātos, vai sava partija ir apgūta. Mēģa gaitā koristi ieslēdz mikrofonus, nodzied savu partiju solo, prasa jautājumus un apstiprina notis un tekstu. Koristiem ir radusies arī dziļāka sapratne par citām balsīm dziesmu faktūrā, un koristi var ar noslēgtiem mikrofoniem vai nu dziedāt līdz, vai dziedāt savu balsi. Vienmēr mēģos mūs saista jautrība, draudzība un dziļa vēlme turpināt dziedāt un apgūt repertuāru. Arī pa šo pandēmijas laiku esam atklājuši kuplu skaitu talantīgus solistus un instrumentālistus! Protams, atgriežoties plašākā sabiedrībā varēsim sniegt arī publikai unikālu un krāšņu programmu!”

Koristu draudzības saišu uzturēšanai Roberts ar Sandru rīkoja arī saviesīgu vakaru (caur Zoom) ar koristu priekšnesumiem, kas izvērtās par ļoti jautru talanta vakaru, bet pats galvenais, koristu saimei veicinot vienotības sajūtu arī ārpus mēģinājumiem, kas ir tik ļoti svarīga šajos neparastajos attālinātos apstākļos.

Sandras apmācības metode ir izraisījusi plašu interesi arī tālākās vietās, it īpaši tur, kur koru darbība šobrīd ir apsīkusi. Viņa stāsta, ka „DAINAI un VESERIM laiku pa laikam ir pievienojušies īpaši viesi, koristi arī no tālākām pasaules malām: ne tikai no citiem Austrālijas koriem, bet arī no Luksemburgas, Hamburgas un Īrijas. Mūsu mīļie lietuviešu draugi no folkloras kopas „Pamesta klumpe“ ir arī pievienojušies mūsu saimei ar muzikāliem sniegumiem un savu raksturīgo jautro humoru!”

Lielu izaicinājumu arī sagādājis izmēģinājums veidot kopīgu priekšnesumu, izmantojot mūzikas ierakstu programmu BandLab. Sandra ar Robertu sagatavoja BandLab projektam Raimonda Tigula Mēness skaita savas zvaigznes pamatu, ierakstot projekta kopējā vietnē atsevišķas balsis, kuras tad koristi bija aicināti noklausīties, pirms paši savā celiņā to iedziedāja vēlākai samiksēšanai. Roberts ar neizsmeļamu pacietību palīdzējis koristiem saprast šo programmu un iedrošinājis ikvienu savu balsi pievienot ieraksta projektam. Esot pāri par 20 koristu balsis iedziedātas, dažiem iedziedot arī vairākas balsu partijas. Šī dziesmotā izaicinājuma rezultāts būs baudāms MLOA rīkotajā Valsts svētku atceres programmā, ko laidīs ēterā 18. novembrī. Darbam ļoti vērtīgi bijuši arī jauniegūtie mikrofoni, kuri tika iegādāti ar PBLA/KM piešķīrumu Diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai. Sandra un Roberts paredz arī nākotnē izmantot jaunapgūto tehnoloģiju, kā papildus mācību līdzekli.

Kaut pandēmijas posma mēģinājumi ir ražīgi, sirsnīgi un jautri, koristi nevar sagaidīt atkal kopā dziedāt vienā telpā, sev – un sabiedrībai – par prieku!

TDA „RITENĪTIS“

Pandēmijas ierobežojumiem iestājoties, Melburnas dejotāji izteica vēlēšanos joprojām dejot, arī ja nebija iespējams to darīt klātienē. Izrādījās, ka Zoom bija tā platforma, kura atvēra šādu iespēju. Dejotāji to sāka izmantot jau februārī, pielāgojot dejas nodarbības attālinātam formātam. Tika piestrādāts pie fiziskās formas uzturēšanas, kā arī soļu un stājas tehnikas. Beidzamā laikā atvēlēja laiku piestrādāt pie deju tūres apguves, gatavojoties dejām, kuras jaunieši cer nākotnē klātienē dejot. „Skaidrs, ka attālinātās mācības caur Zoom nav ideālas, un notiek arī „atpalicība“ starp apmācītāju un dejotāju, bet parasti tas nozīmē, ka tas, kurš māca, ir pāris soļu uz priekšu pārējai grupai, kas reizēm nostrādā kā brīdinājuma signāls pārējai grupai, norādot uz nākamo kustību. Skolotājs var redzēt grupas saliedētību, dejojot mazajos Zoom ekrānos“ stāsta deju apmācītāja Lija Andersone.

Iknedēļas tikšanās reizes, kaut attālinātas, ir veicinājušas normāluma sajūtas uzturēšanu.

Viktorijā beidzot pulcēšanās likuma groži ir mazliet atlaisti, un Ritenītis ir pāris reizes sanācis kopā, dejojot laukā, pie parastās mēģinājuma telpas Sv. Krusta baznīcā, auto stāvvietas laukumā.

Dejotāji nupat nobeiguši vienu īpašu projektu, ierakstot jaunrades deju, kas horeografēta ievērojot attālinājuma noteikumus. Ar šo deju varēs iepazīties šī gada MLOA rīkotajā Valsts svētku virtuālās atceres atzīmēšanas ierakstā.

Melburnas Latviešu biedrības DAUGAVAS SKOLA

Daugavas skola uzsāka attālinātās mācības jau šī gada marta mēnesī un kopš tā laika nav tikusies klātienē. Mācības notiek caur Zoom programmu. Skola izmanto dažādus tālmācības resursus no Latvijas un Amerikas (piem. tavaklase.lv un Classflow), kā arī Latvijas/Igaunijas ražotu izglītības programmu Homestudy, kas radās Latvijā notikušajā Hackathon semināra ietvaros.

