Kapu svētki Pertā

Mācītājs Gunis Balodis pie Daugavas Vanagu pieminekļa. FOTO Jānis Purvinskis.

Svētdienas, 16. maija rītā Karrakattas kapsētā, ap plkst. desmitiem sāka pulcēties latvieši. Ļaudis paklīda pa kapiņiem, apmeklēdami savus mirušos mīļos – gan radus, gan draugus. Te nu nolika pa ziediņam un domās vēl pakavējās pagātnē, atmiņās par laiku, kad vēl visi bija kopā un varbūt pat šeit kapsētā, pavadot kādu citu mīļu dvēseli.

Ap plkst. 10.30 Pertas latviešu mācītājs Gunis Balodis noturēja Kapu svētku aizlūgumu par mūžībā aizgājušajiem. Viņš mums atgādināja, lai mēs, šeit staigājot starp kapu kopiņām, atceramies, ka agri vai vēlu arī mēs šeit dusēsim. Lai atceramies, ka citi varbūt nāks apmeklēt arī mūsu kapiņu un atcerēsies, ka mēs šeit paši esam aizlūguši pār saviem mīļajiem.

Aizlūgums notika mums parastā vietā pie DV pieminekļa, kurš ar katru gadu pildās ar arvien vairāk mirušo vārdu plāksnītēm. Bija zīmīgi iegaumēt, ja pusi no pieminekļa plāksnītēm piepildīja pirmos četrdesmit gados, otro pusi piepildīja divreiz ātrāk – desmit gados. Tātad laikam mūsu pašu plāksnīte nav pārāk tālu no piestiprināšanas.

Paldies mācītājam Balodim par svētbrīdi un paldies Silvijai Lūks kundzei par mūziku, kas līdzēja mums dziedāt! Vai mūsu rindas paliek retākas? Laikam gan.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“