Lai uzturētu audzēkņu interesi, skola iekļāvusi mācību programmā arī neierastākus pasākumus, tostarp viktorīnas pēcpusdienu un jogas stundas. Gadskārtējais Ģimenes dienas sarīkojums maijā, kas parasti notiek Latviešu Ciemā, notika caur Zoom, skolas audzēkņiem sniedzot savus priekšnesumus katram no savām mājām. Sarīkojumu ierakstīja un vēlāk izrādīja Ciema ļaudīm, skolas pārzinei izdalot iemītniekiem dāvanu sainīšus, kuros bija skolēnu sagatavotas apsveikumu kartītes ar ziediem. Skolas pārzine paredz arī nākotnē izmantot tālmācības pieredzi.

Kaut lielā mērā skola ir pielāgojusi savu darbību neparastajiem apstākļiem, noturot mācības, nodarbības, pat vienu no saviem lielajiem gadskārtējiem sarīkojumiem noturējusi attālinātā veidā, nav vēl zināms, kādā veidā skolas mācību gads noslēgsies – kā būs ar skolas absolvēšanas ceremoniju.

Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša, pārdomājot šo neparasto skolas gadu stāsta: „Es teiktu, ka atskatoties uz šī gada darbību, parāda, ka tas ko minēju pirmā skolas dienā kā pārzine, ka, ja sadarbosimies, varēsim daudz ko veikt, ir noticis. Tas ir īstenojies pavisam savādākā veidā nekā domāju, bet pierāda, ka Melburnas Latviešu skolas saime ir stipra un spējīga un izturīga, ka pat pandēmija mūs nevar noklusēt. Esmu patiešam pateicīga skolas vecākiem/bērniem un lepna par skolotājiem, kuri ir spējuši pārstrādāt savu mācību materiālu, iemācīties jaunu tehnoloģiju, un tagad, sešus mēnešus vēlāk, skatāmies uz skolas mācības gada beigām ar labām sekmēm,“

Melburnas Latviešu organizāciju apvienība (MLOA)

Ikdienas darbība turpinājusies ierastā veidā, vienīgi valdes sapulcēm pārejot uz Zoom. Divi lielie sabiedrības sarīkojumi, kuri notiek MLOA paspārnē, ir Baltiešu Aizvesto piemiņas sarīkojums un Valsts svētku atzīmēšana, kas abi šogad risināti, pielāgojot virtuālu formātu. Baltiešu Aizvesto piemiņas sarīkojumam tika izvēlēts ieraksta formāts, to publicējot tīmeklī 14.  jūnijā. Kaut bija domāts saiti atstāt tīmeklī īslaicīgi, ir bijusi tik liela interese (vairāk par 3700 apmeklējumiem), ka ir nolemts to atstāt bez termiņa: https://vimeo.com/428761270

Ir vērts minēt trīs interesantus novērojumus par Aizvesto piemiņas ierakstu. Jāpiezīmē, ka sarīkojums notika angļu valodā, jo kopējā valoda ar baltiešiem ir angļu.

1. Publiski pieejams ieraksts piesaistīja nesalīdzināmi plašāku publiku, kā ierastais sarīkojums Melburnas Latviešu namā, ko varbūt būtu apmeklējuši ap 250 ļaužu. Ieraksta formāts lika piedomāt par sagaidāmo plašāko auditoriju, tādēļ tika iekļauta arī izglītojoša viela par deportācijām.

2. Varēja piesaistīt goda viesus un māksliniekus arī no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, un no citiem Austrālijas latviešu centriem, kas klātienes sarīkojumā nebūtu noticis.

3. Angļu valoda padarīja sarīkojumu pieejamāku plašākai publikai, šajā gadījumā dodot iespēju pastāstīt par Baltijas valstu smago likteni.

Valsts svētki arī tiks atzīmēti, izmantojot ierakstu, jo novembra vidū Melburnā diemžēl arvien nav atļauts ierastā veidā pulcēties. Sarīkojuma saite būs pieejama 18. novembra rīta pusē. Iegaumējot Aizvesto piemiņas sarīkojuma pieredzi, programmu veidojot esam piesaistījuši vairākus apsveicējus un goda viesus no Latvijas, un ieraksta uzrunām būs angļu valodas subtitri.

Neskatoties uz to, ka MLOA spējusi atrast savai darbībai veiksmīgus risinājumus, valde nevar sagaidīt atkal tikties savā namā, patērzēt iemīļotajā kafejnīcā un pulcēt Melburnas tautiešus īstā sarīkojumā!

Kā turpmāk?

Patreiz ir neiespējami prognozēt, kā Melburnas sabiedrība turpmāk darbosies, kad lietas normalizēsies un pulcēšanās noteikumi pieļaus atkal apmeklēt mūsu namus un plašāk tikties. Latviešu Nama vadība jau gatavojas atvērt durvis, izstrādājot kovida drošības plānu, un līdzīgi droši vien notiek citos mūsu sabiedriskos namos. Kaut skaidrs, ka sabiedrība tieksies atgūt kaut ko līdzīgu pirmskovida normalitātei, pieļauju domu, ka jaunatklātās darbības iespējas, kuras Zoom (un līdzīgas platformas) ir atvērušās, varētu tikt izmantotas arī nākotnē.

Laiks rādīs!

Anita Andersone
LAAJ vicepriekšsēde (Viktorijā), MLOA valdes priekšsēde
Melburnā, 2020. gada 15. novembrī
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com